Ameriks: Saktas puķu paviljona būvniecībā pašvaldības nauda nav ieguldīta 0
Saktas puķu tirgus stikloto paviljonu būvniecībā, kura izmaksājusi 2890 latus kvadrātmetrā, līdzekļi no pašvaldības budžeta nav izlietoti, bet gan Rīgas domes struktūra “Rīgas nami” minēto darbu veikšanai ņēmusi aizņēmumu bankā, intervijā LTV raidījumā “Labrīt, Latvija!” sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.
Ameriks stāstīja, ka “Rīgas nami” šo aizņēmumu ņēmusi komercdarbības veikšanai, jo Saktas puķu tirdziņš ir komercdarbība. “Nauda ņemta bankā un tagad 15 gadu laikā no nomas maksām tā tiks arī atdota,” sacīja Ameriks.
Tomēr uz jautājumu par dārgajām izmaksām vicemērs sacīja, ka paviljonu būvniecībai no vairākām institūcijām tika izvirzīti vairāki nosacījumi, piemēram, no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, jo Vērmanes dārzam ir valsts kultūras pieminekļa statuss un tā teritorijā izbūves ir sarežģītas.
Jau ziņots, ka salīdzinājumā ar vairākām pērn Latvijā uzceltām vai renovētām izcilām ēkām ar rekordlielām būvniecības izmaksām izceļas Saktas puķu tirgus stiklotie paviljoni, kuru celtniecība izmaksājusi 2890 latus kvadrātmetrā, kamēr “Rīgas biržas” restaurācijas izmaksas bija 2430 lati kvadrātmetrā, vai Skrundas pils – 690 lati kvadrātmetrā, šovakar ziņoja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Turklāt puķu tirgū nav iebūvētas tualetes. Tās nebija paredzētas arī projektā.
“Nekā personīga” aptaujātie neatkarīgie būvniecības speciālisti nespēja izskaidrot, kāpēc Saktas puķu tirdzniecības vietas būvniecība ir dārgāka par Saldus pils un “Rīgas biržas” restaurāciju.
Arī pārdevēji nesaprot, kur Rīgas dome likusi naudu. Bailēs, ka dome varētu nepagarināt tirdzniecības līgumus, pārdevēji aiz kadra stāstījuši par durvīm, kas slikti veras jau dažus mēnešus pēc paviljonu atklāšanas, un par stiklu, kas saplaisājis, neizturot temperatūru svārstības.
Tikmēr projekta pasūtītājs Rīgas domes struktūra “Rīgas nami” ar paveikto ir apmierināti. Objekts esot unikāls, tāpēc arī tik dārgs.
“Eiropā otrs tāds nav! Jo tur šīs konstrukcijas, šīs logu paketes ir īpašas!” skaidroja “Rīgas namu” valdes loceklis Almers Ludviks.
Par objektu atbildīgie – Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC), “Rīgas namu” vadītājs Kārlis Kavacs un būvdarbu veicēja – “Skonto būves” priekšnieks Guntis Rāvis nebija sastopami, jo visi šonedēļ komandējumā Francijas dienvidos Kannās piedalījās nekustamo īpašumu tirgotāju ikgadējā pasākumā.
Rāvis pa telefonu raidījumam “Nekā personīga” skaidroja: “Mēs būvējam jaunbūvi, kas ir absolūti netipiska jaunbūve, kura nav salīdzināma ne ar biržu, ne ar pili, ne ar veikalu, ne bērnudārzu.” Viņš norādīja, ka bijis “normāls būvniecības process pēc viena normāla tendera”.
Arī “Rīgas namos” raidījumam ieteica vērsties pie speciālistiem, jo tikai tie varēšot novērtēt ļoti īpašo veikumu, piemēram, metāla konstrukcijas, kas fiksē logu paketes.
Taču “Nekā personīga” uzaicinātais Inženieru savienības biedrs Sergejs Meierovics apgalvo pretējo – nekādi papildu darbi, ne arī īpašās paketes nevar tā sadārdzināt projektu.
Raidījumam neizdevās arī iepazīties ar izmaksu tāmi, jo tā izrādījās slepena. Gan Rīgas dome, gan “Skonto būve” pieļāva, ka varētu tāmi iedot, bet tas izrādījās pārāk sarežģīts un laikietilpīgs process.
Puķu tirgū nav iebūvētas tualetes, kas projektā nav bijušas paredzētas. Tirgotāji pa dienu skraida uz līdzās esošo maksas tualeti, taču tā strādā tikai līdz plkst.20 vakarā, tāpēc tiem, kuri ziedus tirgo cauru nakti, tāpat kā agrāk, tualetes nolūkā nākas lavīties uz Tieslietu ministrijas dzīvžogu vai Vērmaņdārza krūmiem. Dome esot gatava apsvērt tualetes būvēšanu, taču tad atkal jāizstrādā atsevišķs projekts, skaidroja domes pārstāvis Ludviks.
LETA jau ziņoja, ka pērn novembrī Saktas ziedu tirgus sāka darbu jaunos tirdzniecības paviljonos ar 30 tirdzniecības vietām. Saktas ziedu paviljoni ir aprīkoti ar ūdensapgādi, kanalizāciju noteku sistēmu un kondicionēšanas sistēmām, internetu un iespēju paviljonos norēķināties ar maksājuma kartēm. Vēsturiskā Saktas ziedu tirgus rekonstrukciju pēc SIA “Rīgas nami” pasūtījuma par 736 524 latiem veica uzņēmums “Skonto būve”.
