Ameriks komentē gaidāmo sarunu procesu starp ES un Lielbritāniju 1
Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andris Ameriks (GKR) netic, ka līdz gada beigām Eiropas Savienībai (ES) un Lielbritānijai izdosies vienoties par nosacījumiem dzīvei pēc breksita pārejas perioda.
Komentējot gaidāmo sarunu procesu starp ES un Lielbritāniju, Ameriks aģentūrai LETA kā vienu no izaicinājumiem iezīmēja to, ka kopumā abām pusēm jāizdiskutē vairāk nekā 200 dažādu līgumu darbība, un, ja ES tos grib skatīt kompleksi, tad briti – katru atsevišķi.
“Viņiem ir sava taktika, un Boriss Džonsons ir gudrs un mēģina panākt britiem maksimāli izdevīgus nosacījumus. Viens no strīdus āboliem patlaban ir, piemēram, zvejniecības līgums, jo briti negrib ļaut ES zvejniekiem zvejot viņu ūdeņos, bet zivis, kuras viņu zvejnieki tajos noķers, grib pārdot ES tirgū bez ierobežojumiem,” skaidroja deputāts.
Runājot par Latvijas interesēm, politiķis norādīja, ka bez britiem ES naudas paliks mazāk, kas nozīmē, ka vai nu citām valstīm iztrūkums būs jākompensē, vai arī ES budžets samazināsies.
Ja budžets tiks samazināts, Latvijai tas var nozīmēt būtisku finansējuma samazinājumu pat vairāku miljardu eiro apmērā, brīdināja Ameriks.
EP deputāts sacīja, ka sarunas būs ilgs kompromisu meklēšanas ceļš, taču vienlaikus viņš uzsvēra, ka netic iespējai vienošanos panākt līdz gada beigām.
“Iespēja visu atrisināt līdz gada beigām līdzinās Herberta Velsa fantastikas romānu cienīgam sižetam,” rezumēja Ameriks, norādot, ka, ja visas domstarpības noteiktajā termiņā netiks atrisinātas, britiem, visticamāk, nāksies lūgt sarunu pagarinājumu, jo pretējā gadījumā paši angļi varētu “sākt izteikt pretenzijas” Lielbritānijas valdībai.
Kā ziņots, 1.februārī Lielbritānija beidzot pameta ES, tomēr, pateicoties pārejas periodam, kas ilgs vismaz līdz 2020.gada beigām, praksē nekas īpašs vēl nemainīsies.
Spriedze, ko izraisījis breksits, var pat novest pie pašas Apvienotās Karalistes sašķelšanās, jo, kamēr Anglija un Velsa balsoja par izstāšanos no ES, Skotija un Ziemeļīrija atbalstīja palikšanu blokā.
Tajā pašā laikā ES zaudē 15% no sava iekšzemes kopprodukta, dalībvalsti, kas atvēlējusi vislielākās summas aizsardzībai, kā arī Londonas Sitiju, pasaules finanšu galvaspilsētu.
Priekšā stāv tirdzniecības sarunas ar visām pasaules lielvarām, tostarp arī ar tikko pamesto ES, un joprojām nav skaidrs, ko Apvienotā Karaliste nākotnē varēs piedāvāt starptautiskajiem investoriem.
