Ameriks: Esam aizspēlējušies tik tālu politikā, ka ekonomiski esam vājākā Baltijas valsts
91
Anita Daukšte
Kāpēc gāze paliks kā nozīmīgs enerģētikas resurss, kādi ir riski Rail Baltica pabeigšanā, Eiropas tranzīta koridoru novirzīšanās uz dienvidiem, kāpēc Baltijas valstīm jāsinhronizē nodokļu sistēma un prognoze – kas var novest pie Latvijas Saeimas ārkārtas vēlēšanām – sarunā ar Andri Ameriku, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas deputātu.
Karš Ukrainā joprojām nosaka mūsu ikdienu, un nav pametis arī Eiropas parlamenta dienaskārtību. Kādi lēmumi tiks un tiek pieņemti? Vai solidaritāte un gatavība atbalstīt Ukrainu nemazinās?
Taisnība. Eiropas parlaments regulāri akceptē visus Eiropas Komisijas priekšlikumus par jaunām palīdzības paketēm kara plosītajai Ukrainai. Neraugoties uz EP, un arī vēlēšanu tuvošanos vairākās dalībvalstīs, piemēram, Spānijā, neviens EP pārstāvētais politiskais spēks – no galēji labējiem līdz galēji kreisiem – nav mainījis savas domas par atbalstu Ukrainai. Parasti no 705 EP deputātiem par finanšu un cita veida atbalstu Ukrainai balso vairāk kā 500 deputātu – nospiedošs vairākums, rēķinot, ka parasti balsojumos vispār piedalās ap 600 deputātiem. Tā ir pozitīva ziņa.
Nesen Francijas prezidents Emanuels Makrons sagādāja visiem pārsteigumu, runā Slovākijā stingri atbalstot ES paplašināšanos gan ar Ukrainu, gan ar vēl vairākām kandidātvalstīm. “Mums jautājums nav, vai mums būtu jāpaplašinās (..), bet gan, kā mums tas būtu jādara,” sacīja Makrons, kurš 2019.gadā nobloķēja ES sarunas par paplašināšanos ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju. Vai tas nozīmē, ka ES jāgatavojas mazai revolūcijai?
Tā gan ir tikai Makrona pozīcija, kas balstīta uz Francijas ārpolitikas interesēm. Savukārt Vācijas kanclers Olafs Šolcs, kurš pirms dažām nedēļām uzstājās EP Strasbūrā, nebija tik optimistisks. Viņš pauda Vācijas viedokli par paplašināšanos: proti, ir labi, ka valstis vēlas pievienoties ES, un ES iedzīvotāju skaits no 450 miljoniem pieaugs līdz vairāk kā pusmiljardam. Bažīgu Vāciju dara tas, vai, palielinoties dalībvalstu skaitam, ES spēs pietiekoši operatīvi pieņemt lēmumus un vai neradīsies lēmumu pieņemšanas disbalanss. Jo lēmumi ES tiek pieņemti , gan pēc konsensusa principa dalībvalstu starpā, gan arī pēc iedzīvotāju skaita.
Vēl būtiskais, ko uzsvēra Šolcs – zaļā kursa ietvaros Vācija mērķtiecīgi turpinās slēgt atomelektrostacijas un pāries uz sašķidrināto gāzi, ceļot termināļus ostās un virzoties prom no Krievijas gāzes. Kāpēc es to saku? Jo tas skar visu Eiropas gāzes infrastruktūru un caur Vācijas ostām gāze varētu nonākt arī citās ES dalībvalstīs. Zaļā kursa un enerģētikas mērķi paplašināšanas procesā ir ļoti nozīmīgi, paplašināšanās faktiski ir saistīta ar to, kā veidosies gāzes infrastruktūra un ar to jārēķinās.
Vēl būtiski – neviena no valstīm, kuras pretendē uz dalību ES, nav ES donorvalsts. Tātad – tās saņems no ES fondiem vairāk, nekā iemaksās. Sešas, septiņas ES donorvalstis tad saņems vai nu vēl lielākus iemaksu rēķinus, vai arī būs spiestas samazināt ieguldījumu apjomu esošajās dalībvalstīs. Vācija ir ļoti racionāla.
Kuras kandidātvalstis tad ir vistuvāk uzņemšanai ES?
Vistuvāk mērķim paplašināšanas procesā ir Ziemeļmaķedonija un Albānija. Bet tur sākas lokālas ģeopolitiskas spēles: Ziemeļmaķedonijas gadījumā Grieķija un Bulgārija nemitīgi kaut ko iebilst, savukārt par Albāniju – citas Balkānu valstis. ES pēc būtības nav slēgta paplašināšanās procesam, bet paplašināšanās, tas ir pēc ES dalībvalstu vienprātības principa pieņemams lēmums, līdz ar to arī rodas vilcināšanās.
Kā Vācijas gatavība pāriet uz sašķidrinātās gāzes termināļiem ar attiecīgu infrastruktūru ietekmēs Latvijas enerģētikas politiku?
Noteikti ietekmēs. Vācija šobrīd ir par 8% vēl atkarīga no Krievijas gāzes, bet viņi cer, ka nākamgad 8% pārvērtīsies par nulli. Mums jāņem vērā, ka Vācijas gatavība pāriet uz sašķidrināto gāzi nozīmē tikai vienu: gāze bija, ir un būs viens nozīmīgākajiem enerģētikas resursiem. Jā, ir vēja, saules un hidroenerģija, kas jāattīsta, tomēr perspektīvā pieci, desmit gadi – gāze saglabāsies kā galvenais enerģētikas resurss.
No tā izriet, ka Latvijai jābūvē savs sašķidrinātās gāzes terminālis?
Latvijā visiem patīk diskutēt. Kamēr mēs diskutējam, somi, igauņi, lietuvieši būvē un izbūvē savus sašķidrinātās gāzes termināļus.
Manuprāt, ir vajadzīgi aprēķini, vai mums jābūvē savs, vai šis jautājums jāskata kopīgās Baltijas valstu gāzes infrastuktūras ietvaros, ņemot vērā, ka Latvijā ir Inčukalna gāzes krātuve. Jāvērtē arī patēriņa perspektīva – no mana viedokļa raugoties, gāze paliks nozīmīgākais enerģētikas resurss tuvāko piecu, desmit gadu laikā.
Cik nopietni jāuztver nesenās EP lēmums par nepieciešamību no 2027.gada noteikt dalībvalstīs individuālās CO 2 kvotas ēkām atkarībā no apkures veida? Latvijā tas rada nopietnas bažas visiem, kas kurina ar malku un šķeldu.
EP reizumis lēmumi tiek pieņemti pārsteidzīgi. Es domāju, ka tie varētu tikt koriģēti. Jā, mēs sakām arī, ka pēc 2030. gada vairs nevarēs braukt ar automašīnām ar iekšdedzes dzinēju un kā mērķis izvirzīta pilnīga atteikšanās no benzīna un dīzeļdegvielas. Bet it kā tiek piemirstas būtiskas lietas – infrastruktūras izveide elektroauto uzlādei, un arī tas, cik maksās šie paši transportlīdzekļi: smagā automašīna vai autobuss ar elektrodzinēju maksā tieši trīs reizes dārgāk nekā analogs ar iekšdedzes dzinēju.
Eiropa tā var ar dažādiem aizliegumiem un reformām aizskriet tiktāl, ka Eiropas ekonomika kļūs nekonkurētspējīga pasaulē. Amerikāņi, ķīnieši nesteidzas šajā elektrifikācijas jomā, par Āzijas tirgiem pat nerunājot. Eiropa tad paliks kosmosā pati ar sevi un tas radītu problēmas gan sociālajā jomā, gan darbaspēka resursu jomā. Es uzskatu, ka vairāki “Fit for 55” zaļie lēmumi ir ļoti drosmīgi, un paliekot racionāli pragmatisks – Latvijai, piemēram, bez nozīmīgiem papildus resursiem tie nav izpildāmi.
Kas vēl nav izpildāms bez papildu resursiem no ES?
Rail Baltica celtniecība. Sākotnējais Rail Baltica celtniecības rēķins bija 5,8 miljardi eiro. Bet jau šobrīd ir apgūti 8 miljardi eiro un redzam, cik lēni tomēr viss velkas. Nodošanas termiņš atkal atvirzījies no 2026. gada līdz 2030. gadam. Manuprāt, līdz 2030.gadam izmaksas augs līdz 15 miljardiem eiro. Lai tiešām 2030.gadā mēs varētu pa Rail Baltica aizbraukt no Rīgas uz Berlīni, arī pašām dalībvalstīm nāksies maksāt daudz vairāk, ne tikai paļauties uz ES fondu finansējumu.
Un jārēķinās, ka šobrīd pieejamais finanšu resursu apjoms ES nav tik liels, kā bija pirms kara Ukrainā, turklāt nepieciešams arī tajā ietvert atbalstu Ukrainai.
Latvijas gadījumā tas nozīmē domāšanu par valsts budžetu ne tikai izpratnē – kā deputātiem un ministriem algas celt, bet galvenokārt – kā attīstīt rūpniecību un ražošanu.
Tad jūs gribat teikt, ka risks Latvijas gadījumā ir palikt ar sabūvētiem atsevišķiem Rail Baltica infrastruktūras objektiem, bez galīgā savienojuma?
Es gribu teikt, ar esošo un vēl paredzēto finansējumu nepietiek Rail Baltica projekta pabeigšanai. Un Eiropas Komisija tāpēc varētu teikt, ka projekta dalībvalstīm – Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Polijai – būs jāveic lielākas iemaksas no pašu budžetiem projekta pabeigšanai. ES ir 12 Rail Baltica mērogam līdzīgi projekti, un arī tur sadārdzinājuma dēļ ir problēmas ar pabeigšanu. Labi, ka Rail Baltica ietilpst šajos ES mēroga projektos un par to finansēšanu notiek diskusijas, labi ir tas, ka tas ir dzelzceļa projekts, jo šis transporta veids tiek atzīts par prioritāru ES. Bet tomēr – jau šobrīd Rail Baltica būvniecībai trūkst resursu un izmaksu trīskāršošanās nesola neko labu. Rail Baltica draugu grupai EP arī būs krietni jāsaspringst, lai lobētu projekta finansēšanu.
Vai šobrīd, jau otrajā kara gadā, ir skaidrs, ko Latvijas tranzīta nozarei nozīmē ES pamattranzīta ceļu novirzīšanās no Krievijas un Baltkrievijas?
Tas būs liels izaicinājums visai Latvijas transporta nozarei, ieskaitot ostas un dzelzceļu. Es esmu EP Transporta komitejas vicepriekšsēdētājs un delegācijas vadītāja vietnieks sadarbībai ar Centrālāzijas valstīm. Šobrīd notiek tas, ka gan ES, gan ASV dod ļoti daudz līdzekļu, lai attīstītu un būvētu tranzīta koridorus, kas apiet Krieviju. Kazahstāna, Uzbekistāna, Tadžikistāna aktīvi darbojas, lai piesaistītu šos līdzekļus jaunu ceļu būvniecībai. Bet visi tranzīta koridori pagaidām virzās uz Kaspijas jūras pusi, attiecīgi, tas interesē Turciju, Bulgāriju, tā teikt, dienvidu galu, un mūs, ziemeļus, faktiski neskar.
Būtiski ir saprast, kā tas ietekmēs Baltijas valstu ostas – Tallinu, Rīgu, Klaipēdu, jo mēs jau šobrīd apkalpojam daļu Kazahstānas kravu, Uzbekistānas kravu. Tas mums ir liels risks – šīs kravas pazaudēt vispār, tranzīta ceļiem apejot Krieviju no dienvidu puses.
Kā mēs to varam novērst?
Nekādi. Kravu apjoms samazināsies, būs vajadzīgas vēl lielākas dotācijas gan Latvijas Dzelzceļam, gan infrastruktūras uzturēšanai, vai arī šī infrastruktūra jāpārveido. Bet tas ir jautājums satiksmes ministram , ekonomikas ministram un visai valdībai, kā mēs prognozējam savu dzīvi tālāk par degungalu – vairākus gadus, pat gadu desmitus uz priekšu. Jā, bet valdība jau var būt cita, pat tūlīt. Un tomēr, jāsaprot piecu, desmit gadu perspektīvā – kur veikt ieguldījumus. Principiāli ir pārbūvēt elektroenerģijas sadales tīklu: lai varētu izmantot gan to, ko Latvija saražo un saražos atjaunojamos resursos – saules, vēja enerģijā, gan lai varētu uzlādēt elektroauto, kas neizbēgami Eiropā būs arvien vairāk un vairāk.
Latvijā par maz novērtē to, cik ļoti mūs drīzumā ietekmēs ES kopējie lēmumi enerģētikas un transporta jomā.
Valdībai ir vajadzīgs restarts? Šī koalīcija ir izsmēlusi sevi?
Jaunā Vienotība šobrīd ir izdarījusi labi, it kā nostājoties pa vidu partiju laukumā, un sakot, ka varam dejot gan ar vieniem, kas pa labi, un ar otriem, kas pa kreisi. Bet vispār – esam aizspēlējušies tiktāl politikā, ka ekonomiski esam vājākā Baltijas valsts. Krišjānis Kariņš var runāt Briselē cik vien labi prot, bet tas nemaina faktu, ka esam vājākais posms. Eiropas Centrālās bankas pretinflācijas pasākumi, kas bremzējot inflāciju, bremzēs arī ražošanu, Latvijā ar tās milzu inflāciju Eiropas mērogā, izraisīs vel biedējošāku ražošana kritumu. Situācijā, kad jāglābj ekonomika, JV koncetrējas uz to, vai dejot valsi ar vieniem, vai otriem! Es nedzirdu ne satiksmes, ne ekonomikas, ne klimata un enerģētikas ministra balsi, ko viņi domā darīt valsts attīstības jomā, ražošanas veicināšanā?! No Klimata un enerģētikas ministrijas vispār nekādas jēgas nav.
Jūs sakāt, ka vairākus ministrus nedzirdat, bet visi dzird finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, kurš diezgan nepārprotami norāda uz nepieciešamību paaugstināt nodokļus.
Nezinu, ko viņš ar to domājis. Bet izmaiņas, kas nepieciešamas nodokļu jomā, ir nodokļu sistēmas saskaņošana visās Baltijas valstīs. Tas nenozīmē, ka Igaunijā un Lietuvā viss ir rožaini ar nodokļiem, bet mēs esam vienā ekonomiskajā telpā. Mums ir nepieciešama nodokļu sistēmas sinhronizācija. Turklāt, manuprāt, mums ir lielāks administratīvais, valsts pārvaldes slogs uz IKP nekā Lietuvā un Igaunijā – un tā ir aplamība, kas jāmaina.
Kāda ir jūsu prognoze – būs jauna koalīcija Latvijā?
Kā jau teicu – JV ir uzlūgusi uz valsi vienlaikus divus partnerus. Bet tā dejot īsti nesanāks. Var gadīties, ka situācija novedīs pat pie Saeimas ārkārtas vēlēšanām.
Ja jūs būtu Latvijas parlamenta deputāts, jūs būtu balsojis par Edgaru Rinkēviču kā Valsts prezidentu?
Es būtu balsojis par Uldi Pīlēnu. Latvijai būtu vajadzīgs Valsts prezidents ar plašu redzējumu ekonomikā. Visu cieņu Edgaram Rinkēvičam, bet, manuprāt, viņam īstais amats šobrīd būtu Žozefa Borela vietā par Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārlietās.
Par ģenenerālprokuratūras lēmumu saukt pie kriminālatbildības vairākas personas par kukuļošanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar 2018.gadā Rīgas domes ieviestajiem braukšanas maksas atvieglojumiem uzņēmuma “Rīgas mikroautobusu satiksme” (RMS) pārvadājumu maršrutos. Lietā esat iesaistīts jūs un Nils Ušakovs. EP kad varētu pieņemt lēmumu par deputāta imunitātes atcelšanu jums šajā lietā ? Jums ir komentāri saistībā ar to?
Man īsti nav, ko komentēt. Tas ir absurds! Pirmkārt, tajā laikā, es vispār nebiju Latvijā, un otrkārt, Rīgas domē nekad manā kompetencē nav bijusi satiksmes sfēra. Eiropas Parlaments šo jautājumu skatīs kaut kad rudenī.
https://www.socialistsanddemocrats.eu/meps/ameriks-andris
