Amerikas kravas Āzijā nonāk ar konteinervilcienu “Baltika – Tranzīts” 0
Valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” izveidotajam vilcienam “Baltika – Tranzīts”, kas konteineros pārvadā dažādas tautsaimniecības kravas no Ziemeļamerikas un Eiropas uz Āzijas valstīm un atpakaļ, šomēnes apritēja desmit gadi.
Aizvadītajos gados izmantojot Rīgas un citu Baltijas valstu ostas un dzelzceļu, rietumu un austrumu virzienā pavisam pārvadāti 127 445 konteineri dažādu kravu.
Uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” prezidents Uģis Magonis stāsta, ka konteineru kravu pārvadāšanas iecere radās jau 2001. gadā. Šādu pārvadājumu “idejiskais tēvs” bijis Krievijas uzņēmuma “FESKO Integrirovanij transport” vadītājs Vjačeslavs Manuhins. Ar viņa neatlaidību un sakariem Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Kazahstānas dzelzceļa administrāciju pārstāvji ātri spēja vienoties par šādu pārvadājumu praktisko organizēšanu, un 2003. gadā pirmais nelielais vilciena sastāvs ar septiņiem konteineriem devās ceļā uz Kazahstānu.
Kopš 2004. gada vilciens “Baltika – Tranzīts” ar 57 kravas platformām jau kursē abos virzienos vismaz divas reizes nedēļā. Pašlaik tas pārvadā kravas jau četras līdz piecas reizes nedēļā. Puse “Baltika – Tranzīts” kravu plūst no Ziemeļamerikas, 42 procenti kravu kopapjoma nāk no Eiropas valstīm, bet atlikušie astoņi procenti – no citām valstīm. Kravu galapunkti ir Kazahstāna, Kirgizstāna un citas Āzijas valstis. Cita starpā “Baltika – Tranzīts” pārvadā ar militāru tehniku nesaistītās NATO kravas uz Afganistānu. Aptuveni 95 procentus tranzīta kravu ieved Rīgas ostā, pārējās – Klaipēdā, Tallinā un citās mūsu kaimiņvalstu ostās. Vilciens “Baltika – Tranzīts” sāk savu gaitu no Šķirotavas dzelzceļa stacijas Rīgā.
Uģis Magonis atzīst, ka aizvadītajos gados konteineru kravu pārvadāšana attīstījusies ļoti strauji un ir pilnībā sevi attaisnojusi. Baltijas valstīs pirmajam konteineru kravu pārvadājumu vilcienam jau ir radušies sekotāji, piemēram, “Rīgas ekspresis” un “ZUBR”, kuri pārvadā kravas citos maršrutos. “Mūsu uzņēmumam šo pārvadājumu organizēšana bijusi laba skola, jo konteineru kravas nav gluži tas pats, kas sabērt ogles parastā vagonā,” viņš salīdzina. “Šajos gados mums kopīgiem spēkiem izdevies samazināt tranzīta pārvadājumu laiku, paātrināt muitas procedūras, laikus deklarējot kravu saturu, tāpat nodrošināt pastāvīgu uzraudzību konteineriem ceļā. Bez šādiem tranzīta kravu pārvadājumiem mēs turklāt nebūtu sasnieguši tik labus darba rezultātus, kādi mūsu uzņēmumam ir pašlaik,” papildina Magonis.
“Latvijas dzelzceļa” meitasuzņēmuma “LDz Cargo” valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs atzīst, ka ar šā kontinentālā tranzīta tilta palīdzību “Latvijas dzelzceļš” ieguvis labu slavu gan Rietumeiropā, gan NVS dalībvalstīs. “Pateicoties konteineru kravu pārvadājumiem, esam ieguvuši ap 3000 pastāvīgu klientu Eiropā, ASV, Krievijā un citās pasaules valstīs,” viņš piebilst.
Uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” viceprezidents Ēriks Šmuksts piebilst, ka šo klientu galvenā prasība – lai kravas tiktu nogādātas pasūtītājiem laikus. Tāpēc konteineru kravu pārvadājumi tiek organizēti līdzīgi pasažieru vilcienu satiksmei – noteiktā laikā.
Krievijas uzņēmuma “FESKO Integrirovanij transport” padomnieks Vjačeslavs Manuhins stāsta, ka šādu pārvadājumu organizēšana, izmantojot Baltijas valstu ostas un dzelzceļu, kļuvusi iespējama galvenokārt ar Latvijas un Igaunijas dzelzceļa administrāciju atbalstu. “Jāatzīst, ka kravu pārvadājumu organizēšana Krievijā nereti ir krietni gausāka un sarežģītāka nekā Latvijā vai Igaunijā,” viņš piebilst. Viņaprāt, vilciens “Baltika – Tranzīts” ir uzskatāms piemērs, kā sekmīgi var sadarboties politiski atšķirīgu valstu valdības, valsts kapitālsabiedrības, ostas un privātie uzņēmumi.
Arī Satiksmes ministrijā apliecina, ka “Baltika – Tranzīts” ir gan izdevies, gan Latvijas ekonomikai izdevīgs projekts. Ja no vienas pārvadātās tonnas Latvija nodokļos ieņem 10 latus un ja ar vienu vilciena sastāvu pārvadā 6000 tonnu, tad viegli izrēķināt, kāds ir Latvijas ieguvums no šiem pārvadājumiem. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss atzīst, ka šādi sekmīgi īstenoti projekti gan dod papildu ieņēmumus valsts kasē, gan nodrošina jaunas darba vietas mūsu iedzīvotājiem, gan stiprina Latvijas lomu kontinentālā tranzīta tilta uzturēšanā.
Publikācija tapusi sadarbībā ar VAS “Latvijas dzelzceļš”
