Egils Līcītis: Amerikas balss jeb Atlidoja misters Baidens 6
Amerikas Savienoto Valstu viceprezidenta Džo Baidena ielidošana izpelnījās visas Latvijas profesionālās foto un filmēšanas tehnikas koncentrāciju notikumu vietā. Viesus no Baltā nama mākam sagaidīt sajūsmībā un goddevīgi. Tā sagaidīja Kolumba karavelas ieburājam Amerikas kontinentā, bet šoreiz jauno zemju atklājējs ieradās no rietiem, no Atlantijas otras puses. Vašingtonas dižvīra atbraukšanu organizēja NASA, tā notika tieši pa gaismas staru. Baidena ciemošanās, lai ne tik izcila un kolorīta kā prezidentu Klintona un Buša vizītes, būs atzīmēta aizvērtā “Historia Lettica” lappusē.
Tai ne tuvu nestāv pasaulē varenākās sievietes Merkeles viesošanās Rīgā, ko apgaismo šķidri, kā frau būtu noklīdusi no vācu pensionāru tūristu grupas un nevilšu iemaldījusies premjera rezidencē. Nu – kam baravikas, bet kam tikai sviesta bekas. Tas pierāda – Vašingtona mūs regulē. Tādā ziņā, ka sapurināmies no tēvoča Sema, kļūstam pacilāti.
Amerikas balss bija ļoti labi informēta, ka Latvijā korupcijas apkarošanā atkārtoti grib celt āzi par dārznieku un tieslietu sistēma ir peļama. Solīja visu veidu palīdzību un NATO augstāko drošības standartu piemērošanu. Misters Baidens gan bija tēvišķs un sirsnīgs, kā atlidojis uz “munu jaunu dīnu zemi”, pie sabiedrotajiem uz mūžu. Tomēr draudzīgākos žestus vēsturiskajā 23. augusta dienā veltīja atmodas un neatkarības cīņu veterānam Dainim Īvānam. Šķiet, viesis juta Īvāna gaišo veidolu iepretī tagadējai elitei, kam nacionālpatriotisms nav svēta lieta un tāds dziedzeris kā aknas – mazattīstīts. Dainis atjaunotās valsts nama pamatus lika no guļbaļķiem un nav vainīgs, ka tagad pabojātās ēkas jumtā daudzas sūces. Vašingtonietis minēja, ka par atgūto valsti kā vērtību nākotnē būs pateicīgs tautfrontieša mazdēls. Kā zinādams, ka daudzi šodienas politiķi izauguši un deformēti naudas un oligarhu varas sistēmā un ietekmes nav nokratījuši joprojām. Ka viņiem jādzer kaļķis, lai mugurkauls iztaisnotos, un tabletītes pret zaķpastalību.
Bagātīgi safilmētajā materiālā “ar Baidenu” vērīgi meklēju pazibam mūsu saimniecisko attiecību veidošanas virtuozus, promaskaviskos, pareizi sakot, prorubliskos ministrus Jāni, Uldi un Danu – kaut vai kā fosforescējošus punktiņus. Jo loģiski tikties, runāt par šprotēm, kravām un gāzi ne vien ar krievu vicepremjeru, bet arī amerikāņu viceprezidentu. Amerika ir liels, pirktspējīgs tirgus, paņems šprotēm pielādētu refrižeratorkuģi, piegādās gāzi, cik Latvija spēj nokurināt. Mūsu pirmklasīgās pārtikas preces supermārketos aizietu uz urrā! Un Latvijas tautsaimniecība dolārus tak arī nesmādē! Nedrīkst selektīvi, plānveida ekonomikā kā kaķim apzīmēt tikai vienu vietu Krieviju! Bet jaunie ārpolitikas interpreti nebija ne pie rokasspiedienu apmaiņas, ne starp pieaicinātām meitenēm baltās blūzītēs un akadēmisku grādu cilvēkiem uzrunu centrā Nacionālajā bibliotēkā. Varbūt ministri atkal turējās dibenplānā. Varbūt, īslaicīgi uzturoties Latvijā, tēvocis Džo nebija pietiekami aklimatizējies, lai saprastu, ar kuriem insaideriem ir jārunā, kārtojot svarīgas lietas.
Baidens aizlidoja. Bet amerikāņi te atgriezīsies.
