– Varat pamācīties, kā par kūkām uzcelt māju! 4
– Pūrem neizdevās to pabeigt līdz galam, jo sākās padomju okupācijas laiks – viņu izsūtīja uz Sibīriju, bet sieva ar abiem dēliem bija paspējusi aizbraukt uz Vāciju un pēc tam pārcēlās uz ASV. Abi dēli dzīvo Kalifornijā, vecākais – Oļģerts katru gadu apciemo Latviju. No pārvaldnieces uzzinājis par kafejnīcas ideju, viņš mūs pats sazvanīja un vēlāk pat steidzināja, ka vajag to atvērt nevis pavasarī, kā bijām iecerējuši, bet ātrāk – uz Ziemassvētkiem. Jokojot esam Oļģertu iesaukuši par savu labo feju krustmāmiņu, viņš joprojām mums piezvana un apvaicājas par plāniem.
– Jūsu kafejnīcā droši var filmēt kādu skatu no ulmaņlaikiem.
– Interjera foto no tiem laikiem bija ļoti maz, šis vairāk ir mans redzējums. Paši daudz ko paveicām saviem spēkiem – sākot ar špaktelēšanu un tapešu līmēšanu, beidzot ar 20. – 30. gadu mēbeļu sagādi. Daļa no tām jau bija privātkolekcijā. Mums bija svarīgi, lai interjers dzīvo, tāpēc mēbeles netika retaurētas, bet tikai savestas kārtībā.
– Cepšanu uzticējāt profesionāļiem?
– Lai cik tu esi labs gatavotājs mājās, tomēr neesi konditors ar izglītību – sapratām, ka vajadzīgs profesionāls meistars. Ogrē ir Valsts tehnikums, kas sagatavo maizes un miltu konditorejas izstrādājumu speciālistus, uzrunājām pasniedzējus un pēdējā kursa studentus. Gandrīz divus gadus pie mums nostrādāja pasniedzēja, bet par palīdzi pieņēmām 4. kursa studenti, viņa joprojām te strādā. Beķerejas piedāvājums ir mans redzējums, kas intuitīvi veidojas, ņemot vērā klientu vēlmes un dažādus jaunumus.
