Par ko uztraukties amerikāņiem? Kāpēc viņiem ir svarīgi atbalstīt Ukrainu? 0
Juris Alberts Ulmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Augstā inflācija rietumeiropiešus nodarbina vairāk nekā ziņas no šķietami tālās kara zonas, un valdībām aizvien grūtāk izskaidrot vēlētājiem, kādēļ konflikts vēl nav atrisināts un dzīve atgriezusies vecajās sliedēs.
Tas nav nekas jauns. Līdzīgi scenāriji piedzīvoti iepriekšējos karos. Notikumi savā sētā uztrauc vairāk nekā attālu ciematos. Tādēļ Ukrainas nelokāmākie atbalstītāji šobrīd ir tās tuvākie kaimiņi un valsts, kas atrodas daudz tālāk – ASV.
Par ko uztraukties amerikāņiem? Viņus no “vecās pasaules” šķir okeāns, amerikāņi ir stipri un vareni, lai kāds paceltu roku pret viņiem. Iespēja, ka Putins kādreiz izaicinātu ASV uz tiešu konfliktu, ir niecīga. Kādēļ gan amerikāņi iestājas par Ukrainu un skubina neatslābt arī Eiropu?
Iemeslu var nolasīt prezidenta Baidena teiktajā pēc kārtējās palīdzības devas piešķiršanas Ukrainai: “Vēstures gaitā esam iemācījušies, ja diktatoriem nav nācies samaksāt par agresiju, viņi izraisa aizvien vairāk haosa, kļūst agresīvāki. Viņi turpina doties uz priekšu, tādēļ izmaksas un draudi Amerikai un pasaulei pieaug.”
Šeit nav grūti nolasīt analoģiju ar Otrā pasaules kara priekšvakaru, kad pasaules līderi izdabāja Hitleram, cerot, ka tas norimsies, kad būs dabūjis, ko gribēja. Tas nacistu diktatoram ļāva noticēt, ka arī pārējā Eiropa kritīs viņa rokās tikpat viegli.
Ņemot vērā vēstures mācību, amerikāņu mērķis ir apturēt Krieviju jau tās pirmajā nolūkotajā zemē. Nevis vienkārši apturēt, bet likt tai noasiņot – militāri, finansiāli un morāli –, lai tā ilgi nespētu savākt karapulku nākamajai agresijai. Arī tik ļoti, lai ikvienam Krievijas iedzīvotājam pagaistu maldīgais uzskats par neuzveicamo “deržavu”, kas savulaik aizgāja līdz Berlīnei un varētu to atkārtot.
Amerikāņiem tas neizmaksās lēti, taču, iespējams, daudz lētāk nekā vēlāk, karojot ar asiņu garšu sajutušu, pašapziņā uzblīdušu ienaidnieku. Tādēļ ASV visiem spēkiem cenšas atbalstīt Ukrainu, lai patriotiski noskaņotie ukraiņi būtu militāri labāk aprīkoti un apmācīti nekā iebrucēji.
Amerikāņi vieni paši plāno likt galdā pusi no visa Krievijas gada militārā budžeta. Ja pārējie NATO partneri finansiāli atbalstītu viņu iniciatīvu, tad frontē situācija kļūtu krieviem pavisam nelāga. Viņiem pretī stāvētu skaitliski lielāka, tikpat bagāta un militāri varenāka armija.
Tas būtu sākums Krievijas sakaušanai. Tik pamatīgai, lai viņiem vairs nebūtu resursu un tehnikas, ko sūtīt karā. Ņemot vērā Krievijai noteiktās ekonomiskās sankcijas, kuru dēļ modernas militārās tehnikas ražošanas iespējas pārskatāmā nākotnē ir stipri ierobežotas, Krievija nonāks neapskaužamā situācijā. Jo ilgāk būs karš, jo garāks kļūs atkopšanās periods.
Krievijas sakāve ir nepieciešama arī tādēļ, lai piespiestu to samaksāt par Ukrainai nodarītajiem zaudējumiem. Krievijai jāapmaksā sagrauto pilsētu atjaunošana, un šādu kontribūciju visvieglāk iegūt tad, kad agresors ir spiests izstāties no aizvien neizdevīgākā kara un pats meklē iespēju to pārtraukt.
Lai pierunātu pretinieku apturēt uguni, jāpiekrīt neizdevīgiem nosacījumiem. Ja pašcieņa to neļauj, tad sekas būs vēl smagākas – ilgstoša nabadzība valstī, iekšējie nemieri, revolūcijas un blāvas nākotnes perspektīvas. Iespējams, tās ir labākās zāles pārlieku bravūrīgajai valstij ar viduslaiku impērijas ambīcijām laikmetā, kad citas valstis domā par tehnoloģisko un ekonomisko attīstību, nevis fizisku valstu teritoriju pārbīdīšanu varenības apliecināšanai.
Kara sākumā ASV piesardzīgi raudzījās uz notikumiem Ukrainā, nevēloties kaitināt brūno lāci, bet tagad amerikāņu noskaņojums ir mainījies. Viņi apzinās, ka ar agresoru nevar apieties kā ar jauku, taču dažkārt niķīgu bērnu. Te ir runa par brīvībā kārtējo reizi nonākušu recidīvistu, kurš atkal atgriezies pie vecā rūpala. Pret tādu likums jāpielieto bargi.
