Amerikāņi sadarbojas ar Krievijas fondu 3
Augstākos amatus 2011. gadā izveidotajā Krievijas tiešo investīciju fondā (KTIF), kas apgroza desmitiem miljardu dolāru, ieņem amerikāņi, lai gan fonds ir pakļauts ASV sankcijām.
Fondu uzskata par Kremļa finanšu lobiju
KTIF nesen atkal nonāca ASV mediju uzmanības lokā, kad kļuva zināms, ka Donalda Trampa neoficiālais pārstāvis Ēriks Prinss Seišelu salās ticies ar fonda priekšsēdi Kirilu Dmitrijevu dažas dienas pirms Trampa oficiālās stāšanās ASV prezidenta amatā pagājušā gada janvārī, atzīmē izdevums “The Daily Beast”. Turklāt tā nav bijusi Prinsa vienīgā tikšanās ar Krievijas banku pārstāvjiem, ar kuriem ticies arī Trampa znots un padomnieks Džareds Kušners. Prinss slepeni ticies ar Dmitrijevu Apvienotajos Arābu Emirātos, lai apspriestu iespējas noņemt sankcijas pret KTIF un piesaistīt ieguldījumus Krievijā. Laikā, kad Prinss tikās ar Dmitrijevu Abū Dabī, tur bija ieradies arī Kušners. Fondā KTIF, kas tiek uzskatīts par Kremļa finanšu lobiju, svarīgākos amatus ieņem amerikāņi vai cilvēki, kas saistīti ar rietumvalstu bankām. Daudzus gadus otrā amatpersona fondā bija Šons Glodeks, kurš agrāk strādāja “Deutsche Bank” un “Lehman Brothers”. Tagad par KTIF līdzpriekšsēdētāju iecelts Kolumbijas universitātes absolvents Oļegs Čižs. Arī Dmitrijevs savulaik ir studējis ASV, kur 1996. gadā beidzis Stenforda universitāti.
Darba lietās Dmitrijevs uzturas Krievijā, bet viņa ģimene dzīvo Amerikā, kur viņi kopā pavada atvaļinājumu.
Fonda juristi iemanās apiet sankcijas
“Fonda uzdevums ir atvieglot ārzemniekiem ieguldījumu iespējas Krievijā,” raksta “DB”, atsaucoties uz avotu Krievijas banku aprindās. Fonds darbojas bankas “Vņešekonombank” ietvaros, kas, kā uzskata finanšu eksperti, bija Krievijas prezidenta Vladimira Putina personīgais īpašais fonds. KTIF īpaši uzdots kliedēt priekšstatu, ka Krievija nav pievilcīga valsts ārzemju kapitālam, jo tur nav likuma varas. Lai pievilinātu ārzemju ieguldītājus un vairotu viņu uzticību, KTIF pievieno viņu ieguldītajam kapitālam Krievijas valdības naudu. KTIF struktūra ir veidota pēc Kremļa varas vertikāles parauga, piešķirot tā vadītājam plašas pilnvaras ārzemju ieguldījumu piesaistīšanai. Fonda darbība tika apgrūtināta, kad KTIF un tā mātes firma “Vņešekonombank” sadūrās ar ASV sankcijām, kas tika ieviestas pēc Kremļa veiktās Krimas apgabala aneksijas un iebrukuma Donbasā.
Parasti sankciju ieviešana nozīmē, ka uzņēmuma aktīvi ir iesaldēti un ASV fiziskām un juridiskām personām ir aizliegts ar tiem darboties. Taču 2014. gadā ASV lietoja citu pieeju, vēršot sankcijas pret Putina tuvākā loka amatpersonām un Krievijas ekonomikas atsevišķiem sektoriem, liedzot tiem pieeju ārzemju kapitālam. Sankcijas noteica ierobežojumus darījumiem ar parādzīmēm un “Vņešekonombank” pašu kapitālu, taču veikli juristi un finansisti iemanījās tās apiet, formāli nepārkāpjot likumu. ASV prezidenta Trampa pārstāvja Prinsa tikšanās ar Dmitrijevu varētu būt sankciju pārkāpums, ja puses vienojās par biznesa darījumu. Prinsa un Dmitrijeva tikšanos Seišelu salās izkārtoja Apvienoto Arābu Emirātu princis Zajeds. Šajā laikā tur uzturējās arī Kazah-stānas uzņēmējs Aleksandrs Maškevičs, kurš saistīts ar Trampa ieguldījumu firmu “Bayrock”, un Saūda Arābijas miljardieris Halids bin Mahfūzs, raksta izdevums “The Intercept”.
Kremļa “spiegu bankas” darboņi turpina audzēt KTIF kapitālu, par spīti ASV sankcijām, atzīmē “The Daily Beast”. Sankcijas neliedz ASV pilsoņiem strādāt fondā. “KTIF ir cieši saistīts ar Putina administrāciju,” intervijā “DB” teica ASV finanšu analītiķis Anderss Aslunds, piebilstot, ka “Dmitrijevs ļoti labi saprotas ar Putinu”. Kad Krievijas valdība izvirza ekonomiskus projektus, tiek piesaistīts KTIF, lai sagādātu ārvalstu finansējumu.
