Vēlēšanas ASV: vairākums vēlētāju balsu vēl negarantē uzvaru 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar ASV notika vēlēšanas, kurās izšķirsies, vai prezidenta amatu saglabās republikāņu pārstāvis Donalds Tramps vai arī viņu nomainīs demokrātu izvirzītais bijušais viceprezidents Džo Baidens. Līdz ar prezidentu amerikāņiem jāievēl arī visi 435 Kongresa pārstāvju palātas deputāti un 35 no simt senatoriem, kā arī vairāki tūkstoši štatu amatpersonu.
Vairākās lielajās pilsētās austrumu krastā vēlēšanu iecirkņi durvis vēra otrdien plkst. 6 un stundu vēlāk balsošana sākās Pensilvānijā, kas ir viens no svārstīgajiem štatiem. Pensilvānija, kurai ir 20 elektoru balsis, līdz ar Floridu (28 elektori) var noteikt prezidenta vēlēšanu iznākumu.
Pēc vēlēšanu iecirkņu atvēršanas austrumu krastā balsošana sākās sešās laika joslās 50 štatos. Vēlēšanas noslēgsies Aļaskā, kad austrumu krastā jau būs iestājies rīts.
Aptuveni 100 miljoni amerikāņu jau ir nobalsojuši, izmantojot dažādas agrās balsošanas metodes. Koronavīrusa pandēmijas dēļ cilvēki šoreiz ļoti aktīvi izmantojuši iespēju nobalsot iepriekš. 2016. gadā prezidenta vēlēšanās kopumā nobalsoja aptuveni 140 miljoni cilvēku, un novērotāji uzskata, ka vēlētāju aktivitāte šoreiz var pārsniegt rekordus. Analītiķi atzīmē, ka milzīgā iepriekš nobalsojušo vēlētāju skaita dēļ var aizkavēties balsu skaitīšanas process.
Prezidents Tramps izteicies, ka varētu paziņot par savu uzvaru jau tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, ja viņš tobrīd būtu izvirzījies vadībā, negaidot visu balsu saskaitīšanu.
Kā darbojas Elektoru kolēģija
ASV prezidenta vēlēšanās vairākums balsu vēl negarantē uzvaru cīņā par Balto namu. Svarīgas ir iegūtās balsis Elektoru kolēģijā. Vēlēšanu iznākums izšķirsies pusducī tā dēvēto svārstīgo štatu, kuros Baidenam ir jāuzvar, lai pārņemtu Balto namu no Trampa.
2016. gadā bijusī valsts sekretāre Hilarija Klintone ieguva gandrīz par trim miljoniem balsu vairāk nekā Donalds Tramps, taču viņas sāncensis ar nelielu balsu vairākumu guva uzvaru tā dēvētajos svārstīgajos štatos un tādējādi nodrošināja sev vairāk nekā minimāli nepieciešamās 270 balsis Elektoru kolēģijā.
Arī šogad, kad vēlēšanās Trampam pretī stājies bijušais viceprezidents Džo Baidens, liela uzmanība pievērsta šīm, dažuprāt, novecojušajām ASV vēlēšanu sistēmas īpatnībām. 538 Elektoru kolēģijas locekļi ik pa četriem gadiem pulcējas savu štatu galvaspilsētās, lai pasludinātu prezidenta vēlēšanu uzvarētāju.
Lai uzvarētu cīņā par Balto namu, kandidātam jāiegūst vismaz 270 elektoru balsis. Šī sistēma definēta 1787. gadā pieņemtajā konstitūcijā, kas paredz prezidenta izraudzīšanu netiešās, vienā kārtā notiekošās vēlēšanās.
ASV “tēvi dibinātāji” šādā risinājumā saskatīja kompromisu starp vispārējām tiešām vēlēšanām un prezidenta ievēlēšanu Kongresā, kas tika noraidīta kā nepietiekami demokrātiska. Debates par sistēmas mainīšanu ar jaunu spēku atsākās pēc negaidītās Trampa uzvaras 2016. gadā, un, ja arī šoreiz vēlēšanu iznākums būs apšaubāms, uzmanība noteikti atkal tiks pievērsta jautājumam par Elektoru kolēģiju.
Vairākums no 538 elektoriem ir vietējās vēlētās amatpersonas un partiju funkcionāri, taču viņu vārdi vēlēšanu biļetenos neparādās, un vēlētājiem šīs personas parasti ir mazpazīstamas. Katrai pavalstij ir tik daudz elektoru, cik tai ir pārstāvju Kongresā.
Katram štatam pienākošos Pārstāvju palātas locekļu skaitu nosaka atkarībā no tā iedzīvotāju skaita, bet Senātā katra pavalsts ir pārstāvēta ar diviem senatoriem.
Kalifornijai, piemēram, ir 55 elektori, Teksasai – 38, bet reti apdzīvotajai Aļaskai, Delavērai, Vērmontai un Vaiomingai – katrai tikai pa trim. Konstitūcija atstāj katras pavalsts ziņā tiesības noteikt, kā balso tās elektori, taču visos štatos, izņemot Nebrasku un Menu, teorētiski visi elektori balso par to kandidātu, kas uzvarējis attiecīgajā pavalstī. 2016. gada novembrī Tramps ieguva 306 elektoru balsis. Tas mudināja miljoniem amerikāņu parakstīt petīciju, kurā republikāņu elektori tika aicināti bloķēt viņa nonākšanu Baltajā namā.
Šie pūliņi bija velti, jo tikai divi elektori Teksasā pārgāja pretinieku pusē, un rezultātā Tramps tika ievēlēts ar 304 balsīm. Republikāņi nosodīja šo kampaņu, norādot, ka tā bijusi izmisīgs demokrātu aktīvistu pasākums, kas atteikušies atzīt savu sakāvi.
Ko darīt ar “neuzticīgiem elektoriem”
Taču 2016. gada situācija nebija unikāla. Kopumā pieci ASV prezidenti nonākuši amatā, neiegūstot vairākumu tautas balsojumā. Pirmais no tiem 1824. gadā bija Džons Adamss, bet beidzamais pirms Trampa – Džordžs Bušs jaunākais, kas 2000. gadā pārspēja demokrātu Alu Goru pēc ieilgušas balsu pārskaitīšanas Floridā. Kopumā Gors valsts mērogā izcīnīja gandrīz par 500 000 balsu vairāk, taču pēc tam, kad tika atzīta Buša uzvara Floridā, viņš kļuva arī par visu vēlēšanu uzvarētāju, iegūstot 271 elektora balsi.
Konstitūcijā nav nevienas normas, kas liktu elektoriem balsot tā vai citādi. Ja kāds no štatiem arī liek tiem ņemt vērā pilsoņu balsojumu, kas parasti tā nav, tad “neuzticīgiem elektoriem” draud vienīgi sodanauda.
2000. gada jūlijā ASV Augstākā tiesa atzina, ka štatiem ir tiesības ieviest sodus nelojāliem elektoriem, likumā nosakot, ka tiem jābalso saskaņā ar attiecīgās pavalsts vēlētāju gribu. Laikā no 1796. līdz 2016. gadam kopumā 180 elektori balsojuši pret prezidenta vai viceprezidenta amata kandidātu, kas uzvarējis attiecīgajā štatā, taču līdz šim “neuzticīgie elektori” nekad nav izšķīruši ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu.
Elektori balsos 14. decembrī
Dažu analītiķu ieskatā, pašreizējā prezidenta Trampa līdzšinējie paziņojumi liecina par viņa nodomu izvērst plašu tiesāšanos zaudējuma gadījumā. Vakar Tramps pavēstīja, ka nesteigšoties pasludināt uzvaru vēlēšanās, ja rezultāts nebūs pārliecinošs.
Likumā ir noteikts, ka Elektoru kolēģijas balsojumam jānotiek pirmajā pirmdienā pēc otrās decembra trešdienas. Tādējādi šogad elektori, lai nobalsotu par šā gada prezidenta vēlēšanu uzvarētāju, savu štatu galvaspilsētās pulcēsies 14. decembrī. Uzvarētāju Kongress apstiprinās nākamā gada 6. janvārī, bet amata zvērestu jaunais prezidents dos 20. janvārī.
“Tagad vārdu saka amerikāņu tauta”
ASV vēstnieka Latvijā Džona Kārvaila paziņojums par ASV prezidenta vēlēšanām 3. novembrī: “ASV 2020. gada vēlēšanu kampaņas cikls, kurš beidzas šodien, notiek globālās pandēmijas, augstas agrīnās vēlētāju aktivitātes un visas valsts padziļinātas intereses fonā.
Ievērojot mūsu demokrātijas tradīcijas, kandidāti visā valstī ir uzrunājuši amerikāņu tautu, žurnālisti – brīvi atspoguļojuši kampaņas un Amerikas pilsoņi – dedzīgi apsprieduši dienaskārtības jautājumus.
Tagad savu vārdu sacīs amerikāņu tauta, izdarot savu izvēli par to, kurš nākamos četrus gadus strādās Baltajā namā un pārstāvēs vēlētājus vairākos tūkstošos biroju Kongresā, štatu likumdevējos, apgabalos un pilsētās. Mēs ceram sagaidīt rezultātus jau pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas un pēc tam, kad atbildīgās amatpersonas rūpīgi saskaitīs balsis, lai pārliecinātos, ka Amerikas iedzīvotāju balss ir sadzirdēta.”
