Amerikāņi ir dziļi nobažījusies par savu demokrātiju 28
Gadu pēc nekārtībām ASV Kapitolijā amerikāņi joprojām ir dziļi nobažījusies par savu demokrātiju, un aptuveni trešdaļa uzskata, ka vardarbību pret valdību reizēm var attaisnot, liecina divas svētdien publiskotas aptaujas.
Nekārtības Kapitolijā ievadīja politisko vardarbību un ASV demokrātija ir apdraudēta, uzskata divas trešdaļas amerikāņu, kas piedalījās televīzijas raidījuma “CBS News” aptaujā.
Tikmēr amerikāņu lepnums par savu demokrātiju ir samazinājies no 90% 2002.gadā līdz 54% pašreiz, liecina aptauja ko laikraksts “The Washington Post” veica kopā ar Merilendas universitāti.
2021.gada 6.janvārī vairāki simti toreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāju Vašingtonā iebruka Kapitolijā, kad tur bija sapulcējies Kongress, lai oficiāli apstiprinātu demokrāta Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās.
Sadursmju gaitā tika raidīti šāvieni, un vardarbībā pieci cilvēki zaudēja dzīvību.
Tuvojoties šī notikuma gadadienai, aptaujas dod iemeslus bažām.
“CBS News” aptaujā atklājās, ka 28% aptaujāto uzskata, ka spēku var izmantot, lai aizstāvētu vēlēšanu rezultātus, ber 34% aptaujāto “The Washington Post” pauda uzskatu, ka vardarbību pret valdību reizēm var attaisnot.
Aptauju rezultāti atspoguļo dziļo sašķeltību sabiedrībā, ko Baidens solījis pārvarēt.
Divas trešdaļas Trampa sekotāju turpina ticēt viņa apgalvojumiem, ka Baidens nav leģitīmi ievēlēts prezidents.
Tramps neilgi pirms nekārtībām Kapitolijā uzrunāja savus atbalstītājus, sakot, ka velēšanu procesā notikusi krāpšanās un viņiem ir jācīnās pret to.
Aptuveni 60% aptaujāto pauda viedokli, ka Tramps lielā mērā ir atbildīgs par nekārtībām Kapitolijā.
Tomēr viedokļi dalās atbilstoši partijiskajai piederībai. 83% Trampa atbalstītāju uzskata, ka viņš nav atbildīgs vai ir tikai nelielā mērā atbildīgs, liecina “The Washington Post” aptauja.
Savukārt 26% amerikāņu vēlas, lai viņš 2024.gadā atkal kandidē uz prezidenta amatu, liecina “CBS News” aptauja.
Pārstāvju palātas izvēlētā komiteja ir mēnešiem ilgi strādājusi, lai noteiktu to cilvēku lomu un atbildību, kuri rosināja vai, iespējams, organizēja protestus, kas pārauga nekārtībās.
Neskatoties uz neatsaucību no Trampa tuvāko līdzgaitnieku loka, komitejai izdevās veikt vairāk nekā 300 intervijas un savākt tūkstošiem dokumentu.
“Mēs esam atklājuši dažas lietas, kas mūs patiešām satrauc, piemēram, cilvēki, kas mēģina (..) graut mūsu demokrātijas integritāti,” svētdien telekanālam ABC sacīja komitejas priekšsēdētājs Benijs Tompsons.
“Šķiet, ka tie ir vairāku cilvēku saskaņoti centieni kaitēt vēlēšanām,” viņš sacīja.
“Tie varētu būt cilvēki izpildvarā. Tie varētu būt cilvēki Aizsardzības ministrijā (..) un dažas ļoti turīgas personas,” viņš piebilda.
Tompsons sacīja, ka nevilcināsies ziņot Tieslietu ministrijai, ja tiks iegūti pierādījumi par nelikumībām.
Liza Čeinija, kas ir viena no diviem republikāņiem šajā komitejā, svētdien stingri nosodīja Trampu, ka viņš gaidījis vairākas stundas līdz aicinājis protestētājus atkāpties no Kapitolija.
