Atlaiž Trampu: Baidens sola strādāt visu amerikāņu labā 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc ieilgušās balsu skaitīšanas vairākos štatos demokrātu kandidāts Džo Baidens savācis uzvarai nepieciešamo elektoru balsu skaitu (270) un līdz ar to, pēc mediju aplēsēm, uzvarējis ASV prezidenta vēlēšanās.
Centīsies nevis šķelt, bet vienot
Atgādinot par bijušo prezidentu Baraku Obamu, kura administrācijā viņš bija viceprezidents, valsts galvas amatā Baidens solīja “nešķirot štatus sarkanos (Republikāņu partijas krāsas) un zilos (Demokrātu partijas krāsas), bet redzēt tikai Savienotās Valstis un strādāt vienlīdz smagi gan to cilvēku labā, kas nebalsoja par mani, gan to, kas mani atbalstīja”.
Vēršoties pie Trampa atbalstītājiem, Baidens norādīja, ka “viņi nav mūsu ienaidnieki, viņi ir amerikāņi”. “Dosim viens otram iespēju,” viņš sacīja, aicinot valsti “pazemināt temperatūru un izbeigt demonizācijas ēru”. Baidens solīja būt visu amerikāņu prezidents un padarīt Ameriku atkal cienītu pasaulē.
“Darbs, kas mūs gaida, būs smags, taču es jums solu šo – es būšu prezidents visiem amerikāņiem neatkarīgi no tā, vai jūs par mani balsojāt vai ne,” teica 77 gadus vecais Baidens.
Harisa apliecina kompetenci
Senatore Kamala Harisa, kas kļūs par pirmo melnādaino sievieti ASV viceprezidenta amatā, savā uzrunā pēc uzvaras solīja, ka nebūs pēdējā sieviete šajā amatā.
“Lai arī es varētu būt pirmā sieviete šajā amatā, es nebūšu pēdējā,” pavēstīja Harisa. “Jo ikviena meitene Amerikā šovakar redz, ka šī ir iespēju valsts.” Harisa solīja cīnīties, lai “iznīdētu sistēmisko rasismu”, un līdzīgi kā Džo Baidens aicināja uz vienotību.
Harisa uzrunā pieminēja arī savu māti Šjamalu Gopalanu, kas emigrēja no Indijas 19 gadu vecumā un ASV kļuva par vēža pētnieci. Harisas tēvs ir ieceļotājs no Jamaikas.
Juriste no Kalifornijas sevi apliecinājusi kā Baidena komandas ļoti kompetentu dalībnieci, kura jebkurā brīdī var stāties 77 gadus vecā ievēlētā prezidenta vietā, ja to prasītu situācija. Harisa tiek uzskatīta arī par iespējamo Baidena pēcteci, kura varētu kļūt par pirmo sievieti ASV prezidenta krēslā.
Kas ir Baidena darba kārtībā
Ievēlētais prezidents paziņojis, ka sāks izraudzīt kandidātus savai administrācijai, lai tā varētu sākt darbu tūlīt pēc apstiprināšanas nākamā gada janvārī.
Analītiķi uzskata, ka Baidens pēc stāšanās amatā varētu nekavējoties dot rīkojumu apturēt žoga būvi uz robežas ar Meksiku, mazināt Trampa ieviestos imigrācijas ierobežojumus, atjaunot ASV dalību starptautiskajā klimata līgumā un tā dēvētajā atvērto debesu līgumā un atsākt sarunas ar Krieviju par vienīgā vēl spēkā esošā stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līguma pagarināšanu un sarunu turpināšanu par jauna līguma noteikumiem.
Demokrātu partijai ir izdevies saglabāt vairākumu Kongresa Pārstāvju palātā, bet dažos štatos balsu skaitīšana par senatoru kandidātiem vēl turpinās. Ja Republikāņu partijai izdosies saglabāt vairākumu Senātā, tas var sarežģīt Baidena administrācijas ministru amatu pretendentu apstiprināšanu, jo tai vajadzīga Senāta piekrišana.
Kā ziņo izdevums “Politico”, Masačūsetsas štata senatorei Elizabetei Vorenai varētu tikt piedāvāts finanšu ministra amats, bet Vērmontas štata senatoram Bērnijam Sandersam – nodarbinātības ministra amats, taču daudzi republikāņu senatori šos politiķus uzskata par “pārāk kreisiem”, tāpēc ir maz ticama viņu apstiprināšana Senātā. Sjūzena Raisa, kas bija nacionālās drošības padomniece Obamas kabinetā, varētu tikt virzīta valsts sekretāra amatam.
Vēl pirms mēneša, kad aptauju rezultāti liecināja par Baidena pārliecinošu uzvaru, daži analītiķi prognozēja, ka viņš varētu kļūt par “otru Franklinu Rūzveltu”, kurš tika ievēlēts pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados un izveda ASV no Lielās depresijas. Koronavīrusa pandēmija, kas turpina graut pasaules ekonomiku, ir vēl bīstamāka par Lielo depresiju un, ASV padziļinoties sociālai un politiskai sašķeltībai, apdraud valsts stabilitāti.
Federālā valdība jau ir iztērējusi 90% no izveidotā 2,7 triljonu dolāru fonda ekonomikas un iedzīvotāju atbalstam pandēmijas krīzes laikā.
Varas maiņa Baltajā namā notiks tikai pēc diviem mēnešiem – 20. janvārī, kad ievēlētais prezidents dos amata zvērestu, bet miljoniem amerikāņu par rēķinu nenomaksāšanu jau drīz var tikt atslēgta elektrība un apkure. Ja partijiskā sāncensība turpināsies un Kongresam neizdosies vienoties par jaunu palīdzības programmu, Ameriku gaida grūti laiki, atzīmē “Politico”.
Tramps atsakās atzīt sakāvi
ASV prezidents Donalds Tramps atteicies atzīt, ka vēlēšanās ir uzvarējis demokrātu pretendents Džo Baidens, lai gan praktiski visi ASV mediji atzinuši Baidena uzvaru. Tramps paziņojis, ka “sacensība ne tuvu nav beigusies”, un solījis izvērst “sīvu tiesāšanos”. Savulaik Tramps bez paskaidrojumiem mēdza teikt Baltā nama darbiniekiem: “You are fired!” (“Jūs esat atlaists!”)
“Šīs vēlēšanas vēl nav beigušās,” paziņojis Trampa kampaņas pārstāvis Mets Morgans, apgalvojot, ka vēlēšanu procesā pieļauti pārkāpumi. Tramps ir nācis klajā ar apsūdzībām par krāpšanos vēlēšanās, bet nav sniedzis nekādus pierādījumus šiem apgalvojumiem. Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ASV vēlēšanu novērotāju grupas vadītājs paziņojis, ka Trampa padomniekiem vajadzētu izskaidrot prezidentam, ka viņš ir zaudējis, ja ASV mediju prognoze tiktu apstiprināta. Vairāki eksperti brīdinājuši, ka Trampa izteiktās apsūdzības par krāpšanu un viltojumiem balsu skaitīšanas procesā ir nepamatotas un apdraud uzticību ASV demokrātiskajai sistēmai.
Džordžijā pārskaitīs balsis
Džordžijas pavalsts amatpersona paziņojusi, ka pārskaitīs otrdien ASV prezidenta vēlēšanās nodotās balsis, jo saskaņā ar sākotnējiem skaitīšanas rezultātiem bijušais viceprezidents Džo Baidens pašreizējo Baltā nama saimnieku Donaldu Trampu apsteidzis tikai par mata tiesu.
“Ar tik mazu pārsvaru Džordžijā būs balsu pārskaitīšana,” pavēstīja štata administrācijas sekretārs Breds Rafenšpergers. Saskaņā ar rezultātiem, kas piektdien iegūti pēc gandrīz visu biļetenu saskaitīšanas Baidens Trampu Džordžijā apsteidzis ar nedaudz vairāk kā 1500 balsīm.
“Galīgajiem rezultātiem Džordžijā šobrīd ir milzu ietekme uz visu valsti,” norādījis Rafenšpergers.
Viņš uzsvēra, ka abu kampaņu novērotājiem Džordžijā ļauts sekot skaitīšanas procesam. Džordžijas vēlēšanu komisijas amatpersona Gabriels Sterlings atzinis, ka galīgie vēlēšanu rezultāti štatā kļūs zināmi, iespējams, tikai novembra beigās.
Viņš norādījis, ka nesaskata nekādu pazīmju, kas liecinātu par plašu krāpšanos, kas it kā būtu notikusi saskaņā ar Trampa apgalvojumiem.
Tomēr viņš uzsvēris, ka, ņemot vērā niecīgo starpību starp abu kandidātu iegūto balsu skaitu, amatpersonas saglabā modrību.
Pasaules līderi apsveic Baidenu
Pēc tam kad vadošie ASV televīzijas kanāli par prezidenta vēlēšanu uzvarētāju sestdien bija atzinuši demokrātu kandidātu Džo Baidenu, viņu jau sākuši apsveikt pasaules līderi. Baidenu apsveikušas arī Eiropas Savienības augstākās amatpersonas – Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli, Eiropadomes priekšsēdis Šarls Mišels un ES augstākais pārstāvis ārpolitikā Žuzeps Borels.
Fon der Leiena paudusi gatavību ar viņu tikties, cik drīz vien iespējams, uzsverot, ka EK ir gatava intensificēt sadarbību ar jauno ASV administrāciju. Mišels norādījis, ka “Covid-19, multilaterālisms, klimata pārmaiņas un starptautiskā tirdzniecība ir dažas no tām problēmām, kuras Eiropa vēlas risināt kopīgi ar ASV”. Viņam piebalsojis Sasoli, mudinot “atjaunot transatlantiskās attiecības, lai varētu risināt daudzās mūsu laiku problēmas”.
Baidenu apsveikusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Britānijas premjerministrs Boriss Džonsons.
Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss paudis pārliecību, ka Baidena uzvara nesīs “jaunu sākumu” transatlantiskajās attiecībās. Makrons norādījis: “Mums kopā daudz darāmā, lai pārvarētu šodienas problēmas. Strādāsim kopā!” Džonsons uzsvēris, ka ASV ir Londonas tuvākais sabiedrotais un ka briti sagaida visciešāko sadarbību ar Vašingtonu kopīgajos prioritārajos jautājumos, sākot ar klimata pārmaiņām un beidzot ar tirdzniecību.
Arī Kanādas premjers Džastins Trudo paudis gatavību sadarboties ar jaunievēlēto prezidentu, tā administrāciju un jauno ASV Kongresa sasaukumu, lai kopīgi risinātu pasaules lielākās problēmas. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, apsveicot jaunievēlēto ASV prezidentu, paudis cerību uz tālāku ASV un Eiropas attiecību nostiprināšanu.