Saeimas deputātiem vajadzētu obligātu stāžu pašvaldībā. Saruna ar Andri Ameriku 24
“Latvijas Avīzē” viesojās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks ANDRIS AMERIKS. Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.
V. Krustiņš: – Kas ir būtiskā Rīgas domes aktualitāte? Šķiet, “Rīdzinieka kartes” ieviešana?
A. Ameriks: – Jā, tas skar katru rīdzinieku. Tas iezīmējas arī attiecībās ar jauno valdību, jo palikušas nerisinātas lietas no iepriekšējās valdības laika. “Rīdzinieka karti” viļā kā karstu kartupeli, pasniedz gandrīz vai kā politisku lietu. Aicinu saprast, kā tiek finansētas katrai pašvaldībai uzliktās funkcijas un pienākumi un no kurienes municipālvara iegūst līdzekļus. Daudzi Rīgā, piemēram, dzīvo denacionalizētos namos, kuriem bija īpašnieki, līdz ar to dzīvokļus privatizēt nevarēja. Ir likums, kas nosaka, ka valsts ar pašvaldību uz pusēm piešķir līdzekļus kompensācijām, šiem iedzīvotājiem pārceļoties uz citu mājokli. Tagad, ekonomējot naudu, valsts budžetā tam līdzekļus vairs neatvēl. Dome savu artavu dotu, valsts šo pozīciju svītro. Dabīgi, cilvēki ir dusmīgi, ka viņu problēmas nerisina. Līdzīgi Rīgā subsidējam sabiedrisko transportu, bet nebūt ne uz laucinieku rēķina. Ja mums būtu likumiski iezīmēts galvaspilsētas statuss, tad valsts budžetam vajadzētu segt iebraucēju pārvadājumu daļu Rīgas transportā. Tāpat kā no valsts līdzekļiem “Rīgas satiksmei” apmaksā 1. un 2. grupas invalīdu pārvadāšanu, lai kur viņi Latvijā dzīvotu. Tagad es pat teiktu paldies, ka Valsts kontrole (VK) pārbauda “Rīgas satiksmi”. Jo mēs aprēķinājām, ka viena brauciena pašizmaksa plus nodokļi ir viens eiro un 20 centi, bet nav izslēgts, ka VK ar citu metodoloģiju izpēta, ka pašizmaksa ir 1,3 vai 1,5 eiro. Tad situācija vērtīsies vēl smagāka, jo augs arī elektrotarifi un citas izmaksas. Tāpēc esam gatavi vēlreizējām debatēm – ar Straujumas kundzi, ar Cilinska kungu. Jā, var gaidīt tiesas lēmumu “Rīdzinieka kartes” ieviešanas sakarā, bet tiesa taču nepiešķir pilnu naudu! Bet debates ar jaunās valdības locekļiem varētu būt par to, kādā veidā Rīgā nedeklarētiem cilvēkiem kompensē tās priekšrocības, ko bauda Rīgas iedzīvotāji. Tas nav kreiss vai labējs, bet valstiskas izšķiršanās jautājums. Tas raisa citas debates. Vai deklarēšanās likums nav novecojis? Vai normāli, ja katrs var deklarēties kaut vai malkas šķūnī, ja vien tam ir adrese, turklāt bez šķūņa īpašnieka ziņas? Pašlaik šāda reģistrēšanās ir vienīgais veids, ko ņem vērā, lemjot par visu valsts finanšu pārdali – ļoti formāls veids. Un šie risinājumi jājautā jaunajai tieslietu ministrei Brokas kundzei, kas tikko vēl bija domes deputāte. Īsi sakot, mums jābūt savstarpēji konstruktīviem, uz dialogu ejošiem, lai sadalītu nodokļu naudu, kas pienākas iedzīvotājiem. Lai šis ir vēlēšanu gads, lai Straujumas valdība vēl nav līdz galam ieskrējusies, domes vadība labprāt tiktos ar premjeri, meklējot stāvokļa risinājumus. Vai jārak-sta galvaspilsētas likums, vai Pašvaldību izlīdzināšanas fonda pārkārtojumi – arī tie pagaidām nav sekmējušies. Rīgas likums reizes trīs jau rakstīts, pat savulaik pieņemts 1. lasījumā, taču arvien iestrēdzis.
– Kāpēc iestrēga, kurš nolika atvilktnē?
– Iestrēga nebūtisku lietu dēļ. Vai Rīgas mēram jābūt MK loceklim vai ne. Kā, kam jānodrošina ārvalstu pārstāvniecību darbība Rīgā. Tur lāgā netika līdz runām, kā finansēs Rīgai ar galvaspilsētas statusu uzliktās funkcijas. Mums nereti pārmet bedrainas ielas, neremontētus ceļus vai tiltus. Ceļu remontiem nauda nāk no akcīzes nodokļa degvielai un no tehniskās apskates nodevas. Šie līdzekļi ieplūst valsts budžetā, no kuriem Rīgai pēc tam atdod 2 procentus. Skaidrs, ka ceļi labojami un infrastruktūra izbūvējama visā Latvijā, bet mēs cenšamies iztikt ar atvēlēto summu, strādājam, neraugoties, kā mūs kritizē. Ar tik līdzekļiem, cik ir.
– Kā pieredzējis politikas vilks varat spriest, vai ir cerības uz plašāku dialogu ar jauno valdību?
– Ceram, ka pārmaiņas ir uz labu. Domāju, ka Laimdota Straujuma nav pārmēru politiska figūra – vairāk darbojusies valsts pārvaldē un tāpēc diez vai ir ar profesionāla politiķa ambīcijām, ja tāds nosēstos premjera krēslā. Politiskajā telpā izplata mums nelabvēlīgas auras, cik Rīga esot slikta, bet mūsu sarunu viela ar premjeri ievirzāma konstruktīvā plāksnē. Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, nākamgad būs Eiropā prezidējošās valsts galvaspilsēta. Mums ir resursi, līdzekļi, kurus te racionāli izmantot.
– Tātad jūs aicināt premjerministri mainīt kursu, mīkstināt attieksmi pret Rīgas domi, nekonfrontēties?
– Jā. To pašu attiecinu uz Cilinska kungu. Atšķirībā no iepriekšējā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra, kuram nebija it nekādas pieredzes pašvaldību lietās un kura darbības balstījās uz sajūtām, Cilinskis ir strādājis gan domē, gan VARAM. Kad Birks bija mērs, ar deputāta Cilinska roku tika rakstīts tālaika koalīcijas līgums, viņš piedalījies arī pie “Likuma par Rīgu” projektiem. Noņemot politisko profilēšanos, kurš ir lielāks patriots, kā ministram Cilinskim ir lielas iespējas veikt darbu profesionālāk. Dome gandrīz vai ir valdības kadru kalve, kopš arī Baiba Broka kļuvusi par ministri! Es tik augstu vērtēju darba pieredzi pašvaldībā, ka, ja man būtu vara, ar likumu noteiktu Saeimas deputāta kandidātam obligātu stāžu pašvaldībā un tikai pēc tam pārējos parametrus.
– Tagad jūsu partijai iespēja ir – piedalīties 12. Saeimas vēlēšanās ar pašvaldībā strādājušiem kandidātiem.
– Centīsimies iespēju izmantot. Kā? Apspriedīsim martā kongresā. Mans viedoklis ir, ka partijā starp 600 biedriem ir cienīgi dalībnieki, lai cīnītos par vietu Saeimā.
E. Līcītis: – “Saskaņas centra” listē.
– Ne tikai. Strādājot Rīgas domē, “SC” ir mūsu partijas “Gods kalpot Rīgai” (“GKR”) galvenais partneris. Sadarbība ir laba un konstruktīva, tādēļ varētu deleģēt mūsu pārstāvjus, toskait no domes deputātu vidus kandidēt “SC” sarakstā. Taču no “GKR” puses ir nosacījumi. Nevaram deleģēt cilvēkus, ja sarakstā būs cilvēki, kuri uzstājušies asā opozīcijā Latvijas valstij. Krav covs, piemēram, vai Kabanovs. Otrs dialogs rit to “GKR” partijas biedru dēļ, kuriem svarīgākās šķiet ekonomiskās lietas. Sākotnēji sarunas ievadītas ar “Attīstības” partiju.
V. Krustiņš: – Vai jūs ļoti iebilstu, ja daži biedri kandidētu uz Saeimu no pašvaldību partijas, Reģionu apvienības saraksta?
– “GKR” arī ir pilsētas partija, kam svarīgi, lai dzīves apstākļi mūsu pilsētā uzlabotos. Bet domāju, ka beidzies laiks, kad daži biedri mainīja par tijas piederību kā cimdus. Tāpēc “GKR” izvēlētais modelis startam Saeimas vēlēšanās ir līgums ar partneru partiju, nodrošināts zināms skaits vietu kopējā listē, taču mūsu kandidāti nemaina partijas piederību. Esam gatavi citam dialogam, bet tango dejošanai vajag divus.
– Šlesera kungs arī bija labvēlīgi noskaņots sadarbībām…
– Mūsu atšķirība ir, ka Aināram Šleseram Rīgas mērogs ir par mazu. Viņš latiņu vienmēr ceļ augstāk.
E. Līcītis: – Uz Saeimu vien būs tas lidojums. Arī kopā ar “SC”. Tātad ar jums.
– Tomēr lidojam dažādās orbītās. Manējā ir tuvāk zemei. Mūsu attiecības ar “SC” ir iedibinātas kopējā startā Rīgas vēlēšanās, kopīgā divu frakciju darbā domē. Esam viens otru iepazinuši, pārbaudījuši. “Saskaņa” – gan Nils Ušakovs, gan Jānis Urbanovičs – mani ir uzrunājuši: ņemot vērā sadarbību, esam gatavi slēgt līgumu ar “GKR” par pārstāvju deleģēšanu startam Saeimas vēlēšanās. Vērtēsim piedāvājumu, domāju, ka atbalstīsim. No Šlesera puses piedāvājums slēgt līgumu nav izskanējis – šobrīd. Viņš droši vien vēl aizņemts partijas veidošanā. Ja tas attīstīsies, dialogam neesam aizvērti, bet Šlesera partija saucas “Vienoti Latvijai”, kamēr mēs kalpojam Rīgai.
