“Amerika ir nostājusies Krievijas, Ziemeļkorejas un Irānas pusē – tumsas pusē.” Ukrainā sāpīgi reaģē uz Trampa paziņojumu par militārās palīdzības apturēšanu 0
Lai arī Ukraina ir valsts, kurā iedzīvotāji ik dienu ir pieraduši pie negatīvām ziņām, 4.marta rītā viņi pamodās un ieraudzīja virsrakstus masu medijos, kas bija šokējoši – ASV bija paziņojusi par to, ka ir apturējusi jeb “iesaldējusi” militāro palīdzību, tā šodien vēstīja Ukrainas medijs “Kyiv Independent“.
“Ir sāpīgi vērot, kā tas viss izvēršas,” tā laikrakstam “Kyiv Independent” sacīja Odesas Nacionālās universitātes Starptautisko pētījumu centra vadītājs Volodimirs Duboviks (Volodymyr Dubovyk). “Mēs varam atmest prom visu, ko iepriekš zinājām par ASV ārpolitiku,” domā viņš.
Kā jau ziņots, tad ASV prezidents Donalds Tramps šā gada 3. martā izdeva rīkojumu apturēt visu militāro palīdzību Ukrainai, un augsta ranga Aizsardzības ministrijas amatpersona aģentūrai “Bloomberg” norādīja, ka tā tiek apturēta, līdz Tramps konstatēs, ka Ukrainas līderi patiešām cenšas panākt mieru.
Ne Vašingtona, ne Kijiva nav oficiāli apstiprinājušas militārās palīdzības apturēšanu. Polijas premjerministrs Donalds Tusks sacīja, ka ziņojumi, ko Polijas valdība saņem no Ukrainas un Polijas robežas, apstiprina palīdzības apturēšanu jeb “iesaldēšanu”.
Šis ir pēdējais solis no Baltā nama puses, kas pastiprina spiedienu uz Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, tikai dažas dienas pēc tam, kad Ovalajā kabinetā ASV notika asa diskusija, kas lika apšaubīt ASV atbalstu Kijivai un beidzās ar to, ka tika atcelts abu valstu plānotais derīgo izrakteņu – minerālu – tirdzniecības līgums.
Trampa administrācijas stingrās rokas taktika pret Zelenski Ukrainā ir īpaši sāpīgi jūtama, jo Kremlis, šķiet, saņem bezmaksas palīdzību no Baltā nama, kas, kā atzīst pats Kremlis, tagad lielā mērā atbilst Krievijas interesēm.
“Izskatās, ka Tramps cenšas panākt vienošanos ar Krieviju uz vājākās puses, proti, Ukrainas, rēķina,” tā laikrakstam “Kyiv Independent” sacīja Ukrainas parlamenta ārlietu komitejas priekšsēdētājs, likumdevējs Oleksandrs Meržeško (Oleksandr Merezhko). “Es neredzu, ka Tramps izmanto sviras pret agresoru, viņš izmanto sviras pret agresijas upuri. Pašlaik apturēt militāro palīdzību Ukrainai nozīmē palīdzēt Krievijai nesodīti nogalināt ukraiņus,” piebilda viņš.
Tramps jau sen ir solījis, ka spēs ātri izbeigt karu Ukrainā, tiklīdz stāsies ASV prezidenta amatā, lai gan viņa sākotnējais solījums “24 stundas” neilgi pirms inaugurācijas tika nomainīts uz “100 dienām”.
Pirmajā nedēļā pēc stāšanās amatā Tramps, šķiet, nostājās Ukrainas pusē, uzliekot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pienākumu izbeigt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā un draudot ar “augstiem nodokļiem, tarifiem un sankcijām”, ja “netiks panākta vienošanās”.
Taču pēdējās nedēļās un pēc Trampa un Putina telefonsarunas retorika no Baltā nama puses attiecībā pret Ukrainu ir kļuvusi arvien naidīgāka un brīžiem pat līdzinās Kremļa retorikai. Tramps ir apsūdzējis Ukrainu kara sākšanā, raksturojis Zelenski kā “diktatoru” un apšaubījis viņa leģitimitāti, un daži republikāņu likumdevēji šonedēļ aicināja viņu atkāpties.
Partijas “Holos” (“Balss”) likumdevējs Jaroslavs Jurčišins (Yaroslav Yurchyshyn) laikrakstam “Kyiv Independent” sacīja, ka, lai gan tonis ir mainījies, viņš uzskata, ka Trampa jaunākā rīcība joprojām atbilst viņa sākotnēji izvirzītajam mērķim ātri izbeigt karu, neatkarīgi no tā, cik tas izmaksās Ukrainai. “Es domāju, ka tas ir Trampa politikas turpinājums – pēc iespējas ātrāk izbeigt karu, faktiski atsakoties no Ukrainas interesēm,” viņš teica. “Jo, pamatojoties uz viņa un viņa administrācijas paziņojumu loģiku, viņu mērķis ir miers par katru cenu. Bet Ukrainai šāds variants nav pieņemams.”
Tiek ziņots, ka direktīva par ASV militārās palīdzības apturēšanu jeb “iesaldēšanu” stājas spēkā nekavējoties, ietekmējot ieročus un munīciju vairāk nekā 1 miljarda ASV dolāru apmērā. Apturēšana skar ne tikai turpmāko palīdzību, bet arī jau tranzītā esošos ieročus, tostarp sūtījumus ar lidmašīnām un kuģiem, kā arī ekipējumu, kas gaida nodošanu Polijā.
“Es esmu dusmu pilns,” tā laikrakstam “Kyiv Independent” sacīja “Bārts”, speciālo operāciju spēku snaiperis, kurš cīnās karstajā punktā frontē Ukrainā netālu no Pokrovskas. “Amerika ir nostājusies Krievijas, Ziemeļkorejas un Irānas pusē, tā ir izvēlējusies tumsas pusi. Ja ASV ir izvēlējušās pasaules policista lomu, tās pienākums ir aizsargāt pasaules demokrātiju,” uzskata Ukrainas karavīrs.
Tomēr, neraugoties uz dusmām un šaubām par ieroču piegāžu turpmāko nākotni, Ukrainas karavīri, kuri sazinājās ar laikrakstu “Kyiv Independent”, joprojām ir pārliecināti par savām spējām pretoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam, kas sākās pirms trīs gadiem – 2022.gada 24.februārī. “Armijā nav nekādas panikas,” tā sacīja “Fuko”, kurš dienē Ukrainas 66. Kņaza Mstislava Horobija brigādē. Viņš piebilda: “Mēs esam gatavi doties uz priekšu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Turklāt ieroču piegādes krīzi var novērst, ja mūsu Eiropas sabiedrotie ātri reaģēs un palīdzēs mums ar svarīgāko ieroču piegādi.”
Snaiperis “Bārts” atzina, ka ASV militārās palīdzības apturēšanai “būs zināma ietekme, bet ne kritiska”. Viņš norādīja: “Eiropa mums palīdz, mēs izlauzīsimies cauri – Krievijai pietrūkst spēka, un mums ir jāturpina.”
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja par plānu “ReArm Europe”, kura mērķis ir stiprināt Eiropas Savienības (ES) valstu aizsardzības spējas, kas varētu nodrošināt gandrīz 800 miljardus eiro (842 miljardus ASV dolāru).
“Eiropa ir gatava uzņemties savu atbildību,” teica fon der Leiena, piebilstot: “Šis ir brīdis Eiropai, un mēs esam gatavi iesaistīties.” Vēl nav zināms, vai Eiropa spēs savlaicīgi iesaistīties, lai aizpildītu potenciālo robu, ko radīs ASV izstāšanās, un Ukraina izvērtēs, kuras aizsardzības jomas varētu tikt ietekmētas visvairāk.
“Mūsu galvenais izaicinājums ir pretgaisa aizsardzība, kas ir atkarīga no ASV atbalsta,” tā laikrakstam “Kyiv Independent” sacīja pulkvežleitnants Bohdans Krotevičs (Bohdan Krotevych). “Mums steidzami jāatrod alternatīva, jo, ja mums beigsies raķetes, tad mirs civiliedzīvotāji.” Krotevičs piebilda, ka arī Trampa administrācijai tas ir jāsaprot, pretējā gadījumā viņi “paši sev piespriež cietumsodu”. “Kad? Vai tas notiks pēc viņa pašreizējā pilnvaru termiņa beigām, vai ar impīčmentu, ir jāizlemj Amerikas tautai,” viņš piebilda.
Tikmēr Krievijā amatpersonas ir atklāti slavējušas Trampa nostāju, ārlietu ministram Sergejam Lavrovam nosaucot viņu par “pirmo un līdz šim vienīgo Rietumu līderi”, kas atzinis to, ko Maskava uzskata par kara patieso cēloni. “Man ir radies iespaids, ka Tramps dod diktatoriskām valstīm stimulu sākt Trešo pasaules karu,” tā laikrakstam “Kyiv Independent” sacīja Ukrainas likumdevējs Ruslans Gorbenko (Ruslan Gorbenko).
