Ambulatorās palīdzības kvotā šogad iekļāvušās vien divas slimnīcas 0
Valsts apmaksāto ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu kvotā šogad iekļāvušās tikai divas slimnīcas, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati par šā gada deviņiem mēnešiem.
Vislabāk ar kvotas izpildi veicas Rīgas dzemdību namam, kas apguvis 91% no valsts piešķirtā finansējuma ambulatoriem pakalpojumiem, un Tukuma slimnīcai – 92%.
Četrās slimnīcās kvotu izpildes rādītājs ir tieši 100% – Rēzeknes slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā, Preiļu slimnīcā un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā.
Savukārt pārējās – kopumā 19 slimnīcas, kas noslēgušas līgumu ar NVD par valsts apmaksātu ambulatoro pakalpojumu sniegšanu – ir pārsniegušas gadam paredzēto kvotu.
Visgrūtāk sokas Rīgas 2.slimnīcai, kur paredzētais valsts finansējums ambulatorajai palīdzībai pārsniegts par 61% un Jūrmalas slimnīcai – par 32%.
Tālāk seko Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari” ar 21% pārstrādi, Daugavpils reģionālā slimnīca – 18%, Ogres rajona slimnīca – 18%, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca – 16%, Jēkabpils reģionālā slimnīca – 16%, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca – 15%, Madonas slimnīca – 11% un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca – 10%.
Pārējās slimnīcās pārstrāde nesasniedz 10%. Tās ir Krāslavas slimnīca ar 9% pārstrādi, Cēsu klīnika – 9%, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca – 8%, Alūksnes slimnīca – 8% Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca – 6%, Dobeles un apkārtnes slimnīca – 6%, Vidzemes slimnīca – 5%, Kuldīgas slimnīca – 5% un Jelgavas pilsētas slimnīca – 4%.
Bez slimnīcām valsts apmaksātu ambulatoro aprūpi sniedz arī daudz citu ārstniecības iestāžu, uzsver NVD pārstāve Evija Štālberga. “Kā šonedēļ pārliecinājās Nacionālais veselības dienests, sazinoties ar vairākiem ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem, daudzi no populāriem medicīnas pakalpojumiem līdz gada beigām vēl ir pieejami,” stāstīja Štālberga.
NVD apkopotie dati rāda, ka šogad labāk nekā citus gadus ārstniecības iestādēm veicas ar līgumu izpildi par stacionāru pakalpojumu sniegšanu. Vidējais izpildes rādītājs ir 97%, kas ir labāks nekā citus gadus un nozīmē, ka ir slimnīcas, kurās pārstrādes nav vispār, skaidro NVD pārstāve.
Kā ziņots, valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu kvotas pārsnieguma dēļ Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) šobrīd ierobežo sekundāros ambulatoros radioloģijas izmeklējumus, aģentūrai LETA pastāstīja slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Sīle.
Citu Latvijas lielāko slimnīcu pārstāvji, tostarp Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas pārstāvji, aģentūrai LETA atzinuši, ka slimnīcas ir pārsniegušas šogad noteikto valsts ambulatorās palīdzības kvotu, tomēr ierobežojumus pakalpojumu sniegšanā pagaidām neparedz.
Lai uzlabotu situāciju slimnīcās un veselības aprūpes nozarē kopumā, šā gada maijā VM nozares vajadzību segšanai gada otrajam pusgadam prasīja papildu 34,3 miljonus latu. Jūnija sākumā VM tika piešķirti 7,89 miljoni latu, bet 27.augustā valdība vienojās novirzīt nozarei vēl 5,2 miljonus latu.
Drīzumā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem atbilstoši noslēgtajiem līgumiem un vajadzībām plānots novirzīt minētos 5,2 miljonus latu. Lielāko daļu no šī finansējuma jeb 3,55 miljonus latu plānots piešķirt ambulatorajai aprūpei, bet 858 360 latu – stacionārajai palīdzībai, iepriekš informējis Nacionālais veselības dienests (NVD).
Tā kā minētos 5,2 miljonus latu slimnīcas vēl nav saņēmušas, Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) turpina prognozēt, ka gada beigās arī vairākās reģionālajās slimnīcās pacientiem nebūs pieejami vairāki valsts apmaksātie pakalpojumi.
Aģentūrai LETA Kalējs iepriekš pastāstījis, ka vissliktākā situācija ir Daugavpils slimnīcā, kā arī Ogrē un Ventspilī. Viņš sacīja, ka līgumi ar NVD par valsts finansējumu slimnīcām sagatavoti uz iepriekšējo gadu līgumu pamata, tomēr pacientu skaits ir mainījies un šogad visu ārstēšanai līdzekļu nepietiek.
