Zīle: Politiķi lej saldus solījumus kā ambroziju, lai vēlētāji neieslēgtu kritisko domāšanu 26
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Vēlētājs ir kā līgava, kura sievas godā nekad nesaņem pirms kāzām solīto.” Staņislavs Ježi Lecs, poļu satīriķis
Latvijas politikā iepriekš neiesaistījies no radošām aprindām nācis 14. Saeimas deputāta kandidāts sociālajos tīklos nopublicējis jūsmīgu atskaiti par tikšanos novada centrā Zemgalē: cilvēki ļoti aktīvi piedalījušies sarunā un gaidot pārmaiņas pilnīgi visās dzīves sfērās, tādēļ topošais tautas kalps tagad lūdz saviem sekotājiem padomu – kādā secībā sarindot reformējamās jomas, lai viņš pēc mandāta saņemšanas nekavējoties ķertos pie pašas aktuālākās.
Skeptiķi uzreiz sāka purpināt, ka darīšana ar lētu elektorāta piejaucēšanas triku, taču viņi palika mazākumā. Daudz vairāk bija pēkšņu apskaidrību ieguvušo: pēc tādas uzrunas nu zināšot, par ko 1. oktobrī balsot – beidzot nāk cilvēks, kam interesē tautas vajadzības.
Mazliet izbrīnī tas, ka ne īgņas, ne aplaudētāji piedurknes Saeimas deputāta pienākumu veikšanai sirsnīgi atrotījušajam neuzdeva jautājumu par to, cik lielā mērā sociālo tīklu disputā izveidotais prioritāšu reģistrs atbilst uzskatiem viņa pārstāvētajā politiskajā spēkā.
Savā darbībā tas līdz šim latviskuma stiprināšanu un valsts robežu aizsardzību nav turējis pārāk augstā vērtē, tādēļ būtu likumsakarīgi pavaicāt: kā jaunpienācējs plāno šo attieksmi mainīt?
Protams, šī viena epizode vēl neapstiprina secinājumu, ka pārāk daudzi vēlētāji padusē nēsā labi pazīstamu grābekli, kuram noteikti uzkāps 1. oktobrī. Taču, sākoties tradicionālajai ieklausīšanās, iejūtīgas attieksmes demonstrācijai un solījumu ambrozijas (dievu ēdiena) dalīšanai, reizi no reizes vērojam atkārtojamies pie kampaņas galda saaicināto izvairīšanos kandidātam paprasīt: kādā vietā slēpjas tas naudas avots, ar kura finansiālo resursu uz Jēkaba ielas namu nomērķējušais salāpīs lielos caurumus pirmkārt veselības aprūpē un izglītībā.
“Progresīvie”, lūk, jau paziņojuši, ka viņi Latvijas nākotnes paradīzi būvēšot uz mantojuma nodokļa pamatiem. Ir tikai lozungs, bez aprēķiniem.
Franču modes ikonai Koko Šanelei piedēvē aforismu: “Ikviens profesionāls brunču mednieks sapņo uzturēt mīļāko par viņas līdzekļiem.” Šo asprātīgi spārnoto teicienu pirms katrām vēlēšanām vajadzētu lieliem burtiem drukāt uz afišu stabiem.
Ar elektorātu patlaban koķetēdami un verbālus saldumus kaisīdami, visu politisko spēku smailes cilvēki labi apzinās, ka valsts gada budžeta konkrētais cipars ir tā skarbā realitāte, kas apgriezīs spārnus daudzu šobrīd mazpazīstamo deputātu kandidātu košajiem sapņojumiem. Godīgi būtu pirmsvēlēšanu saietos pulcinātajiem atzīties, ka visu gribēto īstenot nevarēs.
Bet kurš kandidāts šādā veidā riskēs nolemt sevi svītrošanai un aizbīdīšanai listes beigās…
Šobrīd Eiropā aktualizējies Zaļais kurss, loģisks būdams, pie mums pirmsvēlēšanu gaisotnē draud izvērsties idejas kropļojumā un politiķu sacīkstē par klimata stabilizācijas galvenā sargeņģeļa lauriem. Tos iegūt acīmredzot plāno “Attīstībai/Par”, kuras deleģētais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) galva Artūrs Toms Plešs nu meties iznīdēt Latvijas kūdras ieguves nozari ar to milzu enerģiju, kura līdz šim izpaudusies vienīgi azartspēļu rūpala aizstāvēšanā.
Acīmredzot gaidāmi tādi vides “zaļināšanas” pārspīlējumi, ka ieelpas dziļumu regulēs VARAM noteikumi…
