Ambīcijas un realitāte ceļā uz klimatneitrālu mobilitāti 18
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai ierobežotu degvielas cenu pieaugumu, pagājušā gada vasarā valdība lēma, ka līdz šī gada beigām degvielas tirgotājiem nav jānodrošina bioetanola piejaukšana benzīnam un biodegvielas piejaukšana dīzeļdegvielai. Turklāt ilgstoši bez virzības Saeimas gaiteņos ir iestrēdzis likumprojekts, ar kuru tiktu izveidots līdzdalības mehānisms, kura ietvaros degvielas piegādātājiem būtu jānodrošina konkrēts moderno biodegvielu un biogāzes īpatsvars.
Neiztikt bez atjaunīgo resursu degvielas
Eiropas Parlaments ir palielinājis transporta nozares dekarbonizācijas ambīcijas, aicinot sistemātiski un racionāli padarīt zaļāku transportu, kā arī apstiprinājis ilgtspējīgas biodīzeļdegvielas nozīmi Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšanā.
Vācijas digitālās infrastruktūras un transporta ministrs Folkers Visings “LA” stāsta, kā uz biodegvielas sektoru raugās Vācijā: “Alternatīvās degvielas ir svarīgs elements emisiju samazināšanai transporta nozarē. Biodegvielas ir neaizstājamas, lai sasniegtu Vācijas valdības mērķus klimata jomā. Viens litrs biodegvielas ietaupa 84% CO2 salīdzinājumā ar vienu litru fosilās degvielas. Vācijas transporta nozarē 2020. gadā biodegviela palīdzējusi 13,2 miljoniem tonnu samazināt CO2 ekvivalenta apjomu. Turklāt Vācijas Federālā transporta un digitālās infrastruktūras ministrija, sekojot daudzu citu Eiropas valstu piemēram, iestājas par tīras parafīna dīzeļdegvielas, piemēram, hidrogenētas augu eļļas (HVO), kā klimatam draudzīgas, fosilajai dīzeļdegvielai alternatīvas degvielas apstiprināšanu Vācijā.”
Pēc Folkera Visinga domām, ir jāizmanto visas iespējas un tehnoloģijas, lai sasniegtu mērķus klimata jomā. “Eiropa ir vienojusies, ka no 2035. gada tirgū nonāks tikai klimatneitrāli vieglie automobiļi. Mēs nevaram iztikt bez atjaunīgo resursu degvielas. Tā piedāvā klimatneitrālu mobilitāti, arī izmantojot iekšdedzes dzinējus gan esošajam autoparkam, gan jauniem transportlīdzekļiem. Tas attiecas arī uz kravas automobiļiem un autobusiem,” norāda F. Visings.
Mobilitāte var kļūt par luksusa preci
Komentējot priekšlikumus attiecībā uz jauno transportlīdzekļu emisiju standartu “Euro 7”, Vācijas digitālās infrastruktūras un transporta ministrs pauda viedokli, ka regulējumam ir jāveicina mobilitāte, nevis jārada tai šķēršļi. “Sistemātiska stingrāku noteikumu ieviešana apdraud ne tikai ar CO2 neitrālām degvielām īstenojamas mobilitātes attīstību, bet arī – arvien vairāk darba vietu. Ja transportlīdzekļi kļūs arvien dārgāki, nesasaistot tos ar tālāku vides aizsardzību, mobilitāte kļūs par luksusa preci,” uzsver F. Visings. “Jaunu reģistrēto transportlīdzekļu skaits pieaug, tāpēc iedzīvotāji dod politiķiem skaidru mandātu, proti, paplašināt infrastruktūru atbilstoši mūsdienu vajadzībām un nodrošināt finansiāli pieejamu mobilitāti. Ja autobūves nozare brīdina, ka regulējums nevajadzīgi sadārdzinās transportlīdzekļus un kavēs ar CO2 neitrālām degvielām īstenojamas mobilitātes strauju attīstību, tas ir jāuztver ļoti nopietni.” F. Visings, skaidrojot savu uzskatu, norāda, ka Eiropas Komisija nevar, no vienas puses, pieprasīt augstus klimata aizsardzības mērķus un, no otras puses, ar regulējuma palīdzību kavēt to sasniegšanu. “Iekšdedzes dzinējs, darbojoties ar sintētisko degvielu, var apvienot klimata aizsardzību un mobilitāti. Eiropa nedrīkst kavēt šo tehnoloģisko risinājumu,” tā F. Visings.
Jāmācās no citu valstu pieredzes
Latvijas Biodegvielas un bioenerģijas asociācijas (LBBA) valdes loceklis Indulis Stikāns norāda, ka iepretim daudzu ES valstu attieksmei pret transporta zaļināšanu Latvijas līdzšinējais sniegums ir bijis nekonsekvents, politiķi vadījušies vairāk pēc principa “solis uz priekšu, divi soļi atpakaļ”, un aicina valdību aktīvi plānot EP noteikto mērķu sasniegšanu. “Vācijas digitālās infrastruktūras un transporta ministrs stingri aizstāv biodegvielas pielietojumu, jo bez tās tuvākā perspektīvā nav iespējams sasniegt ES direktīvās noteiktos dekarbonizācijas mērķus. Modernās biodegvielas un elektroauto tuvākā perspektīvā nespēs pilnībā aizstāt pirmās paaudzes biodegvielas. Tāpat Polijas Lauksaimniecības un lauku attīstības un Klimata un vides ministrija šobrīd aktīvi strādā pie risinājuma, ar ko palielināt no vietējām lauksaimniecības izejvielām iegūtu biodegvielu pielietojumu. Polijas vietējā biodegvielas tirgus pieredze liecina, ka šāda biodegviela ir lētākais veids, kā sasniegt valsts nospraustos mērķus, vienlaikus sniedzot daudz ekonomisku ieguvumu lauksaimniekiem, piemēram, biodegvielu ražošana palīdz stabilizēt lauksaimniecības produktu tirgus cenas. Savukārt Zviedrijā notiek aktīvas diskusijas par to, ka biodegvielu izmantošana palīdz samazināt emisiju samazināšanas slogu citiem sektoriem,” citu valstu pieredzi raksturo I. Stikāns.
Tāpat LBBA valdes loceklis uzteic kaimiņvalstī Lietuvā paveikto. “Lietuvā jautājums par biodegvielu izmantošanu kādu laiku jau ir atrisināts, ir pieņemts likums, kas nosaka principus līdz 2030. gadam. Likumdošana paredz, ka biodegviela, tostarp pirmās paaudzes, ir izmantojama, lai degvielas piegādātāji varētu izpildīt savas CO2 samazināšanas saistības. Paralēli tam Lietuvā ir ieviests arī obligātais piejaukums benzīnam un dīzeļdegvielai, kā arī sodi par šīs normas neievērošanu. Iespējams, ka tieši stabila pārdomāta likumdošana veicinās to, ka Lietuvas ekonomikā jau tuvākajā laikā ieplūdīs jaunas investīcijas rūpniecībā,” vērtē I. Stikāns, norādot, ka, līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs, arī Latvijā ražotajai biodegvielai tuvākajos gados ir nozīmīga loma, lai samazinātu emisijas transportā. “Pat vēl vairāk – kopā ar citām alternatīvajām degvielām mēs bez subsīdijām jau tagad spējam gan ievērojami samazināt emisijas transportā, gan tādējādi samazināt spiedienu uz lauksaimniecību un mežsaimniecību. Paralēli mūsu devumam klimata mērķu sasniegšanā ir būtisks vēl viens aspekts, proti, Latvijas izejvielu vietējā pārstrāde, kas rada jaunas darba vietas un naudas apriti vietējā tautsaimniecībā,” uzsver I. Stikāns.
Nozare gaida likumu
I. Stikāns pauž satraukumu, ka Saeimas un valdības pēdējā laikā gan pieņemto, gan nobremzēto lēmumu rezultātā transporta nozarē varētu netikt sasniegti ES klimata mērķi. Par to, viņaprāt, liecina Saeimā pērn iesniegtais un bez turpmākas virzības iestrēgušais likumprojekts “Transporta enerģijas likums”. Ar šo likumu tika plānots izveidot līdzdalības mehānismu, kura ietvaros degvielas piegādātājiem būtu jānodrošina konkrēts moderno biodegvielu un biogāzes īpatsvars degvielas piegādēs. 2022. gadā tas būtu 0,2%, 2025. gadā – 1%, bet vēl pēc pieciem gadiem – 3,5%. Tāpat likumprojekts paredz pakāpeniski ierobežot pirmās paaudzes biodegvielu piejaukumu, kā arī nosaka pienākumu degvielas piegādātājam nodrošināt konkrētu siltumefektu izraisošo gāzu emisiju samazinājumu.
Klimata un enerģētikas ministrijā skaidro, ka šobrīd ir grūti spriest par to, kā minētā situācija ar normatīvo aktu grozījumiem, tostarp arī ar Transporta enerģijas likumaw nepieņemšanu, ir ietekmējusi atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transportā 2022. gadā, jo oficiālā statistika būs pieejama tikai šī gada rudenī. “Tomēr, raugoties nākotnē, ir pamats uzskatīt – jo ātrāk tiks pieņemts attiecīgais regulējums, jo vieglāk nozarei būs pārorientēties un izpildīt no EK direktīvas izrietošos un Latvijas valstij saistošos pienākumus,” rezumēts Klimata un enerģētikas ministrijas sniegtajā informācijā.
