Itālijas valdību raksturo jaunība un sievišķība 0
Šonedēļ Itālijas parlaments izteica uzticību jaunajai kreisi centriskajai valdībai, ko vada 39 gadus vecais Florences mērs un Demokrātiskās partijas (PD) līderis Mateo Renci.
Līdzšinējais valdības vadītājs Enriko Leta bija spiests atkāpties no amata PD iekšienē notikušo intrigu dēļ, un tieši Renci pieprasīja Letas demisiju. Renci ir kļuvis par gados jaunāko premjerministru Itālijas vēsturē, kā arī viņa sastādītā valdība ir kļuvusi par visu laiku gados jaunāko Itālijas valdību – ministru vidējais vecums ir 48 gadi. Vēl viens jaunās valdības rekords ir sieviešu īpatsvars – puse no 16 jaunajiem ministriem ir sievietes, kas Itālijā vēl nesenā pagātnē šķita nesasniedzams rādītājs. Jaunais premjers ir apņēmies veikt “radikālas un tūlītējas pārmaiņas” krīzes nomocītajā valstī, tomēr radot iedzīvotājos bažas, vai viss nepaliks skaistu solījumu līmenī.
Kārtējā valdības maiņa
Renci kļuvis par trešo Itālijas premjerministru pēc kārtas, kas amatā nav stājies pēc vēlēšanām. Pēdējais premjers, kas Itālijā savā amatā nokļuva vēlēšanu ceļā, bija Silvio Berluskoni 2008. gadā.
Demokrātiskā partija aizpagājušajā nedēļā atbalstīja sava līdera Renci aicinājumu steidzami veikt valdības maiņu, un drīz pēc tam līdzšinējais premjers Leta paziņoja par demisiju. Renci kritizēja Letu, kas aprīlī kļuva par premjeru koalīcijā ar labējiem spēkiem, par nespēju izvest Itāliju no krīzes un rekordaugsta bezdarba līmeņa. Renci apgalvoja, ka Leta ir pārāk lēns lēmumu pieņemšanā un viņam trūkst drosmes risināt svarīgākās problēmas, piemēram, samazināt Itālijas birokrātijas izmaksas. Leta savukārt ir apsūdzējis Renci “nodevībā”, jo esot bijusi klusa vienošanās par Letas palikšanu amatā vismaz līdz 2014. gada beigām.
Vairākums itāliešu Renci vērtē lielākoties pozitīvi, tomēr lielākā daļa iedzīvotāju, tāpat kā politologi, uzskata, ka pareizāk būtu bijis rīkot jaunas vēlēšanas, nevis piešķirt premjera amatu politiķim, kurš veicis iekšējo apvērsumu partijā.
No daudzbērnu ģimenes līdz valdībai
Mateo Renci ir dzimis un audzis netālu no Florences kā otrais četru bērnu ģimenē. 1996. gadā Renci iestājās kreisi centriskajā un kristīgajā Itālijas Tautas partijā un trīs gadus vēlāk kļuva par šīs partijas vietējās nodaļas sekretāru. Tautas partijai apvienojoties ar līdzīgi domājošo “La Margherita”, Renci kļuva arī par šīs partijas Florences nodaļas sekretāru. No 2004. līdz 2009. gadam Renci bija Florences provinces gubernators, bet tūlīt pēc tam tika ievēlēts par Florences mēru. Pērnā gada oktobra sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Renci starp lielo Itālijas pilsētu mēriem bija ceturtajā vietā iedzīvotāju atbalsta ziņā. 56,5% aptaujāto viņa darbību vērtēja pozitīvi.
Vismazāk ministru
Itālijas gados jaunākais premjerministrs, kurš šobrīd ir arī jaunākais premjerministrs visās ES dalībvalstīs, vadīs valdību, kurā ir vismazāk ministru – tikai sešpadsmit. Jaunais Ministru kabinets izceļas arī ar to, ka puse no ministriem ir sievietes un ministru vidējais vecums ir vismazākais vēsturē, pateicoties četriem ministriem, kas jaunāki par 40 gadiem.
Pirmoreiz Itālijā Aizsardzības ministriju vada sieviete – 53 gadus vecā divu meitu māte Roberta Pinoti. Vecākais Renci valdības ministrs ir Pjērs Karlo Padoans, kas 64 gadu vecumā vadīs ekonomikas ministriju. Jaunākās Renci valdībā ir reformu ministre Marija Elena Boski un valsts pārvaldes ministre Marianna Madia, kurām ir 33 gadi. Madia turklāt šobrīd ir astotajā grūtniecības mēnesī. Ārlietu ministriju turpmāk vadīs 40 gadus vecā Federika Mogerini, kas ir jaunākā ārlietu ministre Itālijas vēsturē.
Vēlas krasas pārmaiņas
Pirmdien pirms uzticības balsojuma Senātā Renci izklāstīja savas valdības programmu. Sabiedrības uzmanību piesaistīja fakts, ka pusotru stundu garajā runā jaunais Itālijas premjerministrs neizmantoja nekādus pierakstus. Renci teica, ka viņa valstij ir jākļūst par “iespēju zemi” un ka nav attaisnojumu valsts problēmu nerisināšanai. Renci apliecināja, ka plāno veikt straujas reformas nodokļu sistēmā, darba tirgū un valsts pārvaldē. Viņš solīja pārskatīt bezdarba pabalstus, izveidot garantiju fondu nelielām firmām un visaptveroši reformēt tieslietu sistēmu, kā arī samazināt nodokļu slogu un segt valsts pārvaldes iekrātos parādus uzņēmumiem.
“Šī ir iespēju Itālija, būtisku pārmaiņu Itālija,” sacīja jaunais premjers un uzsvēra, ka ir “steidzami” jāīsteno reformas “sarūsējušā valstī, kuru paralizē un savažo smacējoša birokrātija”. Vienlaikus Renci personīgi uzņēmās atbildību par valsts izvešanu no recesijas. “Ja mēs zaudēsim šā izaicinājuma priekšā, tā būs tikai mana kļūda,” atzina valdības galva.
Investoru pirmā reakcija uz Renci runu bija pozitīva, par ko liecināja akciju cenu kāpums Milānas biržā. Tomēr mazo uzņēmēju un amatnieku apvienība “Confartigianato” pauda neizpratni par to, kur premjers cer atrast naudu šīm reformām. Arī sabiedrībā kopumā valda skepse, vai gados jaunā valdība būs pietiekami politiski nobriedusi, lai atrisinātu valstī samilzušās problēmas.
Termiņš – ES prezidentūra
Renci galveno plānoto reformu izpildei ir izvēlējies precīzu laika posmu – līdz Itālijas prezidentūrai ES, kas sāksies jūlijā. Uz prezidentūras semestri ES, uzskata Renci, valstij jāierodas ar “izpildītiem mājasdarbiem”, proti, jāatveseļo ekonomika un jāsakārto valsts pārvalde. “Eiropas semestrim nav jābūt tikai iespējai sadalīt krēslus. Dažreiz Eiropa tiek uzskatīta par visu mūsu problēmu pirmsākumu. Es un mana partija tam nepiekrītam. Eiropas tradīcijās ir atrodama mūsu sabiedrības labākā daļa,” uzsvēra premjers, kurš atcerējās arī Altjiero Spinelli – itāliešu politiķi, kurš tiek uzskatīts par ES tēvu. Renci īpaši izcēla “Erasmus paaudzi” – jauniešus, kuri dzimuši un auguši Eiropas gaisotnē, uzskatot par savu pienākumu dot šai paaudzei ticību sev un nākotnei.
Uzziņa
Pie varas esošo ES valdību (premjers+ministri) vidējais vecums gados:
* Īrija – 59,3
* Spānija – 58,5
* Ungārija – 56,5
* Malta – 56,4
* Francija – 55,6
* Vācija – 55,4
* Lietuva – 55,1
* Grieķija – 54,9
* Austrija – 54,7
* Kipra – 53,6
* Beļģija – 53,2
* Lielbritānija – 52,7
* Portugāle – 52,2
* Polija – 51,1
* Luksemburga – 50,8
* Nīderlande – 50,7
* Zviedrija – 50,2
* Slovākija – 49,5
* Čehija – 49,4
* Bulgārija – 49,3
* Rumānija – 49,3
* Horvātija – 49,1
* Latvija – 48,4
* Itālija – 48,1
* Somija – 47,5
* Slovēnija – 46,9
* Igaunija – 46,8
* Dānija – 45,5
Viedokļi
Oli Rēns, ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs: “EK ir nepacietīga sākt sadarbību ar Renci valdību. Itālija jūtas piederīga ES, un ticu, ka tā turpinās pildīt saistības, tostarp ekonomiskās stabilitātes un izaugsmes ziņā. Ekonomiskā situācija Eiropā šogad turpinās uzlaboties, bet Itālijā šis uzlabojums būs minimāls. Taču ekonomikas ministrs Padoans zina, kas jādara, nepieciešams samazināt valsts ārējo parādu.”
Tonijs Blērs, bijušais Lielbritānijas premjers, personīgi pazīst Renci: “Izaicinājumi, kas viņu sagaida, ir milzīgi, taču Mateo piemīt dinamisms, radošums un spēks, lai gūtu panākumus, kombinācijā ar realitātes izjūtu un ideālismu, kas nepieciešami šajos laikos. ES vajag, lai Itālija ieņem vietu, kas tai pienākas Eiropas priekšgalā, un Eiropas līderiem vajadzētu atbalstīt Mateo brīdī, kad viņš uzņemas atbildību par savas valsts nākotni.”
