“AmberStone Group” – ar darba darītāju kultūru 0
Ar mērķi būt vislabākajiem nozarē Latvijas tautsaimniecībā patlaban veiksmīgi darbojas ar likvidējamās “ABLV Bank” līdzīpašnieka Ernesta Berņa atbalstu agrāk veidotie un attīstītie uzņēmumi. Daļu no šiem uzņēmumiem vai to kapitāla daļas pārvalda AS “AmberStone Group”.
Tās valdes loceklis Kārlis Kavass intervijā “Latvijas Avīzei” stāsta par “AmberStone Group” biznesa filozofiju, par holdinga pārvaldīto uzņēmumu veikumu un par tā nākotnes iecerēm.
Pēc kādiem nosacījumiem “AmberStone Group” izvēlas uzņēmumus, kur ieguldīt naudas līdzekļus?
Ir jābūt konkurētspējīgai nozarei un pašam uzņēmumam. Mēs neiesim biznesā, kas pēc dažiem gadiem kļūs nekonkurētspējīgs. Par mūsu sadarbības partneriem izvēlamies ļoti zinošus un pieredzējušus nozares spēlētājus. No savas puses atbalstām partnerus ar pieredzi, kā efektīvi pārvaldīt un attīstīt uzņēmumus, piesaistīt tiem finansējumu. Tādējādi ir virkne jautājumu, kur, projekta partneriem sadarbojoties, veidojas sinerģija. Otrs – šīm nozarēm ir jābūt ar noteiktām konkurences priekšrocībām.
Piemēram, Latvijā joprojām ir laba resursu bāze kokrūpniecībā, nodrošinot vietējiem uzņēmumiem zināmas priekšrocības, kaut vai attiecībā pret konkurentiem, piemēram, Lietuvā vai Polijā. Līdzīgi var teikt par lauksaimniecību, kur mums ir priekšnosacījumi efektīvu lopkopības saimniecību attīstīšanā gan konkurētspējīgu izejvielu izmaksu, gan salīdzinoši pieejamu zemes resursu dēļ.
Mums ir mērķis ieguldīt labos projektos ar normālu atdevi, pelnīt akcionāriem dividendes. Realizējam interesantus projektus, kuros pieeja biznesa pārvaldīšanai var kalpot par labu piemēru pārējiem. Mēs darām un gribam darīt labas lietas un dot savu ieguldījumu Latvijas ekonomikas un labklājības celšanā.
“AmberStone Group” dibināšanas iniciators ir Ernests Bernis. Lielā mērā pateicoties viņa iesaistei, izdevās piesaistīt investorus un izveidot vienu no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Latvijā.
Vēsturiski akciju sabiedrību izveidoja ar mērķi attīstīt Latvijā ieguldījumu pārvaldīšanas nozari, koncentrējoties uz ieguldījumiem taustāmajā jeb reālajā ekonomikā strādājošos uzņēmumos vai projektos. Likvidējamā “ABLV Bank” bija un joprojām vēl ir viena no akcionārēm, kā arī atsevišķu tās projektu finansētāja. “AmberStone Group” bija viena no Ernesta Berņa, kurš joprojām ir uzņēmuma padomes priekšsēdētājs, iniciatīvām tirgū attīstīt augstākas pievienotās vērtības finanšu pakalpojumus, piemēram, ieguldījumu pārvaldīšana, lai aizvien vairāk tuvotos nobriedušākām Skandināvijas valstu tautsaimniecībām, kur kapitāla pārvaldīšanas nozarei ir jau ilgstošas tradīcijas.
Priecē, ka “AmberStone Group” ir spēcīga “darītāju” kultūra. Tas nozīmē – neatlaidīgi strādāt izvēlētā rezultāta sasniegšanai un pārvarēt visas grūtības. Ar šādu pieeju strādājot, mums ir izdevies izvairīties no neveiksmīgiem ieguldījumu projektiem.
Kādās tautsaimniecības nozarēs darbojas “AmberStone Group” pārvaldītie uzņēmumi?
Viens no investīciju ziņā visietilpīgākajiem virzieniem ir viesmīlības virziens. Grupā ir divi strādājoši viesnīcu projekti un divi attīstības stadijā esoši projekti. Viens no strādājošiem projektiem atrodas Tallinā, otrs ir Rīgā. Tā ir Rīgā jau pazīstamā viesnīca “Konventa sēta”, kuru atvērām pērn tieši uz Ziemassvētkiem un kurai pagājušajā gadā mūsu grupas uzņēmums izsoles rezultātā 2017. gadā ieguva nomas tiesības.
Pārējos divus projektus īstenosim Vecrīgā. Doma laukumā uz neapbūvētā laukuma atrodas vasaras terase, kur iecerēta četru zvaigžņu viesnīcas būvniecība. Patlaban ir noslēdzies starptautisks arhitektu konkurss, lēnām tuvojamies projektēšanas līguma noslēgšanai.
Otram objektam Pils ielā 13 tehniskā projektēšana jau tuvojas noslēgumam, patlaban tiek gatavoti interjera risinājumi, un nākamā gada sākumā ceram saņemt būvatļauju.
Investīciju ziņā šie ir vislielākie projekti no mūsu 35 miljonu eiro kapitāla. Arī ēku Pils ielā 13 mēs iegādājāmies publiskā izsolē.
Investīciju ietilpīgs uzņēmums mums ir arī “Vaiņode Agro Holding”, kurā “AmberStone Group” pieder 75% kapitāla. Tā ir integrēta lauksaimniecības uzņēmumu grupa, kurā centrālais uzņēmums ir SIA “Vaiņodes bekons”, kas pārvalda vienu no lielākajām cūku fermām Latvijā ar pilna cikla dzīvnieku audzēšanu. Bekonus galvenokārt realizējam Lietuvā, ņemot vērā uzņēmuma atrašanās vietu un vēsturiski izveidojušos labo sadarbību ar vadošajiem Lietuvas gaļas pārstrādes uzņēmumiem.
Daļa no šīs grupas ir arī SIA “Vaiņodes Agro”, kas Vaiņodes novadā apsaimnieko aptuveni 1000 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, un divas biogāzes stacijas, ļaujot veidot noslēgtu ražošanas ciklu. Proti, pilnībā pārstrādājam visus cūku fermas radītos atlikumus, kuri pa cauruļvadu tiek nogādāti uz biogāzes stacijām, kur tiek iegūta biogāze.
Sadedzinot gāzi, tiek iegūta elektroenerģija un siltums. Elektrību pārdodam obligātā iepirkuma ietvaros, bet siltumu izmantojam fermā. Ar biogāzes ražošanas atlikumproduktiem jeb digestātu, veicot tā iestrādi laukos, ceļam zemes auglību un daļēji aizvietojam mākslīgo mēslojumu.
Digestāta iestrādei izmantojam cauruļvadu mobilās sistēmas, kas ļauj digestātu efektīvi nogādāt līdz laukiem. Šādi saudzējam gan ceļus, gan ietaupām tehnikas ekspluatācijai paredzētos līdzekļus. Esam izveidojuši puslīdz efektīvu integrētu saimniecību, kuras struktūras viena otro papildina.
Vaiņodes novadā esam arī viens no lielākajiem darba devējiem, cik iespējams, atbalstām pašvaldības izglītības iestādes un vietējo iedzīvotāju pilsoniskās iniciatīvas.
Nākamais darbības virziens ir veselības aprūpe. Mēs ļoti lepojamies ar ieguldījumu SIA “Orto klīnika” par tās darbības rādītājiem un par klientiem sniegto augstas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumu servisu. Klīnikas specializācija ir traumatoloģija, mugurkaula ķirurģija, reimatoloģija un sporta medicīna. “Orto klīnikā” mūsu partneri ir ārsti, kuri savulaik, meklējot finansējumu savas ieceres par mūsdienīgas klīnikas izveidi īstenošanai, vērsās pie mums.
“Orto klīnika” nodrošina pilna cikla pakalpojumu klāstu, tas ir, cilvēks uz vietas var saņemt ārsta konsultāciju, uz vietas veikt nepieciešamos radioloģiskos un citus izmeklējumus un saņemt procedūras dienas stacionārā. Klīnikā ir pēc labākās prakses aprīkots ķirurģiskais bloks ar trim operāciju zālēm, kur var veikt plaša profila operācijas, un stacionārs.
Ir arī rehabilitācijas daļa, šobrīd esam Latvijā lielākais fizioterapijas pakalpojumu sniedzējs. Pēc operācijas parasti ir vēlams iziet rehabilitācijas kursu, lai ātrāk atgūtu kustību spējas un iespējami agrāk pilnvērtīgi atgrieztos darba dzīvē. “Orto klīnika” nodarbina vairāk nekā 30 fizioterapeitus.
Klīnikā sniegto pakalpojumu daudzums ik gadu kāpj. Šajā gadā droši prognozējam, ka tiks veikts vairāk nekā 2000 operāciju. Klīnikas speciālisti gada laikā arī sniedz vairāk nekā 20 000 konsultāciju.
Diagnostikas blokā var saņemt arī magnētiskās rezonanses un datortomogrāfijas diagnostiku. Šos divus pakalpojumus nodrošinām kopā ar partneri “Veselības centrs 4”, kas iekārtas uzstādīja un tās pārvalda. Patlaban redzam, ka kļūst par šauru, tāpēc būvēsim klīnikai piebūvi. Tuvākajā laikā ir iecerēts slēgt projektēšanas līgumu par ēkas paplašināšanu. Paplašinot ēku, ne tikai atrisināsim akūtās telpu trūkuma grūtības, bet plānojam arī klīnikā veidot starptautiska līmeņa sporta medicīnas centru, kuram kā klientus ceram piesaistīt profesionālos sportistus un amatieru sporta entuziastus arī ārpus Latvijas.
Vēl viens mūsu darbības virziens ir kuģniecības bizness, kur iesaistījāmies pagājušā gada beigās. Mūsu grupai kuģniecības uzņēmumā SIA “AmberStone Shipping” pieder 50% kapitāla daļu. Kopā ar partneriem pārvaldām trīs kuģus, katru savā meitas uzņēmumā. Tie ir nelielas tonnāžas beramkravu kuģi, kuri kravas galvenokārt pārvadā Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā. Pirmais darbības gads bija izaicinājuma pilns, tā beigās vērtēsim paplašināšanās iespējas.
Kuģniecības nozare noteikti nav no vieglākajām, tajā ir ļoti asa konkurence. Tomēr Latvijā ir visi nosacījumi, lai kuģniecības nozare būtu konkurētspējīga. Mums ir pietiekami labs juridiskais regulējums kuģniecības uzņēmumu veidošanai, tāpēc apzināti visus kuģus reģistrējām Latvijā, Liepājas ostā. Kuģi peld zem Latvijas karoga un izmanto Latvijas Jūras administrācijas pakalpojumus. Mums ir labi partneri Nīderlandē, kravu aģenti, kas nodrošina kuģu noslodzi.
Pilnīgi jauns darbības virziens ir kokrūpniecība. SIA “AmberBirch” ir 100% “AmberStone Group” grupai piederošs uzņēmums un patlaban būvē bērza finiera ražotni Krustpils novadā. Esam iecerējuši, ka ekspluatācijā to nodos nākamā gada 2. ceturksnī. Esam šim projektam arī piesaistījuši ALTUM programmas mezanīna finansējumu. Tas krietni palīdz, jo bankas ļoti piesardzīgi vērtē projektus, kuri tiek veidoti no nulles.
Šī finiera ražotne ir mūsu pirmais solis kokrūpniecībā. Bērza finiera ražotnei iecerētās investīcijas ir aptuveni 10 miljoni eiro. Izveidosim Latvijā vēl vienu eksportējošu uzņēmumu, kas visu ražoto produkciju eksportēs. Redzam pieprasījumu gan Eiropā, gan arī citos kontinentos. Ar cerībām skatāmies arī uz Ķīnas tirgu, bet mūsu pamattirgus tomēr būs Eiropas valstis. Klienti ar nepacietību gaida ražotnes atvēršanos.
Kāpēc rūpnīcas būvniecībai izvēlējāties Krustpils novadu?
Izejvielu pieejamības dēļ. Izejviela finiera ražošanai ir bērza finierkluči, kuru piedāvājums šajā Latvijas daļā varētu būt pietiekams mūsu vajadzību apmierināšanai. Valsts mērogā Latvija iepriekšējos gados katru gadu ir eksportējusi aptuveni 300 000 m3 bērza finierkluču, lielākoties uz Ķīnu. Ar šādu daudzumu – 300 000 m3 – pietiktu divām normāla izmēra saplākšņa rūpnīcām tepat Latvijā.
Mēs redzam iespēju finiera eksportam, savā ražotnē esam iecerējuši gada laikā pirkt aptuveni 100 000 m3 bērza finierkluču. Tas kopējam gadā iegūtajam finierkluču apjomam Latvijā ir salīdzinoši neliels daudzums.
Finiera rūpnīcā, kad tā darbosies ar pilnu jaudu, tiks nodarbināti aptuveni 100 darbinieki. Plānojam maksāt konkurētspējīgu atalgojumu. Faktiski šis projekts ir reāla atbilde depopulācijas tendencei Latvijas reģionos. Vispārīgi ņemot – ilgtspējīgs, perspektīvs darba devējs ar atbilstošu atalgojumu. Finiera rūpnīca būs mūsu pirmais solis kokrūpniecības nozarē, esam iecerējuši spert arī nākamos. Latvijas kokrūpniecība joprojām pietiekami neizmanto iespēju dot pievienoto vērtību Latvijas koksnei.
Citās valstīs pārdodam diezgan daudz zemas pievienotās vērtības produktus. Mēs sevi redzam kā uzņēmumu, kas izejvielai var dot papildu pievienoto vērtību, kura paliks Latvijā. Mūsu stratēģija ir attīstīt produktus, lai palielinātu šo vērtību Latvijas koksnei. Ja vēlamies reģionos veidot atalgojuma ziņā pievilcīgas darba vietas, tad nav cita ceļa kā ražot arvien augstākas vērtības produkciju.
Es šo redzu kā vienu no vissvarīgākajiem “AmberStone Group” attīstības virzieniem nākamajos piecos gados, kad vēl var tapt divi trīs projekti. Kokapstrādes nozarē redzam iespējas ieguldīt vēl vismaz 100 miljonus eiro, vispirms nostiprinot ražošanas bāzi Latvijā un vēlāk jau dodoties pāri robežām. Labs vietējās izcelsmes kapitāla uzņēmuma piemērs šajā ziņā ir “Latvijas finieris”, kura ražotnes darbojas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā.
Mēs esam līdzīpašnieki autolīzinga un lombarda pakalpojumu sniegšanas uzņēmumā SIA “Vita Credit”. Autolīzinga, kas ir uzņēmuma galvenais pakalpojums, nozarē šis ir viens no vadošajiem ar bankām nesaistītajiem līzinga uzņēmumiem Latvijā.
Viens no “AmberStone Group” akcionāriem “ABLV Bank” patlaban pašlikvidējas. Kā šis process var ietekmēt uzņēmuma darbību?
“ABLV Bank” patlaban pieder nedaudz mazāk par 25% grupas akciju. Pavisam holdingā ir vairāk nekā 100 akcionāru, lielākā daļa ir Latvijas izcelsmes kapitāla akcionāri. Paredzam, ka pašlikvidācijas procesa gaitā banka savas kapitāla daļas pārdos. Tad arī noslēgsies uzņēmuma pilnīga atsaite no “ABLV Bank”. Bankas ietekme mūsu uzņēmumā ir minimāla. Tā ir tikai viens no akcionāriem.
No uzņēmējiem un uzņēmēju organizācijām regulāri dzirdam pārmetumus par mūsu valstī izveidoto nekonkurētspējīgo uzņēmējdarbības vidi, tostarp par augstajiem nodokļiem. Kā “AmberStone Group” tiek galā ar šo izaicinājumu?
Katras organizācijas darbības mērķis ir aktīvi pārstāvēt tās biedru intereses. Viņu interesēs vienmēr ir uzsvērt trūkumus un nepilnības. Ja neviens uz tām nenorādīs, tad arī ierēdņi nezinās, kurā virzienā strādāt. Uzskatu, ka Latvijas konkurētspējas lielākais izaicinājums ir augstais nodokļu slogs darba algām, īpaši mazāku algu saņēmējiem.
Daļēji šo trūkumu valsts var kompensēt caur birokrātiskā sloga mazināšanu, lai arī kopumā mūsu birokrātija Eiropas mērogā ir diezgan efektīva, bet joprojām ir iespējas uzlabojumiem. Patlaban aizvien ir iestādes, kur pieeja darbam ir diezgan formāla, cilvēki baidās pieņemt lēmumus, uzņemties iniciatīvu. Es ticu, ka mums ir daudz spējīgu un profesionālu ierēdņu, un vajadzētu viņiem dot lielāku brīvību, lai nebaidās pieņemt lēmumus.
Es samezglojumus uzņēmējdarbības vidē raksturotu kā 100 veicamus mazus darbus, nevis kā dažas lielas abstraktas problēmas. Ja katrs mazais darbs rada kaut nelielu laika vai līdzekļu ietaupījumu, tad simts šādu darbu jau nozīmē, ka gan uzņēmējam, gan vienkāršam iedzīvotājam darboties ir kļuvis daudz vieglāk. Diemžēl ikdienas saskarsmē rodas iespaids, ka virzība pēdējos gados ir bijusi pretēja. Latvijā, šķiet, valsts sektors, saskaroties ar kādu problēmu, to risina, izdomājot jaunus regulējumus.
Nepadomājot – jo vairāk šādu prasību, jo grūtāk kontrolēt izpildi. Valsts pieņem dažādus nosacījumus, vienlaikus nepalielinot ierēdņu aparātu vai uzliekot regulējuma izpildes pienākumus uz pašu uzņēmēju vai iedzīvotāju pleciem. Pieeja ir – liela daļa ir krāpnieki, bet tāpēc sanāk ciest arī godīgajiem uzņēmējiem. Es jebkuram jaunam regulējumam liktu izvērtēt tā ietekmi uz to sabiedrības daļu, kuru ikdienu tas ietekmēs, – cik laika tā izpilde prasīs, cik izmaksās. Liela apgrūtinājuma uzlikšanai ir jābūt pamatotai ar vēl lielāku ieguvumu no regulējuma ieviešanas.
Kopumā ir kaitinoši sīkumi, tomēr kopskats par Latviju – ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu vienkārši ir jāstrādā. Tas ir neatlaidīgs un nepārtraukts darbs, jo arī citas valstis nestāv uz vietas. Gribētu redzēt arī vairāk iejušanās to cilvēku lomā, kam ikdienā ir jāizjūt attiecīgo regulējumu ietekme. Ja mērķis ir palielināt nodokļu maksājumus, vai ir jēga kontrolei tērēt vairāk, nekā ir iegūstamais efekts? Vai radīt uzņēmumam tādas izmaksas, ka ir jābeidz uzņēmējdarbība.
Tomēr mēs darbojamies un darbosimies Latvijā, jo šeit ir mūsu mājas, te ir mūsu ģimenes. Cenšamies caur saviem uzņēmumiem nodot šo kultūru – jāstrādā smagi, lai būtu rezultāts, lai cilvēki neprasa daudz no valsts, bet paļaujas uz sevi vairāk un ar savu piemēru parāda, kā jādzīvo, lai citiem būtu par piemēru. Lai pats varētu iztikt, neprasot no citiem neko.
Darbaspēka nodokļi ir izaicinājums. Tomēr kaut kā jau valsts budžets ir jāuztur. Pensijas un pabalsti ir jāmaksā – kur tad tos ņems.
Šis trūkums, kas attiecas uz augsto nodokļu slogu un darba algām, šobrīd vēl kompensējas ar priekšrocībām citās jomās. Saskarsmē ar valsts iestādēm mūsu pieredze ir bijusi – ja esi bijis godprātīgs uzņēmējs, reti kad var rasties problēmas.
No VID saņemam diplomus par priekšzīmīgu nodokļu maksāšanu, klātienes saskarsme ir minimāla un pozitīva. Iespējams, dažkārt ir sīkas kļūdas, tomēr mēs vienmēr šīs kļūdas esam atzinuši un labojuši. Tuvākajā nākotnē aizvien liels izaicinājums būs darbaspēka pieejamība. Runa par fizisko pieejamību, nevis algām.
Mēs uz to raugāmies vienkārši – ja varam maksāt normālas algas, tas nozīmē, ka darbiniekus piesaistīsim ar labām algām. Tie, kuri nevarēs labās algas maksāt, būs spiesti domāt, lai darītu ko citu. Es redzu rūpniecības izaugsmi Latvijā, kura notiek uz pievienotās vērtības rēķina. Labklājību nevar uzbūvēt ar zemām algām.
Ja tās būs zemas, cilvēki turpinās doties projām no reģioniem. Ja reģionā uz rokas var pelnīt 1000 eiro, daudziem tas ir slieksnis, lai sāktu atgriezties. Latvija ar visiem tās trūkumiem ir ērta un patīkama vieta dzīvošanai – skaista daba, miers.
AS “AmberStone Group”
Izveidota 2013. gadā
Pieder daļas uzņēmumos: SIA “Orto klīnika” (60%), SIA “VITA CREDIT” (50%), SIA “Vaiņode Agro Holding” (75%), SIA “Amber Birch” (100%), SIA “AmberStone Hotels” (100%),
SIA “ASG 1” (100%), SIA “ASG 6” (100%), SIA “AmberHoreca” (100%); SIA “AmberStone Shipping” (50%).
Darbinieku skaits 2017. gadā bija 236.
Kopējie maksājumi valsts budžetā (nodokļi) 2017. gadā bijuši teju 2 miljoni eiro.
