; 4
Kurš nākotnē valdīs pār kvantu tehnoloģijām, tas valdīs pār pasauli?
Zināmā mērā jā.
Vai savu pētījumu rezultātus nākotnē varēsiet pārdot kaut vai tai pašai “Google”?
Šobrīd manu pētījumu rezultāti krājas pasaules zināšanu kaudzītē. Ja “Googlei” kaut kas no tiem šķitīs izdevīgi, tā varēs tos izmantot. Kad praktiska kvantu tehnoloģiju izmantošana nāks tuvāk, skatīšos, ko no manu pētījumu rezultātiem būtu vērts patentēt un tā nopelnīt.
Jūs pieminējāt savu zinātnieku grupu. Tajā ir daudz jaunu cilvēku. Kā jums izdevās viņus piesaistīt zinātnei?
Manā zinātnieku grupā strādā 15 – 17 cilvēki. Viņu vidū ir daži ļoti izcili zinātnieki. Piemēram, Aleksandrs Belovs, kurš savulaik uzvarēja matemātikas olimpiādēs, bet vēlāk rakstīja pie manis doktora darbu kvantu skaitļošanā un atrada sev jau pētniecības virzienu šajā nozarē. Tagad viņš dara tādas lietas, par kurām zinātnes pasaule priecājas. Augsta līmeņa rezultātu pēdējā gada laikā viņam ir pat vairāk nekā man.
Lielākoties savas grupas pētniekus pats esmu ievedis zinātnē un izaudzinājis. Piesaistu viņus, kamēr viņi studē vēl bakalaura vai maģistra studijās, un izaudzinu līdz doktora grādam. Ir pietiekami daudz spējīgu studentu, kuri, ja viņiem atrodas zinātniskais vadītājs, kam ir nauda pētniecības projektu īstenošanai, ir gatavi strādāt zinātnē un paveikt ko vērtīgu. Faktiski jautājums par jauno paaudzi zinātnē pirmkārt ir saistāms ar naudas daudzumu. Ja būs ko maksāt doktorantiem par viņu darbu, tad viņi nāks strādāt zinātnē. Ja naudas nav, tad nav.
Protams, ka zinātniekiem ir jāspēj konkurēt starptautiski par ES finansējumu, tomēr arī valstij vajadzētu pētniecībā ieguldīt vairāk naudas, lai mūsu pētnieki spētu izaugt līdz konkurencei Eiropas mērogā.
Manā zinātnieku grupā šobrīd ir četri pētnieki no ārzemēm – no Indijas, Brazīlijas, Turcijas un Tatarstānas Krievijā. Viņi atbraukuši, jo vēlas strādāt kvantu skaitļošanā kopā ar kādu, kas šajā jomā ir… (Pārdomu pauze.)
Spīdeklis?
Jā, spīdeklis! Tā ir tā galvenā motivācija, kaut arī par katru gadījumu var atsevišķi stāstīt. Piemēram, pētniece no Brazīlijas sākumā strādāja savā valstī zinātnieku grupā, kas pēta jomu, ko es kopā ar citiem pētniekiem aizsāku pētīt Bērklijas universitātē ASV ap 2000. gadu. Šīs grupas vadītājs atsūtīja viņu stažēties Latvijā. Pēc tam viņa atgriezās Brazīlijā, pabeidza doktora darbu, bet atgriezās Latvijā un tagad domā, vai palikt te pavisam. Arī kolēģis no Turcijas meklē iespējas palikt, jo viņu neapmierina politiskā situācija Turcijā.
