“Amazon” nenovērtētie kurjeri: jāčurā pudelē, jo nav laika tikt līdz tualetei! 19
Ieva Alberte, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vācijā “Amazon” nodarbina kurjerus ar apakšuzņēmēju starpniecību, tādējādi nenodrošinot ar pienācīgu atalgojumu un attieksmi. Tas rada nevienlīdzīgu konkurenci ar vietējiem pasta piegādes uzņēmumiem.
“Nepasūtīšu tiem, kas maksā mazas algas!”
“Es nepasūtu “Amazon” neko,” tā Tilmanes kundze šņākuļoja jau pirmajā kovida vilnī, pamanot uz viņas ielas Diseldorfā piestājam “Amazon” busiņu. Anete Tilmane ir aptuveni 80 gadus veca kundze, kura zina stāstīt, ka kurjeriem netiekot maksāts pieklājīgi. Ar to jāsaprot – ne tā, kā Vācijā pienākas.
Turklāt “Amazon” esot amerikāņu firma, tāpēc labāk esot atbalstīt savējos – “DHL”, kas ir “Deutsche Post” paciņu serviss. Lai arī kundze, dodoties iepirkties, nesen nokrita un salauza plaukstu, viņa turpina lēniem soļiem uz veikalu doties pati. “Es nemaksāšu ne centa arī tiem velokurjeriem, kuri tiek izmantoti savas jaunības un nezināšanas dēļ, kuriem nemaksā visu, kā pieklājas,” kundze ir strikta.
Pandēmijas dēļ paciņu piegāde Vācijā burtiski uzsprāgusi. Tas manāms ik vakaru, kad ielu malās, zibinoties avārijas gaismām, teju pie katras mājas piestāj visdažādāko firmu paciņu izvadātājbusiņi. Arī papīra šķirošanas tvertnes visapkārt ir kartoniem pārbāztas.
Paciņu piegādes lēcienu apliecina arī dati, ko sniedz pakešu un ekspresloģistikas apvienība “Der Bundesverband Paket und Express Logistik”. Piemēram, 2020. gadā Vācijā tika izvadāts 4,05 miljardi paciņu, aplēses par pērno gadu liecina, ka tie būs 4,5 miljardi. Kā stāsta asociācijas preses pārstāve Elena Markus-Engelhardta, tajos iekļauti arī “Amazon” dati, lai arī viņi nav asociācijas biedri. Paciņu biznesā esošajām kompānijām, kā “Hermes”, “DPD”, “UPS” un arī “Amazon”, ir obligāta prasība datus sniegt.
Tilmanes kundzes minētais par nepienācīgu samaksu ir plaša tēma. Īsumā: Vācijā ir noteikta minimālā likme stundā, un kopš šī gada sākuma tā ir 9,82 eiro bruto. Vācijā darba devējs pērk darbiniekam obligāto apdrošināšanu, kurā iekļautas arī sešas sociālās iemaksas. Par virsstundām ir atsevišķa samaksa.
“DHL” pārstāve Sāra Proisa stāsta, ka “Deutsche Post” kurjeri no 2022. gada 1. janvāra saņem 14,30 eiro līdz 18,50 eiro stundā plus atvaļinājuma naudu kā 13. mēnešalgu. Ar kurjeriem slēdz gan individuālus nenormētus līgumus, gan koplīgumus. Maksimālā darba nedēļa ilgst 38,5 h.
Jāčurā pudelē
To, kā “Amazon” kurjeri tiek apmuļķoti, zina stāstīt Mousa Otmans, kurš vada reģionālo “Faire Integration” (latviski – “Godīga integrācija”) Ziemeļreinā-Vestfālenē. Tā ir nevalstiskā organizācija, kas konsultē iebraucējus par viņu tiesībām.
Otmans stāsta, ka kurjeri bieži vien, noslēdzot līgumus, tos neizprot, jo neprot labi vācu valodu. Pie Otmana bieži vēršas darbinieki, kuriem, piemēram, nemaksā par virsstundām. “Bieži vien darba apstākļi ir necienīgi. Esmu dzirdējis, ka jāčurā pudelē, jo nav laika tikt līdz tualetei,” saka Otmans.
“Faire Integration” organizējis reklāmlapu dalīšanu vairākās valodās tieši “Amazon” kurjeriem. No 2500 reklāmlapu saņēmušajiem pie organizācijas vērsās ap simts kurjeru. “Kādam līgums bija parakstīts par vienu, bet viņš saņēma citu summu. Mēs varam palīdzēt tulkot, apstrīdēt, bet darāmā ir daudz vairāk, nekā spējam sniegt.” Tā kā “Amazon” kurjeri slēdz līgumus ar apakšuzņēmējiem, viņi nevar dibināt arodbiedrību un sevi aizstāvēt.
Latviete Zanda Martena, Bundestāga deputāte no SPD, kura savulaik darbojusies liela metāluzņēmuma arodbiedrībā, aizstāvot darbinieku tiesības, pērn septembrī devās uzrunāt “Amazon” kurjerus, skaidrojot viņu tiesības. “”Amazon” izveidojis nepārredzamu apakš-apakš-apakš uzņēmēju tīklu. Tā ir sistēma, kurā visi iesaistītie uzņēmumi vēlas sasniegt peļņu. /../ “Amazon” visu atbildību par darba apstākļiem noveļ uz apakšuzņēmējiem. Tāda nedaudz krimināla sistēma,” vērtē Martena. Tas atgādinot kapitālismu un ļaunprātīgu izmantošanu, jo bieži vien kurjeru darbdiena esot 12–13 stundas gara.
Atvaļinājums jāapmaksā pašam, saslimšanas gadījumā mājās pavadīto laiku neapmaksā. Darba laiku uzskaita lietotne, un tajā nav iekļauta apstāšanās un paciņas pienešana līdz durvīm. “Netiek veiktas visas sociālās apdrošināšanas iemaksas, cieš visa sabiedrība. Tas ietekmē visu mūsu labklājību Eiropas Savienībā,” secina Martena un uzstāj, ka “Amazon” darbinieki jāpieņem tieši, nevis pastarpināti caur apakšuzņēmēju.
Par virsstundām nemaksā
Vācu medijos par “Amazon” ziņots daudz, taču visur kurjeri runā anonīmi. Arī dokumentālajās filmās kurjeru sejas anonimizētas ar migliņu. Jau 2018. gadā, kad bija tikai 100 “Amazon” kurjeru Berlīnē un Minhenē, “Tagesspiegel” rakstīja par necilvēcīgajiem darba apstākļiem un darba sludinājuma “esi pats sev šefs” blaknēm – darbiniekiem izraksta rēķinu par paveikto, nevis noslēdz nenormētu darba līgumu.
Pagājuši četri gadi un nekas nav mainījies. To pierāda “Frankfurter Allgemeine Zeitung” intervija ar kurjeru, kurš pieņemts darbā britu uzņēmumā “One Motion Logistic”, kas ir “Amazon” apakšuzņēmējs. Anonīmi viņš stāsta, ka astoņās stundās jāpiegādā 250 paciņas: “Sliktos laika apstākļos tas ir bīstami. Turklāt spiediens laika limitam ir tāds, ka nevari būt uzmanīgs.” Kad braucējs bija noskrāpējis busiņu, par to no algas viņam novilka 700 eiro un vēl 120 eiro par benzīna pārtēriņu. Puiša alga tomēnes bija vien 580 eiro. Firmas “One Motion” pārstāvis Grahame Letts noraidīja pārmetumus, “Frankfurter Allgemeine” atbildot: “Darbinieku labklājība mums ir svarīga.”
Uz “Latvijas Avīzes” jautājumiem “Amazon” preses pārstāvis Vācijā Stefans Eihensers sniedza vispārēju rakstisku atbildi: “Tūkstošiem cilvēku katru dienu piegādā paciņas “Amazon” klientiem. “Amazon” uztur labas attiecības ar tradicionālajiem pārvadātāju partneriem, kā arī maziem un vidējiem piegādes pakalpojumu partneriem, kas nodrošina šīs darba vietas.”
Tomēr ir skaidrs, ka, sakārtojot darba tirgu, arī ārzemju lieluzņēmumi Vācijā nevarēs aizslēpties aiz apakšuzņēmējiem un kurjeriem maksāt mazāk nekā noteiktā minimālā alga. Kurjeru paverdzināšanai agrāk vai vēlāk jābeidzas.
