Amatu savienošana 0
No šā gada 1. jūlija pašvaldību deputāti vairs nevarēs ieņemt nozīmīgus amatus pašvaldībā, ja vēlēsies šos pienākumus savienot. To nosaka grozījumi likumā “Par pašvaldībām”.
Kāpēc?
Jaunie amatu savienošanas ierobežojumi noteikti papildus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” jau paredzētajiem. Izmaiņas bija nepieciešamas, lai mazinātu interešu konflikta risku un beidzot pieliktu punktu pašvaldību vadības iespējai manipulēt ar saviem darbiniekiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs to nodēvējis par ļoti nozīmīgu soli ceļā uz atbildīgākām un labāk pārvaldītām pašvaldībām.
Pirmā reakcija uz šiem labojumiem jau jūtama – par iespējamu deputāta mandāta nolikšanu Rīgas domē jau paziņojuši vairāki jaunievēlētie tautas kalpi. Līdzīgas pārmaiņas iespējamas arī citviet Latvijā.
Tagad likumā “Par pašvaldībām” ierakstīts, ka deputāts nevarēs vienlaicīgi būt pašvaldības izpilddirektora vietnieks, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs vai vietnieks, kā arī ieņemt amatu pašvaldības administrācijā, ja viņa pienākumos ir domes lēmumu projektu sagatavošana, lēmumu tiesiskuma un lietderības pārbaude, domes pieņemto lēmumu kontrole un uzraudzība. Tāpat deputāts savu amatu nedrīkstēs savienot, tieši vai pastarpināti sniedzot dažādus pakalpojumus domes administrācijai.
Pašvaldības domes deputātam būs aizliegts ieņemt arī pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatu. Šis aizliegums gan neattieksies uz deputātiem, kuri ir izglītības, kultūras, veselības un sporta iestāžu vadītāji.
Izmaiņas likumā nosaka, ka no šā gada 1. jūlija pašvaldībās, kurās ir mazāk nekā pieci tūkstoši iedzīvotāju, domes priekšsēdētājs vienlaikus vairs nevarēs pildīt arī pašvaldības izpilddirektora pienākumus. Noteikt amatu savienošanas papildu ierobežojumus vajadzēja, lai lēmumu pieņemšanas procesā pašvaldībās novērstu iespējamos korupcijas riskus, kā arī nodalītu lēmējvaru no izpildvaras.
Atklāti
Lai veicinātu godīgu lēmumu pieņemšanas procesu, noteikts, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, izpilddirektors un viņa vietnieks, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs vai viņa vietnieks amatā jāievēl atklāti, balsojot ar vēlēšanu zīmēm. Atklāts balsojums būs arī, atsaucot domes priekšsēdētāju vai viņa vietnieku no amata un lemjot par pašvaldības deputāta mandāta anulēšanu.
Aizklāta balsošana vairs nebūs, lemjot par pašvaldības iestāžu vadītāju, pastāvīgo komiteju locekļu un revīzijas komitejas locekļu ievēlēšanu vai atbrīvošanu no amata. Atklāti būs jāievēl vai jāatbrīvo no amata bāriņtiesas priekšsēdētājs un bāriņtiesas locekļi, kā arī jālemj par jautājumiem, kas saistīti ar vēlēšanu un tautas nobalsošanas organizēšanu.
Grozījumi likumā par atklātas balsošanas procedūru bija nepieciešami, jo pašvaldības deputātam ir pienākums skaidrot savus lēmumus un tos pamatot, nevis, izmantojot aizklātus balsojumus, slēpt savu viedokli. Atgādinām, ka līdz šim pašvaldībās deputāti aizklāti balsoja par domes priekšsēdētāja un viņa vietnieka ievēlēšanu vai atcelšanu no amata, kā arī anulējot deputāta mandātu. Citos gadījumos aizklāta balsošana notika, ja par to nobalsoja vairākums domes deputātu.
Izmaiņas likumā turklāt paredz, ka no 2014. gada 1. jūlija pašvaldībām būs jānodrošina domes sēžu ierakstīšana audioformātā un ieraksta ievietošana pašvaldības mājaslapā.
