Amatu rekordisti: dažas amatpersonas darbojas pat vairāk nekā desmit amatos reizē 124
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Tiem, kuri mani pazīst, nebūs noslēpums, ka man patīk mans darbs un es tam veltu ļoti daudz laika. Ņemot vērā, ka manas atvases – meita un dēls – abi ir teju pieauguši, esmu pieradusi strādāt aptuveni 10–12 stundas dienā, dažreiz atvēlot laiku darbam arī kādā no brīvdienām,” tā “Latvijas Avīzei” saka globālās alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas kompānijas “Amber Beverage Group” vadītāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekle Jekaterina Stuģe.
Viņa ar septiņiem amatiem ir viena no visvairāk nodarbinātajām amatpersonām un strādā vismaz vienā valsts kapitālsabiedrībā kā valdes vai padomes locekle.
“Latvijas Avīze” pētīja visu valsts kapitālsabiedrību vadītāju ienākumus kapitālsabiedrībās un privātajos uzņēmumos, uzkrātos naudas līdzekļus, parādus un aizdevumus.
Rakstu sērijas pirmajā daļā apskatīsim, kuras amatpersonas strādā vairāk nekā vienā valsts kapitālsabiedrības valdē vai padomē, kā arī kuras amatpersonas ieņem amatus kopumā visvairāk uzņēmumos. Vai tik daudzi amati ir savienojami, nezaudējot darba kvalitāti?
Ne vairāk par trim amatiem valsts maizē
Kopumā vairāk nekā vienā valsts kapitālsabiedrībā nodarbināti 16 kapitālsabiedrību valdes vai padomes locekļi, tomēr vairāk par diviem šādiem amatiem neviena persona nav atrodama. Bet tikai septiņas no šīm amatpersonām neieņem nevienu citu amatu, tostarp privātajā sfērā.
Pārējie ir amatos arī citās valsts institūcijās, privātajos uzņēmumos, asociācijās u. c., turklāt daļa nodarbināti ļoti augstos amatos.
Piemēram, Kaspars Āboliņš ir ne tikai “Augstsprieguma tīkla” un “Air Baltic” padomēs, bet viņš ir zināms arī kā Valsts kases pārvaldnieks.
Toms Siliņš paralēli galvenajam darbam – “RERE Grupas” valdes loceklis – ieņem amatus arī “Air Baltic” un “Latvenergo” padomēs.
Vai Tīna Kukka – viņa papildus darbam “Elektronisko sakaru” un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomē strādā arī par “Luminor Bank” transformācijas vadības ofisa vadītāju, kas ir viņas pamatdarbs un pārliecinoši lielākais ienākumu gūšanas veids.
Skaidri gan redzams, ka tās amatpersonas, kuru pamatdarbs ir kādā lielā privātajā uzņēmumā, neieņem amatu valsts kapitālsabiedrības valdē.
Acīmredzot pamatdarbu var savienot tikai ar darbu padomē, kur slodze ir daudz mazāka par darbu valdē.
Kā zināms, valde būtībā ir uzņēmuma vadība, kas rūpējas par visiem procesiem un aspektiem, lai uzņēmums funkcionētu pareizi un veiksmīgi. Savukārt padome vairāk pilda valdes uzraugošo funkciju un atbild par kopējo uzņēmuma attīstību un stratēģijas virzību. Padomes parasti sanāk kopā vienu reizi mēnesī, kamēr valdei darbs ir ik dienu.
Ko saka likums
Ko paredz likums par šādu amatu savienošanu? Pārresoru koordinācijas centrā “Latvijas Avīzei” atbildēja – ja likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nav noteikti stingrāki ierobežojumi, tad atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar ne vairāk kā diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem valsts amatpersonas amatiem vai amatiem citās publiskās personas institūcijās, savukārt valdes loceklim nav ļauts savu amatu valsts kapitālsabiedrībā savienot ar amatu privātā uzņēmumā.
Padomes loceklim tas ir ļauts. Tomēr ir vēl citi izņēmumi, piemēram, amatu ierobežojumos neiekļaujas pedagoga, zinātnieka, ārsta, veterinārārsta, profesionāla sportista un radošā darba amati.
Tāpat vienādojumā netiek iekļauti amatpersonas īpašumā esošie uzņēmumi un zemnieku saimniecības – arī valdes loceklim, sākot strādāt valsts kapitālsabiedrībā, nav jāpārdod savs uzņēmums vai jāpamet tā valde. Un arī darbošanās asociācijās, biedrībās un federācijās netiek uzskatīta par pilntiesīgu amatu.
Amatu rekordists – igaunis
Interesanta aina paveras, ja pievēršam īpašu uzmanību tām amatpersonām, kuras varbūt nodarbinātas tikai vienā valsts kapitālsabiedrībā, taču ārpus valsts maizes ieņem daudz un dažādus amatus privātajā sfērā.
Viens šāds rekordists ir igaunis – kā secināms no publiskajiem valsts amatpersonu deklarāciju datiem, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes loceklis Erki Molders kopumā ir amatos 11 vietās.
Latvijā gan viņš nodarbināts tikai minētajā RAKUS. “Latvijas Avīzei” Molders skaidroja, ka viņa karjeras trajektorija bijusi visai neierasta, jo viņš jau kopš 1999. gada ir aktīvs investors veselības aprūpes un veselības tehnoloģiju (angliski – “healthtech”) uzņēmumos, sevi lielākoties nodrošinot no uzņēmumu pārdošanā gūtās peļņas.
“Daži no uzņēmumiem bijuši diezgan veiksmīgi,” saka Molders, piebilstot, ka ar trim uzņēmumiem, kuri redzami 2021. gada deklarācijā, viņu vairs nevarot saistīt, jo tie esot veiksmīgi pārdoti.
Molders pēdējo reizi kāda uzņēmuma valdē, par ko saņēmis ikmēneša algu, bijis pirms diviem gadiem. Savukārt padomēs Molders ir vairākās, norādot, ka darbs tajās aizņemot vienu vai divas dienas mēnesī.
Gadā 4–12 padomes sēdes
No latviešiem visvairāk amatu ieņem Latvijas Radio un televīzijas centra padomes loceklis Jānis Leimanis, kurš kopumā deklarācijā norādījis 11 amatus.
No augstiem un zināmiem amatiem vērts minēt, ka viņš ir arī “Olainfarm” valdes loceklis un “Rīgas namu pārvaldnieka” padomes loceklis.
“Izņemot “Olainfarm”, “RNP” un LVRTC, visos pārējos uzņēmumos es esmu arī vienīgais patiesais labuma guvējs, līdz ar to pietiekami ātri un efektīvi varu pieņemt lēmumus par nepieciešamo resursu, tostarp sava laika, izmantošanu un papildu resursu piesaisti nepieciešamības gadījumā,” “Latvijas Avīzei” atbildēja Jānis Leimanis.
Piekrišanu amatu apvienošanai visos minētajos uzņēmumos viņš lūdzis un saskaņojis ar uzņēmumu kapitāldaļu turētājiem.
Leimanis skaidro, ka pienākumu veikšana un darba apjoms uzņēmuma padomē un valdē būtiski atšķiras. “Valdes loceklis atbild par uzņēmuma ikdienas saimniecisko darbību, savukārt padomes locekļa pienākumos ietilpst uzņēmuma valdes uzraudzība akcionāru sapulču starplaikā.
Uzņēmuma padomes parasti savus pienākumus realizē, piedaloties padomes sēdēs, kurās tiek izskatīti uzņēmumam svarīgākie jautājumi. Padomes sēžu biežums nav noteikts un ir atkarīgs gan no konkrētā uzņēmuma specifikas, gan risināmo jautājumu daudzuma.
Uzņēmumos ar labi organizētu ikdienas saimniecisko darbību un sakārtotu korporatīvo pārvaldību padomes sēžu skaits parasti ir 4–12 gadā. Rietumu korporatīvajā vidē tā ir normāla prakse, ka viens cilvēks vienlaikus ir pārstāvēts vairāku uzņēmumu valdēs un padomēs.”
“Ja dara to, kas patīk, tad pārslodzes nav”
Septiņos amatos pēc amatpersonas deklarācijā sniegtās informācijas pārstāvētas vēl piecas amatpersonas – jau minētā Jekaterina Stuģe, “Latvijas Pasta” padomes loceklis Ivars Blumbergs, “Tet” padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks, Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” valdes priekšsēdētāja Anda Nulle un Dailes teātra valdes loceklis Juris Žagars.
Jekaterina Stuģe skaidro, ka no visiem uzņēmumiem SIA “Express Solutions” un SIA “RRR Holdings” būtībā ir neaktīvi uzņēmumi un darbs šajos uzņēmumos neaizņemot vairāk par pusstundu mēnesī.
Savukārt darbība visos pārējos uzņēmumos, izņemot BKUS, ir saistīta ar “Amber Beverage Group Holding” meitasuzņēmumiem, kuru pārvaldību nodrošina dažādu vadības pārstāvju personas no māteskompānijas.
“Liela daļa manu pienākumu, atrodoties “Amber Beverage Group Holding” valdē, ir pārvaldīt meitasuzņēmumu darbību un attīstību saskaņā ar kopīgi izstrādāto stratēģiju neatkarīgi no tā, vai esmu valdes locekle šajos uzņēmumos vai ne. Kopumā uzņēmumu grupā ir vairāk nekā 20 meitasuzņēmumu, tādēļ brīžiem mans oficiālo darba vietu saraksts var šķist pārsteidzošs, lai gan ikdienā pārraugu un līdzdarbojos katras kompānijas procesos. Ja izprotam “Amber Beverage Group” uzbūvi un darbību, tad rezultātā man ir divas darba vietas – alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas uzņēmumā, kā arī BKUS padomē,” situāciju ar it kā daudzajām darba vietām skaidro Stuģe.
Viņa min, ka darbs BKUS iemācot ļoti daudz, piemēram, kā skatīties uz uzņēmuma darbību plašāk, neapmaldīties nesvarīgos sīkumos, bet koncentrēt uzmanību stratēģiskiem jautājumiem.
“Runājot par pārslodzi, to katrs saprot dažādi. Manuprāt, ja cilvēks dara to, kas patīk, tad pārslodze neveidojas. Šādā veidā darba pienākumi savijas kopā ar cilvēka degsmi sasniegt ko vairāk, un darba ikdiena ir piedzīvojums, nevis pārslodzes avots.”
Uzņemas to, ko var panest
“Tet” padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks tikmēr skaidro, ka uzņēmumi, kuros viņš ir valdē, ir vai nu viņam tieši piederoši, vai pastarpināti piederoši caur ģimenei piederošo holdinga uzņēmumu “MBC Capital”. “Lielākoties atrašanās valdē nozīmē, ka uzņēmums ir attīstības stadijā vai arī nav nepieciešams papildu menedžments, kam nodot pilnvaras. Daudzus darbus var uzticēt ārpakalpojumam.
Savos projektos esmu gan ideju autors, gan investors – attiecīgi novedu projektu līdz tādai attīstības fāzei, kad to pārdodu vai piesaistu jau profesionālu menedžmentu ikdienas darbības organizēšanai, piemēram, Mūkusalas Binzesa centram.
Protams, ne visi ieguldījumi un projekti ir veiksmīgi, piemēram, “Direct Mortgage Capital”.” Uzņēmums šobrīd izbeidzot darbību.
“Katrs uzņemas tādu darba nastu, ko var panest un izpildīt. Attiecīgi mans limits ir divas padomes ārpus saviem projektiem, ar kuriem pietiekami labi tieku galā. Ja slodze būs par lielu, nāksies no kaut kā atteikties,” sola Vasks.
Ivara Blumberga pamatdarbs ir Rīgas brīvostas uzņēmumos “PARS Termināls” un “Naftimpeks”. “Nedod Dievs, ja darba dēļ padomēs man kristu kvalitāte pamatdarbā,” saka Blumbergs. Kopā ar darbu “Latvijas Pastā” viņš ieņem amatu arī “Virši-A” padomē un ir arī revīzijas komitejas loceklis “Augstsprieguma tīklā”.
Viņš ir arī vēl divu SIA valdes loceklis, taču tur saimnieciskā darbība esot minimāla – uzņēmumi saistīti ar nekustamo īpašumu izīrēšanu un iesaiste šajā darbā esot vien pāris stundas mēnesī.
“Revīzijas komitejā esam atbildīgi par finanšu pārskatu sagatavošanu. Tiekamies biežāk, kad jāgatavo gada pārskati. Padomēs pildām uzraugošu funkciju un tiekamies reizi mēnesī, tāpēc visu var savienot,” saka I. Blumbergs.
Eksperts: Privātie uzņēmēji valsts uzņēmumu padomēs ir pat vēlami
Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents: “Amatu savienošana pati par sevi nav nekas slikts, tā ir plaši izplatīta prakse daudzās valstīs. Tomēr, savienojot amatus, jāvērtē vairāki aspekti.
Pirmkārt, ir jānodrošina, ka amatpersona var veltīt pietiekamu laiku gan pamatdarbam, gan citiem pienākumiem. Pamatprincips amatu savienošanai ir tāds, ka tā nedrīkst negatīvi ietekmēt darba rezultātus, mazināt produktivitāti.
Tāpēc svarīgs aspekts, kas ir jāvērtē: vai amati, kurus plānots savienot, citos gadījumos būtu pilna laika darbs vai ne, vai tas ir īslaicīgs vai tieši otrādi – ilgtermiņa risinājums kādā situācijā.
Piemēram, ja viena persona ilglaicīgi ir valdes loceklis vairākos valsts uzņēmumos, kas ir pilna laika darbs, tad rodas jautājums, cik pienācīgi šie uzņēmumi tiek vadīti.
Vai rezultāts būtu atšķirīgs, ja valdes loceklis strādātu ar pilnu atdevi vienā uzņēmumā? Domāju, ka jā. Tāpēc neatbalstu pieeju par “nomināliem” amatiem valsts uzņēmumu valdēs, kas neparedz ikdienas operacionālo vadību.
Savukārt, ja tās ir valsts uzņēmumu padomes, tieši būtu vēlams, ja par neatkarīgiem padomes locekļiem kļūtu vadītāji no privātā sektora, kuri turpinātu darbu savā uzņēmumā, bet vienlaikus veltītu daļu sava laika darbam padomē, pārnesot profesionālo pieredzi uzņēmuma stratēģiskā attīstībā, pārraugot valdes darbu.
Otrkārt, ir jānodrošina, ka, savienojot amatus, nerodas interešu konflikts vai ētiska rakstura dilemmas. Amatu savienošanas ierobežojumus valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
Lai būtu iespējams savienot amatus, jāiegūst attiecīga rakstveida atļauja no tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.
Attiecībā uz kopējo skaitu saistībā ar amatiem šādu vadlīniju nav, jo katrs gadījums jāvērtē individuāli. Kādā gadījumā amats, piemēram, biedrībā, paredz amatpersonas iesaisti dažas stundas mēnesī vai pusgadā, bet var būt arī pilnīgi pretēji. Līdzīgi arī ar darbu uzņēmuma padomē. Ja nepieciešams atlasīt jaunu valdi vai uzņēmumā ir krīze, padomes iesaistes apjoms var būt būtiski lielāks.”
Turpmāk “Latvijas Avīzē” lasiet – kuras amatpersonas ar vairākiem amatiem ir ar lielākajiem uzkrājumiem un parādiem.
