Amatu mājas meistaru dienās 0
Vita Krauja, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Nacionālā kultūras centra sadarbībā ar novadu pašvaldībām rīkotajā tradicionālajā akcijā “Satiec savu meistaru”, kas visā Latvijā šogad norisināsies no 8. līdz 10. aprīlim, pieteicies arī krietns skaits Amatu māju – tās pēdējos gados izveidojušās vai visās lielākajās Latvijas pilsētās. Ar ko amatu mājas, kuru popularitāte pieauga apmēram pirms desmit gadiem, atšķiras no tautas lietišķās mākslas studijām, un kāds ir to mērķis?
Amatu mājas ir pašvaldību iniciatīvas izpausme, smeļoties pieredzi pasaulē. Latvijā pie kultūras centriem pārsvarā darbojas tautas lietišķās mākslas studijas, taču, kur nav šādu studiju vai dažviet arī tām līdzās ir izveidojušās amatu mājas, kas zem viena jumta apvieno dažādus meistarus un kam ir juridiskas personas statuss.
Tas pieļauj plašākas darbības iespējas. Latvijā amatu mājas attīstījušās vairāk saistībā ar Eiropas projektiem, kas īpaši nozīmīgi ir tieši Zemgales un Latgales novados kā vietējo ražotāju atbalsta centri. Lielu lomu nospēlējusi arī pašu meistaru iniciatīva, redzot, ka amatu mājas ir forma un vieta, kur nākt kopā darboties un īstenot kopīgus projektus.
It īpaši pierobežas zonā amatu mājām ir iespēja startēt pārrobežu projektos un veidot dažādas sadarbības platformas. Amatu mājas veido arī salonus ar iespēju satikt meistarus un iepazīt viņu prasmes. Studijā cilvēki nāk radoši izpausties un pavadīt brīvo laiku, bet amatu mājas tendētas arī uz rūpalu jeb ražošanu. Tas palīdz saglabāt amatniecības prasmi, bet orientējas arī uz klientu un pircēju piesaisti, kas meistariem ir būtiski.
No adījumiem līdz zedeņu žogam
Tā kā akcija “Satiec savu meistaru” aicināja iesaistīties jebkuru amata pratēju, atsaukušās arī amatu mājas. Tās rīko gan praktiskus seminārus, kur var satikt meistarus, kas darina priekšmetus, gan pulcē tos, kurus interesē instrumentu spēle. Kā stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) eksperte Linda Rubena, akcijā “Satiec savu meistaru” regulāri piedalās “Skaņu māja” – amatu centrs, kas koordinē gan spēles apmācību, gan instrumentu darināšanu. Tieši “Skaņu māja” ierosināja Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļaut cītaru un ermoņiku spēli.
Jau ilgus gadus darbojas Ventspils Amatu māja, viena no pirmajām, kas kļuva pazīstama visā Latvijā gan ar studijām, gan semināriem un amatnieku ražojumu tirdzniecību. Šogad Ventspils Amatu mājā akcijā “Satiec savu meistaru” piedalīsies aušanas studija “Vīkale”. Varēs arī iepazīties gan ar zeķu adīšanu, gan krāsaino izšuvumu darināšanu. Meistare Anita Ozoliņa ierādīs, kā adāms plecu lakats.
Amatu mājā Jaunpilī notiks seno rotu darināšana, dzijas krāsošana ar augiem, koka karošu grebšana, skalu grozu pīšana. Piedalīsies Irlavas kultūras nama folkloras kopa un meistare Velga Melne strādās ar keramiku.
Druvas Amatnieku centrā pamatā darbojas rokdarbnieki, tāpēc arī šogad tur varēs redzēt rakstaino cimdu adīšanu. Druvas adītājas ierādīs “adīšanas ābeci”.
Vīpes amatniecības centrā “Māzers” veidos puzurus. Vēsturiski puzuri kalpojuši kā telpas rotājums kāzās, jo senos laikos šie godi notikuši rudenī, kad arī salmu bijis papilnam, bet mūsdienās, protams, rotājums ienācis gan Ziemassvētkos, gan citos gadskārtu svētkos.
Dobeles Amatu māja aicinās iepazīt Zemgales novada etnogrāfiskos brunčus. Inta Jansone un pārējās studijas dalībnieces pētījušas tieši Zemgales brunčus, viņām ir interesanta to kolekcija, kas veidota gan no muzeju materiāliem, gan Ilgas Madres krājuma. Kā zināms, arī Zemgales brunči, kam raksturīgs smalks raksts, tiek austi ar velkamo ierīci. Un šī prasme aizvadītajā gadā tika iekļauta Nacionālajā nemateriālo kultūras vērtību sarakstā.
Ja vēlies izkalt Nameja gredzenu
Tāpat kā citus gadus, dažas norises arī šogad ir par maksu. Pie dārgākajām prasmēm pieder ādas apstrāde. Skatīšanās vien neko nemaksā, bet, ja vēlies paņemt līdzi, piemēram, nupat modē nākušās ažūrainās pastalas, kas līdzinās greznai, vieglai vasaras kurpītei, šis prieks nav no lētajiem. Tāpat Nameja gredzens, ko Siguldā uzņēmuma “Baltu rotas” meistara Normunda Vanaga vadībā ikviens pats varēs sev izkalt, ir nopietns ieguldījums.
Pavisam jauns Amatniecības centrs izveidots Krāslavā. Tur darbojas gan keramikas darbnīca, kurā strādā meistari Olga un Valdis Pauliņi, gan kokapstrādes meistars Aivars Andžāns, bet aušanas darbnīcā ievedīs Aina Guba.
Daugavpilī Vienības namā izveidotajā Tradīciju mājā īpašā telpā vēstīs par tradīcijām, vairāk, protams, orientējoties uz latviešu tradicionālo kultūru, kurā iederas arī aušana, sveču liešana un mauču adīšana.
Akcijā iesaistījusies arī viena norises vieta ārpus Latvijas – maza pilsētiņa Piņa Itālijā. Turp dzīvot uz laiku devusies izcila latviešu rokdarbniece Solvita Zakupska. Viņa aizgājusi pie pilsētas mēra, ieminējusies viņam par amatniecības dienām, kas Eiropā notiekot katru gadu. Varbūt arī Piņas ciems varētu pievienoties? Tā šogad tirdziņā iesaistīti arī citi vietējie – kokamatnieks, kas nodarbojas ar mēbeļu galdniecību, kāda francūziete, lieliska tekstilmāksliniece. Tā nu arī Piņā būs amatu svētki, kas varētu piesaistīt arī tūristus, veidojot plašāku ieskatu par vietu, kurā viņi ieradušies.
Rīgā kultūras nama “Iļģuciems” Amatu namā, kas apvieno vairākas lietišķās mākslas studijas, sestdien, 9. aprīlī, būs iespēja satikt audējus, adītājus, metālkalējus, keramiķus, pinējus. “Mazajā ģildē” darbosies divas – audēju un pinēju – studijas. Protams, piedalīsies arī “Senā klēts”, kas veicinājusi rakstaino cimdu adīšanas prasmes iekļaušanu Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tur, protams, akcijas laikā varēs redzēt arī šo cimdu adīšanas prasmi, atbrauks arī Baltinavas adītājas un varēs iepazīt Baltinavas muzicēšanas tradīcijas.
Kā vienmēr, interesantas lietas piedāvā Brīvdabas muzejs. Šogad, piemēram, zedeņu žoga taisīšanu un diega pogu darināšanu. Izstādē “Rokdarbi liturģiskajās tekstilijās” būs redzami materiāli no muzeja fondiem, kurus izvētījusi Aija Jansone. Baznīcas tekstilijas, mācītāja tērpi, altāra segas ir vietējo meistaru darinātas un līdz ar to sava veida liecība amatu ienākšanai Latvijā. Pētot baznīcu tekstilijas, var redzēt modes attīstību un tendences rokdarbos.
Un tepat Tallinas ielas radošajā kvartālā pie Agnese Ošlejas keramikas darbnīcā “Mālotava” varēs lipināt mālus.
Garšas kārpiņām
Talsu tautas nama “Radošā sēta” piedāvās gan aušanu, gan adīšanu, bet Varis Baņģieris, vecākais Latvijas vīndaris, stāstīs par vīna darīšanu un šā amata tradīcijām.
Ja par garšas kārpiņām, tad Spāres muižā varēs nobaudīt ūdenskliņģeri no Spāres muižas recepšu krājumiem un spickūciņas no Spāres muižas pavāra Zigfrīda recepšu grāmatas. Jaunās meistares esot rada pavāram Zigfrīdam trešajā paaudzē, un viņām saglabājušās recepšu grāmatas vēl no pagājušā gadsimta sākuma. Atceroties savu senci, meistares ik pa laikam iesaucoties – pagāns tāds! Viss it kā pierakstīts, bet te pēkšņi frāze: “… un tiek likts klāt vēl kaut kas…” Nu, kā var saprast, kas tur īsti domāts? Savus noslēpumus Spāres muižas pavārs Zigfrīds laikam nav gribējis atklāt līdz galam nevienam.
