“Dārgie draugi! Domām ir spēks.” Kādu noskaņu un atziņas izlobīt no Valsts prezidenta un premjera Vacgada vakara uzrunām 12
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Covid-19 pandēmijas laiks ir parādījis, cik daudz var izdarīt, kad rīkojas kopā, bet cik slikts ir iznākums, kad domā tikai katrs par sevi. Ar šiem vārdiem premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) uzrunāja Latvijas iedzīvotājus gadumijā, sakot paldies daudzām sabiedrības grupām – jo īpaši mediķiem un citiem dienestiem, kam šis gads bijis visgrūtākais.
Valsts prezidents Egils Levits Vecgada vakarā visiem vēlēja izturību, iejūtību un drosmi, arī viņš kā pirmos pieminēja mediķus, kuri cīnās par cilvēku dzīvībām.
“Nākamgad mūsu dzīve pamazām atgriezīsies normālajās sliedēs. Mums jārīkojas tā, lai nākotnē mēs šo laiku atcerētos ar lepnumu – par to, kā mēs to pārvarējām,” sacīja E. Levits.
Viņš sev un visiem novēlēja drosmi mainīties, jo laiks pēc krīzes būs citādāks. Tad būšot vajadzīgi lieli mērķi, drosme atzīt kļūdas un no tām mācīties.
Tas sasaucās ar K. Kariņa teikto: “Mums ir kopīgs mērķis – pēc iespējas ātrāk atgriezties normālā ikdienā. Vakcīna ir durvis uz to. Tomēr mums jāgatavojas vēl krietnu laiku saglabāt modrību. Pārvarot šodienas grūtības, ir jāraugās tālāk un plašāk, jāturpina uzsāktais attīstības ceļš. Virziens ir skaidrs – labklājības valsts Eiropas ziemeļos.”
Gadumijā visus uzrunā kā draugus
Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens “Latvijas Avīzei” atzina – tajā brīdī, kad pieminēti lielie mērķi, viņš esot ieinteresējies, jo šķitis, ka tūlīt tie tiks nosaukti, bet nekas pēc tam nav sekojis.
“Runas bija tīri labas, bet drusku pietrūka tās sadaļas par nākotni pēc Covid-19. Premjers varēja runāt par ES daudzgadu budžetu, kas notiks pēc tam, kad mēs no tā tuneļa izbrauksim ārā,” atzina J. Ikstens.
Viņaprāt, Valsts prezidents vairāk runājis par vispārīgo, premjers par ikdienišķo. Politologs novērtē to, ka valdības vadītāja runā nebija nekādu mājienu koalīcijas partneru virzienā, lai gan pēdējā laikā attiecības atkal kļuvušas saspringtākas.
“Draugi! Mēs esam stipra nācija, mēs esam pierādījuši, ka neviens pretinieks nav par lielu. Bet mums kopīgi jārūpējas, lai pašu bažas, bailes un nogurums nekļūtu par ienaidnieku,” teica K. Kariņš.
Savukārt E. Levits runu beidza ar vārdiem: “Dārgie draugi! Domām ir spēks. Kad tūlīt cits citam vēlēsim “Laimīgu Jauno gadu!”, neteiksim to tāpat vien! Ieliksim šajos vārdos labvēlību un sirsnību! Tam ir liels spēks. Spēks, kas dara stiprus mūs un mūsu Latviju!”
Premjers vērsās pie daudzām sabiedrības grupām, sakot paldies sociālajiem partneriem, ģimenēm, kurās bērnu skološana attālināti prasījusi lielas pūles, skolotājiem, vīrusa krīzes skartajiem darba devējiem un darba ņēmējiem, solot atbalstu arī turpmāk.
K. Kariņš pateicās arī nevalstiskajām organizācijām un pilsonisko iniciatīvu aktīvistiem, uzņēmējiem un partneriem Eiropas Savienībā.
Runā pieminētie to novērtē
Diskusijas par augsto amatpersonu runām sociālajos tīklos liecināja, ka cilvēkiem tas ir svarīgi.
“NVO ļaudis gavilē savos tīklos. Pirmo reizi premjers runā piemin NVO un pilsoniskās iniciatīvas, sadarbības nozīmi. Paldies, Krišjāni Kariņ! To pateikt ir sīkums, bet tūkstošiem cilvēku sajutās novērtēti,” tviterī ierakstīja Inese Vaivare.
Turpat līdzās gan koalīcijā esošās Jaunās konservatīvās partijas deputāts Uldis Budriķis pauž: “Var jau laizīt ekrānu par tukšiem vārdiem. Aicinu atvērt logu un dzirdēt, kā vārdi saskan ar darbiem.”
Taču daudzi sociālo tīklu lietotāji, kas vēlējās izteikties par abām runām, tās vērtēja salīdzinoši labi. Citiem savukārt šķitis, ka no tām maz kas iespiedīsies atmiņā tā, kā savulaik palika prātā kādreizējā premjera Andra Šķēles mudinājums tīrīt zobus un mācīties angļu valodu vai ekspremjera Ivara Godmaņa aicinājums kā pingvīniem saspiesties kopā ar mugurām.
Eva Johansone tviterī novērtēja fonu – plūstošo upi –, uz kāda iedzīvotājus uzrunāja E. Levits. Jāteic, ka šis nebija pirmais kādas amatpersonas mēģinājums Vecgada vakarā atrasties ārpus ierastās vides.
Tādu iespēju 2014. gada decembrī izmantoja toreizējā premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”), kura iedzīvotājus uzrunāja no bākas jūras krastā. Viņas preses sekretāre toreiz bija Aiva Rozenberga, kura tagad ir Valsts prezidenta E. Levita padomniece.
“Runas bija gaumīgi pasniegtas. Es gan drusku nesapratu to gājienu ar upes krastu, bet tas bija atšķirīgi. Es uz to raudzījos kā uz mēģinājumu mazināt prezidenta kokainību. Levita runā bija mazāk emociju. Kariņš bija atvērtāks un emocionālāks – viņa rokas visu laiku kustējās un balss tembrs bija draudzīgāks,” teica J. Ikstens.
Latvijas Universitātes profesors Ojārs Skudra aģentūrai LETA savukārt ir sacījis, ka K. Kariņa runa ir bijusi politiska, pēc tipoloģijas tā neesot bijusi svētku runa, bet “gan lietišķi ieturēta un labāk teikta nekā citas Kariņa uzrunas televīzijā”.
E. Levits esot centies cilvēkus uzmundrināt. O. Skudra uzskata: “Valsts prezidents bija izvēlējies svētku runu teikt īsos vārdos un meklēja iespēju, kā mēs grūtā brīdī varam saglabāt optimismu un cerību.”
K. Kariņš drīzāk izskatījās kā jau premjers un priekšnieks, tad E. Levits, atrodoties dabā, runāja ar līdzcilvēkiem un viņa runa emocionāli bija vērsta uz to, lai uzmundrinātu un radītu cilvēkiem svētku sajūtu, piebilda O. Skudra.