Amatpersonas: Eiropā nav vietas nekādām rasisma, antisemītisma un naida izpausmēm 1
Eiropā nav vietas nekādām rasisma, antisemītisma un naida izpausmēm, kopīgā paziņojumā pirms Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 75.gadadienas norādījusi Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels un Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli.
Paziņojumā pavēstīts, ka pirms 75 gadiem Sabiedroto spēki atbrīvoja nacistu Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas nometni, tādējādi izbeidzot šausminošāko noziegumu Eiropas vēsturē – plānotu ebreju iznīcināšanu Eiropā.
“Tika nogalināti seši miljoni ebreju bērnu, sieviešu un vīriešu, tāpat miljoniem nevainīgu cilvēku, starp viņiem simtiem tūkstošu romu, tika vajāti savas etniskās piederības dēļ. Cena bija neizsakāmi augsta, bet diez vai varētu būt simboliskāks un lielāks triumfs pār nacismu kā pieminēt šo uzvaru Izraēlā,” norādīts amatpersonu paziņojumā.
Fon der Leiena, Mišels un Sasoli vērš uzmanību uz revizionismu un izglītības trūkumu, kas apdraud kopīgo izpratni par holokausta unikalitāti. Tā ir nepieciešama, lai apņemšanos to vairs nekad neatkārtot tagad pārvērstu konkrētā rīcībā, uzsver amatpersonas.
“Pievienojoties šodienas valstu un valdību vadītāju sanāksmei Jeruzalemē, mēs pievienojam savas balsis tiem, kuri ir apņēmušies neļaut ekstrēmistiem un populistiem pārkāpt robežas un atkal apšaubīt cilvēka cieņu un visu cilvēku vienlīdzību,” teikts paziņojumā.
Amatpersonas uzsver, ka holokausts bija Eiropas traģēdija un pagrieziena punkts vēsturē, un mantojums ir ieausts “Eiropas Savienības DNS”.
“Holokausta atcerēšanās nav pašmērķis. Tas ir viens no Eiropas vērtību stūrakmeņiem. Eiropas centrā ir cilvēciskums, ko aizsargā tiesiskums, demokrātija un pamattiesības,” paziņojumā norādījušas amatpersonas.
Fon der Leiena, Mišels un Sasoli akcentē, ka esam nonākuši krustcelēs – tā kā izdzīvojušo skaits samazinās, būs jāatrod jauni veidi, kā atcerēties, saglabājot izdzīvojušo ieslodzīto pēcnācēju liecības. “Viņi atgādina, ka mums ir jābūt modriem attiecībā uz pieaugošo antisemītismu, kas apdraud mūsu vērtības, proti, plurālismu, daudzveidību un reliģijas un vārda brīvību, vērtības, kuras sargā mazākumtautības – visas mazākumtautības un vienmēr,” rakstīts paziņojumā.
Amatpersonas arī norāda uz pienākumu atbalstīt ebreju kopienas, jo “tās atkal jūtas apdraudētas visā Eiropā”, ko apliecina nesenie notikumi Halles pilsētā Vācijā.
“Visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienotas, norādot, ka Eiropā nav vietas nekādām rasisma, antisemītisma un naida izpausmēm, un mēs darīsim visu iespējamo, lai tās apkarotu,” vienoti savas domas pauž amatpersonas.
Tāpat viņi uzsver, ka valstu iestādēm un pilsoniskās sabiedrības jomu pārstāvjiem būtu jāapvienojas, lai atkārtoti apliecinātu, ka Eiropa vienmēr ir modra, lai nekad un nekur netiktu apdraudētas demokrātiskās vērtības.
“Mēs nevaram mainīt vēsturi, bet vēstures mācības var mainīt mūs,” paziņojumu noslēdz amatpersonas.
Kā ziņots, no sešiem miljoniem ebreju, kas tika nogalināti holokaustā, viens miljons ebreju līdz ar vairākiem desmitiem tūkstošu poļu un romu, kā arī padomju kara gūstekņiem tika iznīcināti Aušvicas-Birkenavas nometnē, to vairums – gāzes kamerās.
1945.gada 27.janvārī nometni atbrīvoja padomju karaspēks, un šī diena tagad tiek pieminēta kā Starptautiskā holokausta piemiņas diena.
