Amatpersonas atklāj, kā aizritējis pirmais mēnesis Eiropas energosistēmas tīklā 0
Pēc atslēgšanās no Krievijas energosistēmas (BRELL tīkls) jau mēnesi strādājam kopējā Eiropas tīklā. Pāreja no BRELL tīkla uz vienoto Eiropas tīklu noritējusi raiti, tomēr joprojām ir bažas par iespējamām Krievijas provokācijām pret mūsu kritisko infrastruktūru. Kādi ir secinājumi pēc pirmā mēneša darba Eiropas tīklā? Vai Latvijas kritiskā energoinfrastruktūra ir drošībā?
Latvijas energosistēmas atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla notika 8. februārī, kad nepilnas divas dienas tika pārbaudīta spēja darboties izolētā režīmā, un pēc tam notika pieslēgšanās Eiropas energosistēmai.
“Mums Baltijā ir pietiekami daudz balansēšanas jaudu, lai izpildītu savu daļu no kopējās frekvences uzturēšanas pienākuma, tā kā no drošuma, nepārtrauktības un stabilitātes viedokļa mēnesis ir pagājis ļoti labā zīmē,” vērtēja “Augstsprieguma tīkls” valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
Lai arī iepriekš izskanēja brīdinājumi par iespējamām provokācijām, gan pašas pieslēgšanās laikā, gan aizvadītajā mēnesī nekādi incidenti vai citi būtiski notikumi neesot novēroti.
Tomēr, kā sacīja Irklis, joprojām saglabājas iespēja dažādos citos veidos ietekmēt sistēmu, gan veicot kiberuzbrukumus, gan fiziskus uzbrukumus. Taču kompānija tam jau esot laicīgi gatavojusies, īpaši pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Un tagad tiek palielinātas spējas aizsargāt savu infrastruktūru, ja tāda nepieciešamība rastos, vai arī atjaunot sistēmas elementus, ja tie tiktu bojāti. Jo, kā šodien teica Irklis, “pie katra staba pielikt apsargu mēs nevaram”.
Arī klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība) apgalvoja, ka sistēma strādā droši un stabili un nekādu enerģijas pārrāvumu desinhronizācijas laikā nav bijis. Galvenais – arī iedzīvotāji nav izjutuši sistēmas maiņu.
Tagad viena no prioritātēm ir kritiskās infrastruktūras sargāšana, un šim mērķim plānots piesaistīt arī Eiropas fondu finansējumu.
“Pirmā lieta ir nodrošināt drošību, bet arī uzturēt remontlietas, kas vajadzīgas noliktavā, ja nu gadījumā kaut kas notiek. Mēs redzam to pieredzi, kāda bija igauņiem ar “Estlink2″, kad viena no tām lietām, ko viņi visvairāk gaidīja, bija rezerves kabeļa posms, ko ielikt iekšā. Jo neviena rūpnīca sev netur rezerves ar kabeļiem. Tas ir nākamais, pie kā mēs šoreiz strādājam. Ir liels pluss tas, ka mūs atbalsta Polija, un skatāmies pozitīvi, ka varētu piesaistīt ap pusmiljardu eiro no Eiropas Baltijas valstīm, lai būtu vēl stabilāka un drošāka kopējā energosistēma,” klāstīja Melnis.
Amatpersonas saka, ka situācija tiek uzraudzīta un objekti sargāti.
“Estlink 2” remontdarbi ilgs līdz šā gada 1. augustam. Tādējādi no kopējās Somijas–Igaunijas starpvalstu savienojumu uzstādītās jaudas ir pieejama tikai trešdaļa, kas būtiski ierobežo elektroenerģijas importu no Ziemeļvalstīm.
