Koalīcijas līguma gatavošanā uzliesmo domstarpības starp ZZS un RP 3
Pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) piekrišanas “Vienotības” piedāvājumam uzņemties atbildību par Aizsardzības ministriju Laimdotas Straujumas topošās valdības atbildības jomas faktiski ir sadalītas. Arī gandrīz visu ministriju ticamākie vadītāji ir nosaukti, un atlicis vairs tikai vienoties par koalīcijas līgumu un valdības deklarāciju.
Kad amati gandrīz sadalīti, valdības veidotāji koncentrējušies uz deklarācijas un koalīcijas līguma izstrādi. Jau rakstīju, cik karstas debates notikušas deklarācijas izglītības sadaļā, taču viedokļu sadursmes sākušās, arī koalīcijas līgumu saskaņojot, kur saiet ragos paguvuši vecie pretinieki ZZS un RP. Reformisti piedāvājuši šajā dokumentā cita starpā iestrādāt arī ideju par Satversmes grozījumu veikšanu, lai Valsts prezidentu ievēlētu atklātā balsojumā, bet ZZS pret to kategoriski iebilst. “Mūsuprāt, priekšvēlēšanu gaisotnē nav ko aiztikt Satversmi, jo tad pastāv visādu populistisku priekšlikumu risks. RP droši vien iekļāva šo punktu tikai tādēļ, lai pirms vēlēšanām varētu padižoties vēlētājiem, kādi viņi tīri, balti un tiesiski. Konceptuāli jau mums nav nekādu iebildumu pret atklātu prezidenta vēlēšanas kārtību. Tikai es nesaprotu, kādēļ RP šo lietu nenokārtoja savas tiesiskuma koalīcijas laikā,” teica ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Topošā valdības deklarācija īpaši neatšķiras no iepriekšējo valdību līdzīgiem dokumentiem. Ziņu aģentūras LETA publicētais dokumenta melnraksts uzrāda, ka starp jaunveidojamā Ministru kabineta 2014. gada prioritātēm varētu būt Latvijas tautas ataudzes veicināšana un izmeklēšanas pabeigšana Zolitūdes traģēdijas lietā. Dokumentā norādīts, ka tiks turpināta iepriekšējās valdības iesāktā politika, kas balstīsies uz ekonomiskās izaugsmes, stingras fiskālās atbildības, ilgtspējas un sociālās solidaritātes, kā arī nozaru savstarpējās sadarbības principiem. Kā darbības prioritātes 2014. gadam tiek izvirzītas: sabiedrības uzticēšanās valsts varas sekmēšanai; reģionu stiprināšana un to attīstības nodrošināšana, sabiedrības saliedētības sekmēšana un latviešu valodas lietošanas veicināšana, ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu saites ar dzimteni stiprināšana un demogrāfijas ceļa kartes veidošana. Tāpat plānots turpināt uzlabot uzņēmējdarbības vidi, mazinot administratīvo slogu, nodrošinot investoru tiesību aizsardzību un pilnveidojot maksātnespējas tiesisko regulējumu. Sociālā jomā plānots šogad veikt pensiju indeksāciju, izstrādāt koncepciju par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu, izveidot atbalsta programmu ģimenēm pirmā mājokļa iegādei.
Veselības jomā iecerēts stiprināt ģimenes ārstu darbu un paplašināt ambulatoro pakalpojumu pieejamību un dienas stacionāru darbu.
Izglītības jomā plānots izstrādāt jaunu pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeli, veikt sagatavošanās darbus pārejai uz obligāto vidējo izglītību. Melnrakstā arī norādīts, ka valdība plāno pieņemt Valsts valodas politikas plānošanas dokumentu 2015. – 2020. gadam, lai nostiprinātu latviešu valodu visās sabiedriskās dzīves jomās.
Uzziņa
Plānotais ministriju sadalījums
* Aizsardzības ministrs – Raimonds Vējonis (ZZS)
* Zemkopības ministrs – Jānis Dūklavs (ZZS)
* Labklājības ministrs – Uldis Augulis (ZZS)
* Finanšu ministrs – Andris Vilks (“Vienotība”)
* Veselības ministre – Ingrīda Circene (“Vienotība”)
* Izglītības un zinātnes ministre – Ina Druviete (“Vienotība”)
* Ārlietu ministrs – Edgars Rinkevičs (RP)
* Iekšlietu ministrs – Rihards Kozlovskis (RP)
* Ekonomikas ministrs – Daniels Pavļuts (RP)
* Kultūras ministre – Dace Melbārde (bezpartijiskā, par nozari atbild NA)
* Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs – Einārs Cilinskis (NA)
* Tieslietu ministre – Baiba Broka (NA) vai bezpartejiskais TM valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis
* Satiksmes ministrs – Anrijs Matīss (bezpartijiskais, par nozari atbild “Vienotība” un neatkarīgo deputātu grupa)
