Amatā stājies Grieķijas jaunais premjerministrs 0
Grieķijas jaunais konservatīvais premjerministrs Kirjaks Micotakis pirmdien stājies amatā.
Amata zvērestu viņš deva 15 stundas pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas.
Pēc svētdien notikušajām vēlēšanām Micotaka pārstāvētā “Jaunā demokrātija” nodrošinājusi sev 158 no 300 parlamenta deputātu vietām. Pārliecinošā uzvara ļauj Micotakim veidot valdību bez koalīcijas partneriem un amatā stāties uzreiz pēc vēlēšanām.
Gaidāms, ka jaunais premjers savas valdības sastāvu paziņos pirmdien, bet uzticības balsojums valdībai parlamentā varētu notikt 21.jūlijā.
51 gadu vecais Hārvarda Universitātes absolvents un bijušais starptautiskās vadības konsultāciju kompānijas “McKinsey” konsultants amata zvērestu deva televīzijas tiešraidē, bet viņam līdzās šajā brīdī stāvēja sieva un trīs bērni.
Pirms vēlēšanām viņš solīja radīt darbavietas un atbrīvoties no šķēršļiem uzņēmējdarbībai.
Svētdien Micotakis solīja “atlocīt piedurknes” un “pārstāvēt visu Grieķijas tautu”, lai valstī sāktos ekonomikas izaugsmes laiks.
Tāpat politiķis paziņoja, ka parlaments nedosies tradicionālajā vasaras pārtraukumā, bet nekavējoties sāks darbu pie reformām.
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers apsveica Micotaki un novēlēja grieķiem, “kas daudz pārcietuši pēdējo desmit gadu laikā”, “pāršķirt jaunu, gaišāku nodaļu”.
Micotakis ir ievērojamas politiskās dinastijas pārstāvis. Viņa tēvs Konstantīns Micotakis bija premjerministrs, bet māsa Dora Bakojanni bija ārlietu ministre.
“Jaunā demokrātija” uzveikusi līdzšinējā premjerministra Alekša Cipra vadīto kreisi populistisko partiju “Syriza”. “Jaunā demokrātija” saņēmusi 38,8%, bet “Syriza” – 31,5% balsu. Šī ir pirmā reize kopš ekonomikas krīzes, kad “Syriza” zaudē vēlēšanās.
Grieķijas pilsoņi tādējādi demonstrējuši neapmierinātību ar Cipra četrus gadus īstenotajiem taupības pasākumiem apmaiņā pret starptautiskā aizdevuma saņemšanu. Kopš 2010.gada Grieķija ieslīgusi smagā finanšu krīzē un glābšanas programmu pabeidza vien pērn augustā.
“Syriza”, kurai līdz šim parlamentā bija 149 deputāti, svētdien notikušajās vēlēšanās ieguva 86 deputātu mandātus.
Vēl četras mazākas partijas ieguva vismaz 3% balsu un mandātus parlamentā.
Ņemot vērā zaudējumu nesenajās Eiropas Parlamenta un municipālajās vēlēšanās, Ciprs bija spiests parlamenta vēlēšanas rīkot trīs mēnešus agrāk par plānoto.
Grieķijas trešā un pēdējā tautsaimniecības glābšanas programma beidzās pērn augustā, un kopš tā laika Grieķija ir atgriezusies starptautiskajos finanšu tirgos, tomēr taupības politika, kas tika īstenota kreditoru prasību dēļ, pilsoņus saniknojusi, un viņi ir gatavi jaunam līderim.
Vienošanās ar Ziemeļmaķedoniju par šīs bijušās Dienvidslāvijas republikas nosaukuma maiņu Cipra popularitāti mazināja vēl vairāk.
