Amatā stājies Ēģiptes prezidents Mohameds Mursi 0
Ēģiptes jaunievēlētais prezidents Mohameds Mursi (attēlā) sestdien, 30.jūnijā, devis svinīgo zvērestu un oficiāli kļuvis par valsts pirmo brīvi ievēlēto valsts vadītāju kopš prezidenta Hosnī Mubaraka režīma gāšanas pērn februārī.
“Es zvēru Visaugstajam dievam godprātīgi kalpot republikas kārtībai un cienīt konstitūciju un likumus, un pilnībā gādāt par tautas interesēm,” 60 gadu vecais islāmists Mursi teica zvērestā Konstitucionālajā tiesā.
Pēc tam Kairas Universitātē notika inaugurācijas svinības un Mursi neilgā uzrunā tautai solīja vadīt “pilsonisku, konstitucionālu un modernu valsti”.
Piektdienas vakarā Mursi, uzrunājot tūkstošiem cilvēku Kairas Tahrira laukumā, kas pērn bija tautas sacelšanās pret Mubaraka režīmu epicentrs, deva simbolisku zvērestu tautai un solīja būt visu ēģiptiešu prezidents.
Mursi kļuvis par valsts galvu, pārņemot varu no Bruņoto spēku augstākās padomes, kas Ēģipti pārvaldījusi kopš pagājušā gada februāra, kad tika gāzts autoritārais prezidents Hosnī Mubaraks. Tomēr Bruņoto spēku augstākajai padomei joprojām būs likumdošanas funkcijas, jo Konstitucionālā tiesa ir atlaidusi parlamentu, konstatējot pārkāpumus tā ievēlēšanā.
Mursi, kurš bija islāmiskās Brīvības un taisnības partijas kandidāts, prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 16. un 17.jūnijā ieguva 51,7% balsu, uzvarot Mubaraka režīma pēdējo premjeru atvaļināto gaisa spēku maršalu Ahmedu Šafiku.
Mursi 1978.gadā ieguva inženierzinātņu maģistra grādu Kairas Universitātē, bet 1982.gadā – inženierzinātņu doktora grādu Dienvidkalifornijas Universitātē ASV. No 1982. līdz 1985.gadam viņš bija profesora asistents Kalifornijas Štata universitātē, bet 1985.gadā atgriezās Ēģiptē un sāka lasīt lekcijas Zagazigas universitātē. Viņa bērni ir dzimuši Kalifornijā un ir ASV pilsoņi.
Mursi bijis parlamenta deputāts no 2000. līdz 2005.gadam, kur tika ievēlēts kā neatkarīgs kandidāts, jo islāmiskajai opozīcijas kustībai “Musulmaņu brālība” bija aizliegts izvirzīt kandidātus parlamenta vēlēšanām. No 2011.gada 30.aprīļa viņš vadīja Brīvības un taisnības partiju, kas pēc pērn notikušās tautas sacelšanās tika nodibināta kā “Musulmaņu brālības” politiskais atzars.
