Amarants – daudzsološs nākotnes augs. Kā to pareizi audzēt 0
Kā audzēt amarantus, sējot atklātā laukā? AINĀRS BAUSKAS NOVADĀ
Amarants ir viengadīgs balandu dzimtas augs. Tam ir vairāki desmiti veidu, bet uzturam kultivē tikai dažus, piemēram, Amaranthus cruentus, Amaranthus hypochondriacus, Amaranthus caudatus. Tūkstošiem gadu seno augu dēvē par spēka graudiem, proteīna noliktavu, šodienas un nākotnes kultūru, kas savas uzturvērtības dēļ pasaulē kļūst arvien populārāka. Vairākās valstīs amarants kļuvis par komerckultūru – no sēklām iegūst augstvērtīgus miltus maizes cepšanai, spiež eļļu, ražo granulas. Tas satur daudz olbaltumvielu, vitamīnu, makroelementu un mikroelementu un noder zaļmēslojumam un lopbarībai. Viens augs veido 30–40 kg biomasas.
Parasti augs ir platlapains, zaļš vai purpurkrāsā. Pamatstiebrs ir zeltains, sarkans vai oranžs, apmēram 3–4 cm resns, ar krāšņām skarām galā. Stalta auguma – līdz 2 m augsts. Labvēlīgos apstākļos tas pastiepjas līdz 5 cm dienā. Viens augs var svērt pat 5 kg, un no hektāra iespējams iegūt 30 t sēklu. Tās saglabā dīgtspēju līdz pieciem gadiem.
Amarantam labākie priekšaugi ir ziemāji. Augsnes ziņā nav izvēlīgs, nīkuļo tikai ļoti skābā un neauglīgā zemē. Vispiemērotākās ir smagākas mālsmilts augsnes. Smilšainas augsnes jāielabo. Rudenī mēslo ar kūtsmēsliem (40 t/ha). Agri pavasarī zemi trīsreiz apstrādā ar augsnes frēzi.
Sēj ar sējmašīnu 1–2 cm dziļi pēc 10. maija, kad augsnes temperatūra ir ap +5 °C, un augsni uzreiz pieblīvē, lai neiežūst. Sēkliņas ir smalkākas nekā magonēm, un izsējas norma ir 200–300 g uz hektāru. Starp augiem ieteicams 8–10 cm, starp rindstarpām 45–70 cm attālums. Dīgsti parādās pēc 4–6 dienām. Pirmās 20 dienas amaranti aug ļoti lēni, jo veido spēcīgu sakņu sistēmu, tāpēc šajā periodā tos kopj līdzīgi bietēm. Augšanai optimāla ir +22…+30 °C temperatūra, taču pietiekami labi attīstās arī +17 °C. Ja lauks nezāļains un audzētājs nevēlas lietot herbicīdus, rindstarpas regulāri jāirdina, lai nedīgst nezāles. Pēc tam nekāda kopšana nav vajadzīga, jo, strauji augot un attīstot lielo biomasu, amaranti nomāc nezāles. Sēklu skaras novāc septembrī un žāvē plānā kārtā nojumēs, tad attīra.
