AM valsts sekretārs Puriņš: Izbūvējot NATO militāro ostu ar karakuģu piestātnēm Karostā Liepājā, veidos arī loģistikas bāzi militāro kravu pieņemšanai 90
Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Aivars Puriņš pagājušajā nedēļā apmeklējis Liepāju un ar pašvaldības un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) vadību pārrunājis plānoto NATO militārās bāzes attīstību Karostā – teritorijā starp Karostas kanālu, Atmodas bulvāri un Katedrāles ielu. Šīs militārās bāzes izveidei Liepājā, kā jau iepriekš ziņots, NATO ir piešķīris vairāk nekā 160 miljonus eiro. Intervijā portālam “liepajniekiem.lv“* AM valsts sekretārs Puriņš atzina, ka attiecībā uz NATO militāro bāzi Liepājā sanāk divi procesi.
“Attiecībā uz NATO militāro bāzi Liepājā sanāk divi procesi. Viens ir tas, kas notiks sauszemē un ko finansēs Aizsardzības ministrija. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir rūpīgi izvērtējuši savas vajadzības un detalizēti definējuši. Otrs attīstības posms ir saistīts ar ūdens teritoriju – ostas akvatoriju. Tās attīstībai ir pieminētie līdzekļi. Darbs būs paralēls, un tas nav tik vienkārši, jo jāatrod saskaņa ar Liepājas ostas vadību par kopīgās teritorijas izmantošanu. Lielos shematiskos virzienos tas ir panākts,” tā atzina AM valsts sekretārs Puriņš.
“Balstoties uz jau apzināto sadarbības organizāciju, vērsīsimies pie NATO aģentūras, kurai esam uzticējuši visu šī projekta vadību. Sāksies tehniskā izpēte un plānošana. Projektēšanas periods ilgs vairākus gadus, pēc tam sāksies praktiski darbi,” tā intervijā “liepajniekiem.lv” atzina Puriņš.
– Tātad pirmo sāks attīstīt sauszemes daļu?
Jā. Pašlaik tur visur apkārt nav žoga. Pēc vienošanās ar pašvaldību un ostu Aizsardzības ministrijai tiek atvēlēta visa teritorija, kas, protams, tiks slēgta un būs sabiedrībai nepieejama. Pamatvienības tur būs Jūras spēki un Zemessardze. Kad tas viss būs sabūvēts, tā būs galvenā un vienīgā Jūras spēku izvietošanās vieta Liepājā.
– No Tirdzniecības kanāla viņi aizies?
Jā, bet, lai nebūtu pārpratumu, tas nav tuvāko gadu jautājums. Pārcelšanās notiks tad, kad Karostā būs izbūvētas piestātnes, noliktavas un atbalsta ēkas. Tie, kas iesaistījušies Zemessardzē, zina, ka pieejamā infrastruktūra ir ļoti ierobežota. Citās pilsētās un novados Zemessardzes bāzes ir daudz labāk attīstītas. Jauns nodoms ir Liepājā izveidot Valsts aizsardzības dienesta vietu. Izbūvējot militāro ostu ar karakuģu piestātnēm, veidos arī loģistikas bāzi militāro kravu pieņemšanai.
– Lai kravas piegādātu, vajadzīgi ceļi. Tuvākais ceļš uz bāzi nebūs lietojams – O. Kalpaka tilta kravnesība ir piecas tonnas. Transportam būs jābrauc cauri visai Karostai. Vai plānots arī ieguldīt apkaimes infrastruktūrā?
Šis bija temats, ko pārrunājām ar pašvaldību un ostas vadību. Šo vajadzību uzsvēra visi. Skatāmies kartes un saprotam – lielāka transporta plūsma būs apgrūtinājums iedzīvotājiem. Karostā arī attīstās industrija, tā noteikti rada kravu plūsmu. Šai Liepājas daļai būs svarīga satiksmes artērija.
AM var apliecināt, ka primārais naudas atvēlējums nebūs tai. Tie, kas gājuši garām nākamajai bāzei, zina, ka tur ir daudz koku, krūmu un zāles, bet maz ēku un telpu militārajām sfērām, un tās būs primārais fokusa punkts, lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas. Ceļi ir pašvaldībai, ministrijai un ostai kopīgi attīstāms jautājums. Pašvaldība veiks izpētes un meklēs labākos risinājumus, lai pēc tam skatītos resursu pieejamību un finansējuma avotus.
– Manuprāt, optimālais risinājums bija rasts pēc Liepājas cietokšņa un Aleksandra III ostas uzbūvēšanas – vecais armijas apgādes ceļš, šobrīd 14. novembra bulvāris. Tad militārās piegādes mazāk skartu dzīvojamos rajonus.
Tie ir īsteni pilsētplānošanas jautājumi, lai nodrošinātu gan kravu plūsmu, gan citas vajadzības. Kad izpratne par tiem rasta, tad var skatīties plašāk pašvaldības, ministriju līmenī un pētīt Eiropas Savienības līdzekļu pieejamību.
– Kā dalīsiet kopīgo ostas akvatoriju un jūras vārtus ar Liepājas SEZ pārvaldi?
Ūdenī nekādas zonas neiekrāsosi, bet zonējums ir ieplānots un militārās piestātnes iezīmētas iepretī esošajai teritorijai. Vēl tiks domāts par kuģu novietojuma tehnisko risinājumu, savā ziņā tāds militārais stūrītis akvatorijā tiks izveidots.
– Vai domāts izmantot arī Karostas kanālu? Kad 2016. gadā izskanēja militārās bāzes pirmie ambiciozie plāni, kuri paredzēja, ka pēc desmit gadiem viss jau būs, bija teikts, ka Jūras spēku kuģi stāvēs kanālā.
Šobrīd nekas no tiem plāniem nav attiecināms uz Karostas kanālu. Šā brīža zīmējumi to neskar.
– Liepājnieku interesēs ir Virsnieku saieta nama publiska pieejamība. Ja militārajā bāzē cels jaunas ēkas, jums taču šo pili nevajadzēs.
Sliktā ziņa ir tā, ka jau pašlaik pils ir ļoti integrēta militārajā teritorijā. No ielas var redzēt, ka tur ir māja pie mājas blakus. Ēka tur ir pārāk ieaugusi, lai viegli pateiktu jā apmeklēšanai. Krievijas kara Ukrainā apstākļos ir paaugstinātas drošības prasības. Mēs pašlaik neredzam risinājumu publiskai pieejamībai. Saprotam, ka tas ir kultūras piemineklis. Kādreiz bruka un krita, bet tagad tas ir apstādināts, ārējais veidols tiek atjaunots, nams izskatās vizuāli pievilcīgs un stāvoklis nepasliktinās.
Jūras spēki vērtē, kā šo māju izmantot vai atvēlēt līdzekļus iekšienes atjaunošanai. Jārodas daudz lielākai skaidrībai, kam tā māja vajadzīga un kā tiks lietota. Kamēr ārpusi vēl atjauno, ir laiks domāt, kā iekšu piepildīt. Man nav pieejams šābrīža novērtējums, cik varētu maksāt iekštelpu atjaunošana, bet es nekļūdītos, ja teiktu, ka ļoti dārgi. Tāpēc manā balsī ir atturība, ka tas varētu notikt ļoti pakāpeniski.
– Apmeklētāji jau arī ir naudas avots. Manā civilajā domāšanā nešķiet sarežģīti pils ziemeļu pusē izveidot slēgtu koridoru tūristiem, lai iet gida pavadībā un skatās. Kara muzeja filiāle arī ir ministrijas īpašums, un tur kontrolētā veidā cilvēki drīkst iet.
Aizdevos to apskatīties, un mani pozitīvi pārsteidza esošais informācijas apjoms. Aicinu visus apmeklēt muzeja filiāli. Ir gan grūta piekļuve, nav taisns un gludens ceļš, bet ir slāņu slāņiem vēsture, tikpat dziļa kā virsnieku namam. Tā ir veiksmīga attīstība kultūras tūrismam. Muzejā bildēs var redzēt, ka pirms Otrā pasaules kara Latvijas armija ir bijusi liela daļa no pilsētas darbības un vides, un nav neviena iemesla, lai tā nebūtu. Latvijas armija ir un grib būt labs partneris pilsētai un priekšzīmīgs pilsētas iemītnieks.
– Vai ir skaidrs, cik liels valsts finansējums būs nepieciešams visam, kas taps gan uz sauszemes, gan jūrā?
Sauszemes sadaļu esam sadalījuši četrās kārtās, lai nebūtu tā, ka viss kopums ir nepaceļams pāris gados. Prioritārās vajadzības ir iekļautas pirmajās kārtās, tām finansējums ir atvēlēts aizsardzības budžetā. Jūras sadaļā NATO finansējums ir atvēlēts NATO identificētajām vajadzībām. Latvijas pienākums ir pielikt klāt savas vajadzības, kuras pašiem būs jāfinansē. Summas jūras sadaļai precīzāk zināsim tad, kad būs veiktas izpētes.
– Klausoties par daudzgadu termiņiem un vairākām kārtām, nevaru nevilkt paralēles ar “Rail Baltica” mega projektu, kurš fantastiski sadārdzinājies un tuvu izgāšanās stadijai. Ko darīsiet, lai nepieļautu līdzīgas kļūdas?
Tāpēc neuzsākam projektus, kuriem nav finansējuma. Militārajai infrastruktūrai nav iespēju piesaistīt ES fondu finansējumu. Aizsardzības jomai valsts finansējums ir iezīmēts un iedalīts, tā ietvaros mums arī jāoperē. Saprojektējam un uzbūvējam prioritāro un tad skatāmies nākamos darbus un pieejamos līdzekļus. Celtniecības izmaksas staigā visos virzienos un mēdz nograut desmitgažu plānus, bet jānosaka svarīgākās lietas, lai būtu nodrošināts atbalsts mūsu karavīriem arī Liepājā.
– Jau piesauktajā 2016. gadā daļa pilsētnieku satraucās, ka militārās bāzes izveide panāks Krievijas kodolgalviņu notēmēšanu uz Liepāju. Nu blakus notiek karš – vai tā tas var būt, ka apdraudējuma gadījumā pilsēta ar militāro bāzi saņem pirmo triecienu?
Man liekas, būtu sakāvnieciski pašiem dažādās vietās Latvijā paziņot, ka būsim pirmie, kuriem trāpīs, un neviens mūs neaizsargās. Šāda veida diskusijas pie mums veidojas, stāsta paši sev un citiem, ka Liepājā, tur jau nekas, bet mums te gar robežu neko nevar attīstīt un darīt, neviens mūs nepasargās…
Mūsu kopīgais uzdevums ir sniegt pārliecību, ka tāpēc mums ir gan valdības atvēlētais aizsardzības finansējums, gan pretgaisa aizsardzības, jūras krasta aizsardzības spējas un citu līdzekļu kopums pret vēlmi pat mēģināt izvirzīt militāras pretenzijas Latvijai un NATO valstīm. Svarīgi ir novērtēt sabiedroto spēku klātesamību – viņi ir šeit, lai nevienam nerastos nodomi par to, kurā vietā būt pirmajam mērķim.
* Intervija publicēta portālā LA.LV sadarbībā ar portālu “liepajniekiem.lv” un laikrakstu “Kurzemes Vārds” (autore Linda Kilēvica).
