ĀM: vairākumam Baltkrievijas melnā saraksta uzņēmumu nav sadarbības ar Latviju 0
Vairākumam Baltkrievijas uzņēmumu, kas piektdien iekļauti melnajā sarakstā, nav biznesa attiecību ar Latviju, tādējādi nav pamata spekulācijām par miljardos vērtējamiem zaudējumiem Latvijas uzņēmējiem, aģentūrai BNS norādīja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē, lemjot par sankcijām pret Baltkrieviju, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paudis atbalstu ES kompromisa lēmumam, jo tas paredz samērīgus un efektīvus ierobežojošus pasākumus.
“Šis lēmums atbilst Latvijas nostājai, jo ar to tiek nosūtīts nopietns signāls Baltkrievijas režīmam, un vienlaikus ar ierobežotu ietekmi uz ES dalībvalstu ekonomikām un Baltkrievijas iedzīvotāju labklājību. Latvijai šis lēmums nebija viegls, taču tā atbalstīja kompromisu, jo uzskata, ka vienota un solidāra Eiropas Savienības ārpolitika ir ļoti svarīga,” norāda ĀM.
Ar šiem pasākumiem ES neīsteno visaptverošu tirdzniecības embargo pret Baltkrieviju.
“Uzņēmēju loks, uz kuriem tās tiek attiecinātas, ir ierobežots ‒ runa ir par dažiem Baltkrievijas režīmam pietuvinātiem biznesmeņiem un viņu uzņēmumiem. Vairumam šo kompāniju nav biznesa attiecību ar Latviju, līdz ar to nav pamata spekulācijām par miljardos vērtējamiem zaudējumiem Latvijas uzņēmējiem vai pat pilnīgu ekonomisko saišu saraušanu ar Baltkrieviju. Neviena ES dalībvalsts šādu mērķi netika izvirzījusi, un Latvija tam nepiekristu,” norāda ĀM.
Konkrēti uzņēmēju un uzņēmumu vārdi tiks publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā žurnālā.
Ārlietu ministrija savā paziņojumā arī norāda, ka Latvija ir konsekventi paudusi bažas par situācijas attīstību Baltkrievijā un uzsvērusi, ka ES‒Baltkrievijas attiecību uzlabošanai nepieciešami konkrēti pozitīvi signāli no Baltkrievijas puses. Šie soļi Baltkrievijai ir zināmi ‒ pirmais no tiem būtu politisko ieslodzīto atbrīvošana.
“Diemžēl Baltkrievijas varasiestādes turpina veikt pasākumus, kas saasina tās attiecības ar Eiropas Savienību. Tiek veiktas represijas pret opozīciju, izpildīti nāvessodi, notikusi vēršanās pret ES un Polijas vēstniekiem Baltkrievijā, kā dēļ visi ES vēstnieki ir bijuši spiesti atstāt valsti uz konsultācijām. Šādā situācijā Eiropas Savienībai, kas balstās uz kopīgām vērtībām, likuma varu un cieņu pret cilvēktiesībām, bija jāreaģē ar papildu pasākumiem pret Baltkrieviju,” teikts paziņojumā.
ĀM arī min, ka Baltkrievijai ir jāsaprot šā lēmuma ierobežotais raksturs. Diemžēl Baltkrievija līdz šim ir darījusi visu iespējamo, lai sabojātu attiecības ar Eiropas Savienību, tās vienpusēji veiktie soļi ir veicinājuši attiecību pasliktināšanos.
Tādēļ Latvija aicina Baltkrieviju sākt dialogu un atturēties no jebkuras vienpusējas rīcības, kas tikai palielinātu situācijas eskalāciju. Pretējā gadījumā Baltkrievijai būs jāuzņemas visa atbildība par politiskajām un ekonomiskajām sekām.
Latvijai kā kaimiņvalstij ir ciešas saites ar Baltkrieviju ‒ gan ekonomiskie sakari, gan cilvēku pārrobežu kontakti. Latvija ir konsekventi paudusi nostāju, ka pret Baltkrieviju nedrīkst vērst visaptverošas sankcijas, kas skartu Baltkrievijas iedzīvotāju vairākumu vai negatīvi ietekmētu ES dalībvalstu ekonomikas.
Jau vēstīts, ka ES valstu ārlietu ministri piektdien sanāksmē Briselē nolēma noteikt sankcijas pret 12 personām un 29 uzņēmumiem no Baltkrievijas, tādējādi paplašinot sankcijas pret šo valsti, lai sodītu autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu par represijām pret opozīciju.
To kompāniju vidū, pret kurām noteiktas sankcijas, vairākas pieder Baltkrievijas uzņēmējam Jurijam Čižam.
Sankcijas stāsies spēkā sestdien, kad ES oficiālajā vēstnesī tiks publicēts to personu un uzņēmumu saraksts.
