ĀM reaģē uz Baltijas valstu neatkarības izsmiešanu Ķīnas laikrakstā 1
Reaģējot uz to, ka Honkongā iznākošais Ķīnas valstij piederošais laikraksts “Veņ Vei Po” publicējis rakstu, kurā izsmieta trīs Baltijas valstu neatkarība, Ārlietu ministrija (ĀM) tuvākajā laikā plāno izglītot Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības Latvijā pilnvaroto lietvedi, aģentūrai LETA apstiprināja ministrijā.
Kā savā “Twitter” kontā raksta ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), ĀM tuvākajā laikā uzaicinās Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības Latvijā pilnvaroto lietvedi un iepazīstinās ar Baltijas ceļa vēsturi, kā arī Latvijas politiskajiem un ekonomiskajiem sasniegumiem pēdējo 30 gadu laikā.
Kā iepriekš vēstīja Igaunijas avīze “Postimees”, Honkongā iznākošais Ķīnas valstij piederošais laikraksts “Veņ Vei Po” publicējis rakstu, kurā izsmieta trīs Baltijas valstu neatkarība.
Rakstā apgalvots, ka gaidīto panākumu vietā Latvija, Lietuva un Igaunija joprojām esot nabadzīgas un dzīves līmenis Baltijas valstīs pašlaik esot vēl zemāks nekā padomju laikos.
Ķīnas laikrakstā uzsvērts, ka Baltijas valstīs ir korumpēti politiķi, smieklīgi mazas algas, kā arī valdot etniskie konflikti.
Raksts publicēts 24.augustā – dienu pēc tam, kad Honkongā protestētāji izveidoja cilvēku ķēdi, iedvesmojoties no Baltijas valstu iedzīvotājiem, kas 1989.gada 23.augustā sadevās rokās Baltijas ceļā.
“Veņ Vei Po” raksta autori norādījuši uz dažādām problēmām, ar kurām, viņuprāt, Baltijas valstis saskārušās Baltijas ceļa laikā un pēc tā.
Laikraksts pilnībā atbalsta Ķīnas varu. Nesen laikraksts publiskoja personīgu informāciju par ASV ģenerālkonsulāta Honkongā un Makao politisko padomnieci Džūliju Īdihu.
Igaunijas laikraksts “Postimees” pagājušajā nedēļā publicēja sadarbībā ar Latvijas pētnieciskās žurnālistiskas centru “Re: Baltica” un Lietuvas avīzi “Verslo žinios” tapušu rakstu sēriju par Ķīnas ietekmi.
Saistībā ar to Ķīnas vēstniecība Tallinā paziņoja, ka žurnālistiem vajadzētu veicināt abu valstu divpusējās attiecības, nevis sagrozīt patiesību.
Honkongā kopš jūnija turpinās masu protesti pret Pekinas centieniem ierobežot demokrātiju.
Bijušajai britu kolonijai Honkongai, kas ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma un tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā.
Šādu statusu līdz 2047.gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai Honkongai noteic Londonas un Pekinas vienošanās.
