Saskaņā ar NBS aprēķiniem izmaksas uz vienu profesionālā dienesta karavīru pirmajā gadā veido 30 000 eiro. “Ja Latvija pāriet uz obligātā dienesta sistēmu, tad būtu muļķīgi pieņemt, ka šāds karavīrs izmaksā lētāk kā nereti ir ticis apgalvots. Turklāt tās ir tikai individuālā ekipējuma izmaksas. Papildus tam ir jānodrošina infrastruktūra, ekipējuma uzturēšana un izmaksas, lai to atjaunotu,” norādīja ministrijā. 15
Pieņemot, ja gadā tiktu iesaukti 1000 pilsoņi un dienesta ilgums būtu viens gads, papildus profesionālajam dienestam un Zemessardzei sākotnējās izmaksas infrastruktūrai būtu 38,1 miljoni eiro, ekipējumam 7,72 miljoni eiro, bet ieročiem būtu nepieciešams tērēt 9,87 miljonus eiro.
Papildu tam būtu nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro lielas ikgadējās izmaksas. “Salīdzinot šos izdevumus ar kaimiņvalsts Lietuvas ambīciju, tas ir iesaukt ierobežotu pilsoņu skaitu, papildus esošajam profesionālajam dienestam, sasniedzot 7000 obligātā dienesta karavīru atzīmi, izdevumi šādas sistēmas nodrošinājumam pieaug vairākas reizes,” argumentē AM.
Pat, ja tiktu pieņemts lēmums par obligātā dienesta atjaunošanu, tad līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs, šāds dienests būtu kā papildinājums jau esošajam profesionālajam dienestam un Zemessardzei. Turklāt pat ar augošo aizsardzības finansējumu, vēl joprojām nav iespējams pilnībā apgādāt kā regulāro spēku veidus tā Zemessardzi.
Obligātā dienesta reālais ieguldījums atmaksājas tikai tajā gadījumā, ja vienlaikus darbojas rezerves karavīru sistēma, jo katrs šāda dienesta karavīrs pēc 12 mēnešu dienesta tiek automātiski ieskaitīts NBS rezervē.
Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un vispārējo, NATO valstīs pieņemto rezerves karavīru apmācības modeli, rezerves karavīrs jāiesauc uz atkārtotām mācībām reizi trijos gados. Jau šobrīd, uzsākot rezerves karavīru apmācību, NBS saskaras ar problēmām, kas saistītas ar zemo atsaucību un dažādām atrunām, kas kalpo par iemeslu, lai persona garantētu nesodītu neierašanos uz apmācību, atgādina AM.
Ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju, kā arī, lai nodrošinātu nepieciešamo obligātā dienesta karavīru skaitu, būtu nepieciešams atjaunot vispārējo karaklausību, kura paredzētu iesaukt visus valsts pilsoņus vecumā no 18-50 gadiem.
