ĀM nosoda Putina dekrēta projektā minēto par Baltijā pārkāpto kara veterānu tiesībām 0
Ārlietu ministrija (ĀM) paudusi nosodījumu Krievijas prezidenta Vladimira Putina dekrēta projektā par pabalstu piešķiršanu kara veterāniem paustajam paskaidrojumam, kurā norādīts, ka Baltijas valstīs tiek pārkāptas veterānu tiesības, pavēstīja ĀM Preses centrā.
Putina dekrēta projekta pavadvēstulē teikts, ka “Latvijā, Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo Lielā Tēvijas kara veterānu tiesības tiek pārkāptas daudzās dzīves jomās. Ar aplūkoto valstu politiskās elites gribu no Tēvzemes aizstāvjiem viņi vienā brīdī kļuva par okupantiem, kas nereti ir pakļauti kriminālvajāšanai. Tas notiek saistībā ar Viļņas, Rīgas un Tallinas īstenoto bijušo esesiešu militāro formējumu, kā arī vietējo nacistu līdzzinātāju heroizācijas līniju, kas viņiem paredz arī valsts dotācijas”.
ĀM pauž cieņu visiem Otrā pasaules kara veterāniem par viņu ieguldījumu cīņā pret nacismu. Tāpat ĀM uzsver, ka pavadvēstulē iekļautie apgalvojumi turpina kultivēt apzinātas nepatiesības un aplamības, radot maldinošu priekšstatu par Baltijas valstīm, kā arī demonstrējot vienpusēju un neobjektīvu priekšstatu par Otrā pasaules kara sekām šajās valstīs. Šādi apgalvojumi ir mēģinājums ietekmēt gan Krievijas, gan starptautisko domu.
Vienlaikus ĀM norāda, ka tai pagaidām grūti komentēt projekta stadijā esoša dokumenta saturu. Tā kopā ar Latvijas atbildīgajām ministrijām to izvērtēs, tostarp cik šāda iniciatīva ir atbilstoša mūsu valsts normatīvajiem aktiem un Latvijas–Krievijas savstarpējām saistībām.
Dekrēta projekts paredz, ka jau no 1.novembra visu triju Baltijas valstu nepilsoņi un pilsoņi, kas ir padomju pusē karojušie Otrā pasaules kara veterāni, varēs saņemt ikmēneša materiālo pabalstu.
Putina dekrēta projekts paredz, ka Lielā tēvijas kara invalīdi, kas dzīvo Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā un ir šo valstu pilsoņi vai nepilsoņi, varēs saņemt 1000 rubļu (16 latu) lielu pabalstu mēnesī.
Savukārt 500 rubļu (astoņu latu) ikmēneša pabalstu no Krievijas varēs saņemt cilvēki, kas no 1941.gada 22.jūnija līdz 1945.gada 3.septembrim vismaz sešus mēnešus bija militārajā dienestā, bet nebija tieši iesaistīti armijas operācijās (bija militāro institūciju, skolu un vienību sastāvā), vai arī ir saņēmuši apbalvojumu par dienestu šajā laikā. Tāpat šādu pabalstu varēs saņemt karu ar Somiju un Japānu, kā arī kara laikā dzīvību zaudējušo karavīru atraitnes un atraitņi, kā arī Lielā Tēvijas kara veterānu atraitnes un atraitņi.
500 rubļu pabalstu varēs iegūt arī apbalvojuma “Ļeņingradas aplenkuma varonis” saņēmēji un personas, kas aplūkotajā periodā bija pilngadīgi gūstekņi koncentrācijas nometnēs, ieslodzījuma vietās un geto.
Pašlaik Krievijā notiek attiecīgā dekrēta projekta sabiedriskā apspriešana, kas beigsies 5.oktobrī. Par Lielo tēvijas karu Krievijā sauc Otrā pasaules kara daļu kopš 1941.gada 22.jūnija, kad nacistiskā Vācija uzbruka Padomju Savienībai.
