ĀM nosoda Krievijas vēstnieka izteikumus par Vīķi-Freibergu 8
Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs tikšanās laikā ar Krievijasvēstnieku Aleksandru Vešņakovu pārrunājis viņa izteikumus par Latvijas eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, norādot uz to nekorektumu un nepieņemamo valodu, informēja ĀM Preses un informācijas nodaļā.
Krievijas vēstniecība Latvijā izrādījusi neapmierinātību par Vīķes-Freibergas sacīto, ka Kremlis ir atbildīgs par notikumiem Kijevā.
“Žēl, ka, atšķirībā no sportistiem, politiķiem, tostarp bijušajiem, pirms uzstāšanās nav jāveic dopinga kontrole,” sacīts vēstniecības kontā sociālajā vietnē “Facebook”. Vēstniecība atsaucas uz Vīķes-Freibergas pausto TV3 raidījumā “Nekā personīga”.
Vēstniecības pausto nosodījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP). “Krievijas vēstnieka izteikumi par bijušo Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu nav pieņemami un ir nosodāmi, diplomātiem jābūt korektiem”, uzsvēra ministrs.
Intervijā raidījumam “Nekā personīga” bijusī prezidente izteica pieļāvumu, ka pēc Soču olimpiādes Krievijas prezidents Vladimirs Putins dos rīkojumu Ukrainā ievest armiju, aizbildinoties ar Krievijas pilsoņu drošības apdraudējumu.
Vīķe-Freiberga kritizēja, ka starptautiskā reakcija pret gāzto Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu joprojām bijusi pārāk bezzobaina un Krievija nevilcināsies to izmantot.
“Tas scenārijs veidojās precīzi tādā veidā, kā es to būtu paredzējusi, ja viņš būtu Krievijas plānots. Un mēs esam nonākuši jau līdz tai fāzei, par kuru es ļoti baidījos, un tā tagad ir pienākusi, kurā nu jau tiek, kā varētu teikt, par buntavniekiem padarīti tie austrumu un dienvidu reģioni, kas ir vairāk krievvalodīgo apdzīvoti, kur Janukovičam ir savs atbalsts,” sprieda Vīķe-Freiberga.
“Notiek, kā angļi saka, zobenu žvadzināšana un draudi, ka šīs Ukrainas daļas tad atdalīsies un, ja viņas mēģinās ar varu paturēt Ukrainas teritorijā, tad, protams, nāks palīgā viņus glābt un būs pilnīgais atkārtojums no Dienvidosetijasun Abhāzijas varianta Gruzijā,” bijusī politiķe piemetināja.
Jau vēstīts, ka krīze Ukrainā aizsākās novembra beigās, kad līdzšinējais prezidents Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību. Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) kredīta saņemšanu.
Pagājušajā nedēļā dažu dienu laikā protestētāju un likumsargu sadursmēs, kā arī snaiperu apšaudēs Kijevā dzīvību zaudēja 82 cilvēki, bet vēl simtiem tika ievainoti. Vairums no upuriem un cietušajiem bija protestētāji.
Ukrainas parlaments ir atlaidis Janukoviču, kurš aizbēdzis no galvaspilsētas. Viņa atrašanās vieta pašlaik nav zināma.
