ĀM: ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, sagaidāmas nopietnas sekas 16
Gadījumā, ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas ilgtermiņā, uzskata Ārlietu ministrija (ĀM), kas iesniegusi valdībai izskatīšanai informatīvo ziņojumu “Par iespējamām sekām, ja Latvija neatbalsta patvēruma meklētāju uzņemšanu”.
ĀM ziņojumā tiek norādīts, ka gadījumā, ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas ilgtermiņā. Ministrija uzsver, ka Latvija zaudēs iespēju gūt ES institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos, kā piemēram, Austrumu robežas stiprināšanā, kopēja ES ietvara izstrādē cīņai pret hibrīddraudiem, kompensāciju mehānisma noteikšanā saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām un citos.
Ministrija brīdina, ka Latvija zaudēs ES un NATO dalībvalstu atbalstu Latvijai svarīgos jautājumos. “Nav izslēdzams, ka Latvijas kategoriskais viedoklis pret patvēruma meklētāju uzņemšanu turpmāk var izraisīt citu valstu noraidījumus valstij būtiskos lēmumos, tai skaitā attiecībā uz NATO klātbūtnes Latvijā stiprināšanu kolektīvās aizsardzības jeb 5. panta ietvaros. Divpusējās attiecībās Latvija izjutīs negatīvu ietekmi kopīgu projektu realizācijā ar ES partnervalstīm, jo īpaši Itāliju, Franciju, Vāciju, Austriju, Ungāriju, Zviedriju,” teikts ziņojumā.
Tāpat ministrija uzsver, ka Latvija nonāks pretrunā ar tās līdzšinējo starptautiski pausto pozīciju par nepilsoņa Latvijā īpašo statusu. Izskanējušais arguments, ka Latvijā ir lielāks trešo valstu pilsoņu skaits, nekā citās Eiropas valstīs, ministrijas ieskatā pauž to, ka, šādi argumentējot, minētajā iedzīvotāju kategorijā tiek iekļauti arī Latvijas nepilsoņi. “Šāda populistiska argumentācija ir pretrunā ar nacionālo likumdošanu, un var radīt šaubas par Latvijas īstenotās politikas konsekvenci un apgrūtina valsts centienus starptautiski skaidrot nepilsoņa statusu. Ministrija stingri uzsver, ka Latvijas nepilsoņi nav pielīdzināmi patvēruma meklētājiem no trešajām valstīm. Ņemot vērā, ka šīm personām nebija tiesību automātiski saņemt Latvijas pilsonību, bijušajiem PSRS pilsoņiem tika izveidots īpašs pagaidu statuss – “bijušie PSRS pilsoņi, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”. Latvijas nepilsoņi gan no nacionālās likumdošanas, gan starptautisko cilvēktiesību viedokļa ir uzskatāmi par Latvijas valstspiederīgajiem,” pauž ministrija.
ĀM atgādina, ka papildu politiskām un finansiālām sekām pieņemto ES lēmumu nepildīšana rada arī juridiskās sekas – pārkāpuma procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258.pantu. Ja pārkāpums tiks atzīts ar ES Tiesas spriedumu un netiks novērsts, tad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 260.pantu, dalībvalstij var tikt noteikta sodanauda vai kavējuma nauda par ES Tiesas sprieduma neizpildi. Turklāt sodanaudas samaksa neatbrīvo dalībvalsti no pienākuma izpildīt ES lēmumus.
Jau ziņots, ka Latvija nav piekritusi papildu bēgļu sadalei – pret to kategoriski iebilst koalīcijas partijas Nacionālā apvienība un Zaļo un zemnieku savienība. Iekšlietu ministrs pirmdien nedevās uz sanāksmi Briselē, jo Latvijai nav pozīcijas bēgļu jautājumā.
Koalīcijas vadošā partija “Vienotība” brīdinājusi par sekām šādai situācijai, norādot, ka tas var atstāt ietekmi uz Latvijas ekonomiku un drošību. Iepriekš ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) paziņoja, ka, nespējot vienoties par papildu bēgļu uzņemšanu, Latvija nonākusi starptautiskā izolācijā.
Savukārt “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa pauda, ka “šobrīd vērojamas konstitucionālās krīzes pazīmes, kā arī to, ka bēgļu jautājums var apdraudēt valdības stabilitāti”. Iepriekš valdība vienojās, ka Latvija labprātīgi uzņems 250 bēgļu. Savukārt Junkers nāca klajā ar ierosinājumu par papildu bēgļu uzņemšanu. Saskaņā ar Junkera piedāvājumu Latvijai vajadzētu uzņemt vēl papildu 526 bēgļus.
Jaunais plāns par patvēruma meklētāju izvietošanu ES valstīs, kas paredzēs kvotu sistēmu, ir jāīsteno obligātā kārtā, savā runā Eiropas Parlamentā paziņoja Junkers.
