ĀM: Ja būs skaidrs pamatojums, Latvija būs gatava atbalstīt “Breksita” pagarinājumu 0
Latvija būs gatava to atbalstīt “Breksita” datuma pagarinājumu, ja būs skaidrs Lielbritānijas pamatojums, kāpēc un uz cik ilgu laiku tas tiek prasīts, kā arī, tiks ievērotas Eiropas Savienības (ES) līgumu saistības, aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Lielbritānijas parlamenta deputāti ceturtdien balsos par to, vai lūgt ES pagarināt izstāšanās termiņu no bloka, kas šobrīd ir paredzēta 29.martā.
Ministrijā uzsvēra, ka vispirms ir jāsagaida šis balsojums un jāredz rezultāts.
Vienlaikus ĀM skaidroja, ka Latvijas lielākā prioritāte ir Latvijas pilsoņu tiesību nodrošināšana un aizsardzība, kā arī izvairīšanās no nesakārtotas Lielbritānijas izstāšanās no ES.
Ja turpinās sarunas par Izstāšanās līgumu, tad Latvijas interesēs ir Izstāšanās līguma ratificēšana un spēkā stāšanās, tāpēc Latvija atbalsta instrumentu, kas attiecas uz Izstāšanās līgumu, un kopīgo paziņojumu, kas papildina politisko deklarāciju par ES-Lielbritānijas nākotnes attiecību ietvaru, norādīja ministrijā.
Izstāšanās līgums paredz, ka Lielbritānijai jāpilda saistības pret ES, tajā skaitā garantijas pret Lielbritānijā dzīvojošo ES, tajā skaitā Latvijas, pilsoņu tiesībām, un paredz finansiālās saistības attiecībā uz ES budžetu, uzmanību vērsa ĀM.
Vienlaikus ir būtiski sagatavoties ES līmenī un nacionāli visiem scenārijiem, pirmkārt, tiem pasākumiem, kas būs aktuāli Lielbritānijas sakārtotas izstāšanās gadījumā, otrkārt, ārkārtas pasākumiem, ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, norādīja ministrijā.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) šodien intervijā “RīgaTV 24” norādīja, ka balsojums par “Breksitu” bez vienošanās parāda, ka britu parlamentā vairākums nevēlas haotisku aiziešanu no ES. Viņš uzsvēra, ka pagarinājumam par izstāšanos nav nozīmes, jo jau divi vienošanās projekti ir noraidīti. Tāpēc, ja vien britu valdība nenāks klajā ar skaidru plānu, ko viņi taisās darīt, rezultāts būs līdzīgs kā iepriekš, teica Rinkēvičs.
“Man ir grūti iedomāties, ko vēl “Breksita” sakarā ES un Lielbritānija var izdarīt. Tie cilvēki, kas teica, ka, izstājoties no ES, Lielbritānija baudīs visādus ekonomiskos labumus, atsakoties no visiem pienākumiem, ir totāli izgāzušies un viņi ir samelojušies. Neviens nevēlas uzņemties atbildību, nezina, kā ar šo visu tikt galā, un Lielbritānijas sabiedrība ir sašķelta,” teica ministrs.
Kā ziņots, Eiropadomes prezidents Donalds Tusks ceturtdien paziņoja, ka lūgs ES dalībvalstis apsvērt ilgu Lielbritānijas izstāšanos no bloka, ja Lielbritānija to uzskatīs par nepieciešamu. “Konsultācijās pirms [ES samita] es lūgšu ES27 būt atvērtām pret ilgu pagarinājumu, ja Lielbritānija uzskatīs to par nepieciešamu, lai pārdomātu savu “Breksita” stratēģiju un panāktu par to vienprātību,” tviterī raksta Tusks.
Lielbritānijas parlamenta deputāti ceturtdien balsos par to, vai lūgt ES pagarināt izstāšanās termiņu no bloka, kas šobrīd ir paredzēta 29.martā. Lielbritānijas valdība lūgs likumdevējus atbalstīt tās plānu, lai tuvākajās dienās tiktu sarīkots vēl viens balsojums par “Breksita” vienošanos, un pieprasīt izstāšanās termiņa atlikšanu neatkarīgi no iznākuma.
I
zstāšanās tiktu atlikta līdz 30.jūnijam, ja “Breksita” vienošanās tiktu beidzot apstiprināta.
Tiesa gan, tā jau divas reizes – janvārī un šonedēļ – parlamentā ar lielu balsu pārsvaru tikusi noraidīta.
Lūgums par “Breksita” atlikšanu būs jāizskata ES līderu samitā Briselē 21. un 22.martā.
ES līderi jau norādījuši, ka piekritīs “Breksita” atlikšanai vienīgi tad, ja Lielbritānija iesniegs konkrētus priekšlikumus krīzes pārvarēšanai.
Tikmēr Igaunijas valdība ceturtdien lēmusi, ka Igaunija ir gatava piekrist Lielbritānijas izstāšanās no ES termiņa pagarināšanai, ja Londona to lūgs.
