Jaunākie dati, cik latviešu pieteikušies pastāvīgā iedzīvotāju statusam Lielbritānijā 1
Ārlietu ministrija (ĀM) aicina Latvijas pilsoņus, kas dzīvo Lielbritānijā, nokārtot savu tiesisko statusu Lielbritānijā, aģentūru LETA informēja ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris.
Lai izvairītos no sarežģījumiem, pastāvīgi uzturoties Lielbritānijā pēc 2020.gada 31.janvāra, ĀM turpina aicināt Lielbritānijā dzīvojošos Latvijas pilsoņus reģistrēties “pastāvīgā” jeb “settled” vai “pagaidu” jeb “pre-settled” iedzīvotāja statusam.
“Pēc vēlēšanām Lielbritānijā un jaunā parlamenta sesijas atklāšanas ir skaidrs, ka janvāra beigās breksits būs. Tādējādi ĀM uzstājīgi aicina Latvijas pilsoņus nokārtot savu tiesisko statusu Apvienotajā Karalistē,” norādīja ministrijā.
Pēc Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas datiem,
līdz 30.novembrim statusam pieteikušies kopumā 79 500 Latvijas pilsoņu. Novembrī saņemti 3 400 jauni reģistrācijas pieteikumi.
ĀM, kas koordinē Latvijas viedokļa pārstāvību Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas sarunās, uzskata, ka ir veikusi pasākumus izpratnes un gatavības veicināšanai breksita jautājumos – “kopā ar nozaru ministrijām ir veikts mērķtiecīgs darbs, lai pēc iespējas labāk sagatavotos visiem iespējamiem breksita scenārijiem.
ĀM vadībā ir sagatavota un pieņemta breksita likumu pakotne, kurā ietilps horizonātlais “jumta” likums “Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES”, tāpat pieņemti grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā, Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”.
Horizontālais “jumta” likums regulēs Lielbritānijas pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības Latvijā pēc breksita, atsevišķas Latvijas pilsoņu tiesības pēc breksita un Latvijas un Lielbritānijas tiesībsargājošo iestāžu sadarbību.
Šis likums regulēs būtiskākos problēmjautājumus, kas paliks neatrisināti gadījumā, ja Izstāšanās līgums nestājas spēkā, piemēram, juridiskais un tehniskais risinājums tiesībsargājošo iestāžu sadarbībai, sociālās drošības koordinācijas jautājumu risinājums, profesionālo kvalifikāciju atzīšana un veselības pakalpojumu saņemšana no valsts budžeta līdzekļiem, un citus jautājumus, kas nacionālā līmenī jāatrisina neatkarīgi no Izstāšanās līguma stāšanās spēkā.
Tāpat ĀM aicina ņemt vērā, ka nākotnē Lielbritānijas imigrācijas politika varētu mainīties. Sarunas par ES un Lielbritānijas nākotnes attiecībām, sākot no 2021.gada 1.janvāra, tajā skaitā par iedzīvotāju mobilitāti, sāksies 2020.gadā.
Kā ziņots, Lielbritānijas parlamenta jaunais sasaukums 20.decembrī pirmajā balsojumā atbalstījis premjerministra Borisa Džonsona panākto breksita vienošanos, sperot pirmo soli uz ES pamešanu 31.janvārī.
Par valdības iesniegtā likumprojekta nodošanu izskatīšanai parlamenta apakšnamā un Lordu palātā nobalsoja 358 deputāti, bet pret to balsoja 234 likumdevēji.
Likums par izstāšanās vienošanos cita starpā nosaka, ka pārejas periodu pēc breksita, kas ilgs līdz nākamā gada beigām un kura laikā uz Lielbritāniju joprojām attieksies ES tiesību normas, nedrīkst pagarināt.
