ĀM: EK priekšlikums palielināt tiešmaksājumu līmeni Baltijas lauksaimniekiem vēl nenodrošina tiešmaksājumu izlīdzināšanu 0
Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums palielināt tiešmaksājumu līmeni Baltijas valstu lauksaimniekiem vēl nenodrošina tiešmaksājumu līmeņa izlīdzināšanu Eiropas Savienībā (ES), sarunās ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Kā informēja ĀM, Kalniņa-Lukaševica EP plenārsesijas laikā Strasbūrā tikās ar EP Reģionālās attīstības komitejas, Budžeta komitejas un Ārlietu komitejas pārstāvjiem, lai informētu par Latvijas sākotnējo vērtējumu prioritātēm ES daudzgadu budžetā – Kohēzijas politiku, Kopējās lauksaimniecības politiku (KLP), Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (Connecting Europe Facility, CEF), kā arī par inovāciju atbalsta programmu (Horizon Europe).
Sarunās ar EP deputātiem parlamentārā sekretāre aicināja EP nodrošināt atbalstu arī KLP finansējuma saglabāšanai vismaz esošajā līmenī. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka EK priekšlikums nenodrošina tiešmaksājumu līmeņa izlīdzināšanu ES lauksaimniekiem un līdz ar to nenodrošina godīgas konkurences apstākļus ES lauksaimniecības sektorā.
“Šobrīd EK piedāvātais ES daudzgadu budžeta kopējais apjoms nav pietiekami ambiciozs. Tas nenodrošina optimālu līdzsvaru starp tradicionālajām politikām un jaunajiem izaicinājumiem”, sacīja Kalniņa-Lukaševica.
Reģionālās komitejas priekšsēdētāja Iskra Mihailova apstiprināja, ka komiteja tuvākajos mēnešos plāno sagatavot savu viedokli par EK priekšlikumiem Kohēzijas politikai. Parlamentārā sekretāre pauda bažas par EK rosinātajām Kohēzijas politikas izmaiņām un apspriedās par iespēju saglabāt Kohēzijas politikai pieejamo finansējumu līdzšinējā apjomā. Kalniņa-Lukaševica un Mihailova bija vienisprātis, ka nav iespējams nodrošināt attīstības līmeņu izlīdzināšanu starp valstīm, ja tam nav pieejams nepieciešamais finansējuma apjoms.
Sarunā ar Kalniņu-Lukaševicu EP nozīmētie ziņotāji par ES daudzgadu budžetu Jans Olbrihts un Isabella Tomā sniedza detalizētāku informāciju par ES daudzgadu budžeta jautājumā izskatīšanu EP. Jūlija sākumā plānots apstiprināt visus deputātus, kas būs atbildīgi par ziņojumu un komiteju viedokļu sagatavošanu. Lai gan parasti process aizņem trīs reizes vairāk laika, EP deputāti ir apņēmības pilni strauji virzīt jautājuma izskatīšanu, lai panāktu vienošanos līdz EP vēlēšanām 2019.gada maijā. Tāpēc ziņojumu par ES daudzgadu budžetu plānots apstiprināt EP jau šī gada novembrī.
Ziņojumā paredzēts akcentēt EP izvirzītās prioritātes daudzgadu budžetā, tostarp pietiekama finansējuma apjoma nodrošināšanu gan Kohēzijas un Lauksaimniecības politikai, gan ES programmām, kuras pierādījušas savu efektivitāti, piemēram, “Erasmus+”, “Horizon Europe” un “COSME”.
Savukārt sarunā ar Budžeta komitejas priekšsēdētāja vietnieku Petri Sarvamā Kalniņa-Lukaševica papildus uzsvēra nepieciešamību nodrošināt iekļaujošu pieeju “Horizon Europe” finansējumam. Tas veicinātu Eiropas vienotās zinātniskās telpas integrāciju, kā arī veicinātu sadarbību starp pētniekiem visā ES. Tāpat Kalniņa-Lukaševica pateicās Sarvamā par atbalstu papildu finansējuma piešķiršanai Eiropas Ārējās darbības dienesta Stratēģiskās komunikācijas komandas darbībai.
Jau ziņots, ka sskaņā ar EK priekšlikumu nākamajā plānošanas periodā Latvijai Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai paredzētais ES finansējums būs par 147 miljoniem eiro mazāks nekā šajā plānošanas periodā.
Savukārt tiešmaksājumu kopējais samazinājums ES būs 3,9%. Latvijai EK paredz ļoti minimālu tiešo maksājumu pieaugumu līdz 202 eiro par hektāru 2026. gadā. Saskaņā ar pašreizējo EK piedāvājumu tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem pieaugs par vienu eiro gadā.
Vairāk par tiešmaksājumiem lasiet šeit
