Vladimirs Putins

ĀM amatpersona: Krievijas vadonis Vladimirs Putins mēģina to slēpt, bet statistika rāda ko citu… 0

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā “Veidojot aizsardzības un drošības nākotni” uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.

Reklāma
Reklāma
Saldā nāve: nosaukti trīs visbīstamākie deserti sirds veselībai. Kādu postu tie nodara?
Kokteilis
5 drošas pazīmes: tavā mājoklī ir ieviesusies negatīvā enerģētika
Kokteilis
“Nezinu, vai kāds to vispār spēj saprast!” Lauris Dzelzītis īsi komentējis incidentu, pēc kura viņš zaudēja darbu Dailes teātrī
Lasīt citas ziņas

Viņš uzsver, ka Latvija ir strādājusi pie drošības jautājumiem uzreiz pēc neatkarības atgūšanas. Gadu laikā Baltijas valstu drošības sistēma ir krasi uzlabojusies un pašlaik Latvijā atrodas arī citu valstu karavīri.

Valsts sekretārs uzskata, ka drošības investīcija Baltijas valstīs ir lielas, bet tām jāturpina augt. Tāpat militāram budžetam būtu jāpalielinās arī citās valstīs, it īpaši valstīs, kuras nav sasniegušas vajadzīgo līmenī jeb 2% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Viņš atzinīgi vērtēja Zviedrijas un Somijas iestāšanos NATO, papildinot, ka Latvijai tas ir ļoti būtiski.

CITI ŠOBRĪD LASA
Viņš ir pārliecināts, ka Rietumu sankcijas pret Krieviju ir iedarbīgas. Krievijas vadonis Vladimirs Putins mēģina slēpt, ka sankcijas darbojas, bet statistika rāda, ka Krievijas ekonomika slīkst.

Viņš norāda, ka ministrija turpinās strādāt, lai norādītu partneriem, ka Eiropas Savienības uzņēmumiem ir nekavējoties jābeidz darbs Krievijā. Tāpat ir jāturpina darbs cīņai ar Krievijas propagandu, kura ir ļoti efektīva, it īpaši Āfrikas valstīs, kurās valda spēcīgs Krievijas naratīvs.

Diplomāts Petrs Lunaks norāda, ka Eiropas valstīm ir jātērē aizsardzībai vairāk. Jau tagad 23 NATO dalībvalstis pilda prasību par 2% no IKP novirzīšanu aizsardzības mērķiem, bet deviņas valstis to nedara. Iespējams, ka arī 2% prasība ilgtermiņā nebūs aktuāla, jo izaicinājumi pēdējā laikā ir mainījušies, viņš pieļāva.

Viņš uzsver, ka ASV retorika par nepieciešamību palielināt investīcijas aizsardzībai nav nekas jauns. Jau iepriekš Eiropas valstis lielākoties tērējušas mazāk nekā ASV. Arī pagājušā gada vidū ASV aicināja Eiropas valstis pievērst uzmanību aizsardzības sektora finansēšanai.

Tāpat viņš ir pārliecināts, ka karš Ukrainā Eiropai ir parādījis, ka ekonomiskā sadarbība un tirgošanās nevar būt pāri drošības jautājumiem. Eksperts ir pārliecināts, ka Eiropa ir ieguvusi mācību un tagad ir svarīgi, lai šīs pašas kļūdas mēs nepieļautu arī attiecībās ar Ķīnu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.