Alvis Hermanis nāk klajā ar ideju mūsu valsts drošības stiprināšanai: “Kamēr mūsu ierēdņu “armija” izliekas par beigtām zivīm, jārīkojas sabiedrībai!” 282
Mūsu robeža ar Krieviju un Baltkrieviju ir 400 km gara. Varbūt vērts apspriest kādu priekšlikumu? Ar ideju klajā nācis Alvis Hermanis.
Viņš aizdomājies: “Kamēr igauņi jau sākuši būvēt betona dzotus 600 m intervālos, bet mūsu virspavēlnieks ar savu draugu ierēdņu “armiju” izliekās par beigtām zivīm, ir priekšlikums Latvijas robežas militāro nocietinājumu būvi pārņemt tautai un sabiedrībai pašai (par žogu aizmirstam, tas vairs nav aktuāli).
Visa šī 400km garā robeža varētu tikt sadalīta pavisam mazos posmos, un par katru no tiem atbildību uzņemtos konkrēta Latvijas pilsēta, rajons, organizācija vai privātā kompānija (iespējams atbildību deleģēt arī pēc citiem principiem).
Tātad – tranšeju rakšanu un betona dzotu izbūvi mēs, tauta, varētu uzņemties paši. Tā varētu kļūt par lielo Vislatvijas šī pavasara talku. Kas turklāt pie reizes beidzot apvienotu mūsu izjukušo sabiedrību. Pavisam aptuveni rēķinot – 1000 cilvēku jau nu varētu gan uzņemties šopavasar aprīkot 1km garu robežas posmu, lai iebrucējiem būtu max grūti tikt tam cauri.
Klau, ja jau visa tauta reiz varēja samest naudu Brīvības piemineklim, tad celtniecības un lauku tehnikai šai gadījumā mēs arī kopā naudu atrastu. Jā, no sava ģimenes budžeta. Iemesls diezgan nopietns. Protams, to visu nevar izdarīt bez armijas un zemessardzes vadītāju instrukcijām.
Ticu, ka privātie zemes īpašnieki pierobežā arī sadarbotos. Jo te jau jautājums pat nav par patriotismu, bet izdzīvošanu.
Ja tādi cilvēki kā, piemēram, Reinis Pozņaks ar domubiedriem ķertos klāt un attīstītu šo ideju, ticu, ka tas nemaz nebūtu tik nereāli, kā tagad izklausās.”
