Alvis Hermanis: Latvijai tuvojas ļoti tumši mākoņi. Laika nav daudz 353
Alvis Hermanis savā “Facebook” kontā dalījies ar aktuālām pārdomām par pašreizējo situāciju.
Pirmkārt, stingri ņemot, tādas tautas kā palestīnieši, dabā nemaz nepastāv. Varam te filozofiski disputēt par vēsturi, bet tie ir tie paši arābi, kas runā arābu valodā, un kuri kopā ar citiem 400 miljoniem arābu tai reģionā ir ieskāvuši 7 miljonus ebrejus mikroskopiskajā teritorijā, ko saucam par Izraēlu. Saukt viņus par palestīniešu tautu būtu apmēram tas pats kā, ja Putins izdomātu aizstāvēt “daugavpiliešu” tautu, jo tā arī, redz, runā krieviski.
Protams, Krievijas plāns šoreiz ir izdevies. 7.oktobra barbariskajam uzbrukumam bija tikai viens mērķis – ar prātam neaptveramu asinspirti izprovocēt liela mēroga karu, kas neaprobežosies tikai ar Tuvo austrumu reģionu. Tiks ierauta Irāna, kaimiņvalstis, tad ASV, pēc tam Turcija. Un tad liesmos arī Eiropa (kur iekšējie ienaidnieki jau gatavojās). Bez atomieročiem arī diez vai iztiks. Putina vecais triks – ja viena partija (Ukraina plus sankcijas) tiek zaudēta, tad šaha dēlis arī tiek apgāzts un spēle turpinās jau pēc citiem noteikumiem.
Latvijai tuvojas tumši mākoņi. Ļoti ļoti tumši. Un Latvija tam vispār nav gatava.
Valsts vadībā atrodas cilvēki un spēki, kuri nav spējīgi mūs aizstāvēt tam krīzes brīdim, kurš tuvojas. To redz visi, izņemot valdošos un medijus, protams.
Pateicoties Vienotības varaskārei, demokrātiskie institūti (kas, pirmkārt, būtu brīvi un neatkarīgi mediji) pie mums kādu laiku jau nedarbojās un “demokrātiskā” ceļā esam ievēlējuši valsts ekonomikas postītājus Jauno Vienotību, kuri savukārt valdībā ievilkuši atklāti pretvalstisku, drusku plānprātīgu un morāli kroplu organizāciju “Progresīvie”.
Tādu frīkainu antivadību valsts var atļauties miera laikos. Taču tuvojas karš. Un Latvijas sabiedrībai ar steigu jādomā, ko darīt ar šo visu. Joki tūlīt beigsies.
Un skaisti klusēt būs pašnāvība.
Laika nav daudz. Jādomā ātri.
