Alus Latvijas nacionālais produkts. Vai spēsim konkurēt ar vīnu? 0
Vita Jermoloviča, Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāja: “Latvieši vienmēr ir bijuši lieli alus cienītāji – to baudīja un bauda gan ikdienā, gan arī svētku dienās. Taču – ko biežāk – alu vai vīnu? Šādu jautājumu sev uzdevuši ne mazums to cienītāju. Īpaši laikā, kad vīns visā pasaulē guvis tādu kā popzvaigznes titulu. Protams, ne visas tendences ir mūžīgas un smalkajai vīna dzeršanai un baudīšanai vietējos vīna bāros un restorānos ātriem pārliecinātiem soļiem pietuvojies alus. Pirms pāris gadiem vīns bija teju vienīgā apmeklētāju izvēle pie labas maltītes vai sirsnīgu sarunu pavadonis, bet tagad redzams, ka nereti tā vietu ieņem alus. Arvien biežāk tā cienītāji par labu alus pudeli ir gatavi maksāt tikpat, cik par labu pudeli vīna. Arī piemeklēts alus pie attiecīgā ēdiena vairs nav pārsteigums. Rīgā ir vairākas alus darītavas, kurās tepat pilsētas centrā top izcilas un baudāmas alus šķirnes. Neformāli ap Miera ielas rajonu veidojas alus kvartāls – tur teju katrā kafejnīcā ir iespēja nogaršot labākos no Latvijā sastopamajiem alus veidiem. Un, kā jau teicu, latvieši vienmēr ir bijuši lieli alus cienītāji. Un tendences liecina, ka tas tikai vēl vairāk nostiprina savu lomu kā nacionālais produkts.”
Dzintars Kristovskis, “Valmiermuižas alus virtuves” šefpavārs, titula ”Eiropas Gastronomijas reģions 2017” vēstnesis: “Latvija vēsturiski vienmēr bijusi alus mājvieta. Te tas turēts goda vietā izsenis. Taču laika gaitā alus padarīts par plaša patēriņa preci – līdzīgi kā vienreizlietojamie plastmasas trauki.
Neuzskatu, ka ir nepieciešamība konkurēt ar citiem dzērieniem. To ir daudz, tie ir atšķirīgi, un šajā daudzveidībā arī slēpjas visa burvība, skatoties no patērētāja, ne tikai ražotāja puses.
Taču esmu pārliecināts, ka alus pelnījis agrāko statusu – priekšplānu. Tādēļ mēs, “Valmiermuižas alus virtuve”, cītīgi strādājam, lai koptu un attīstītu alus baudīšanas seno kultūru. Alus darītava tur rūpi par alus garšas slīpēšanu, savukārt virtuvē tiek nepārtraukti meklētas Latvijas zemes garšai pieskaņotas alus garšas. Ēdiena un alus saderībā maltīte var būt gan ļoti vienkārša, gan smalka ar ļoti, ļoti niansētām garšām.”
Jānis Pumpiņš, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas Restorānu nodaļas vadītājs: ”Alus un vīns ieņem nozīmīgu lomu HORECA tirgus segmentā. Pēdējos gados Latvijā būtiski ir augusi alus kultūra attiecībā uz alus baudīšanu kopā ar dažāda veida ēdieniem. Tiek piemeklēts konkrēts stils un veida alus pie noteiktiem ēdieniem, iepriekš šāda veida kultūra asociējās tikai ar vīna piemeklēšanu ēdieniem. Vienlaikus var norādīt uz tendenci palielināties piedāvājumam un alus sortimentam HORECA grupā, kas norāda uz klientu vēlmju palielināšanos attiecībā uz alus dažādību.”
Uldis Ziemelis, SIA ”Alus nams” tehnologs: ”Jo garšīgāku alu darīsim, jo lielāks pēc tā būs pieprasījums. Mēs ražošanu uzsākām 2002. gadā, un iesākumā ar nosaukumu ”Brālis” piedāvājām divas pamatšķirnes – ”Brālis gaišais” un ”Brālis tumšais”. Attīstot ražošanu un sajūtot pircēju atbalstu, paplašinājām sortimentu arī ar nefiltrēto alu – ”Gaišais” un ”Tumšais”. Izmantojam jaunas, mūsdienīgas vācu iekārtas, kas īpaši paredzētas mazām alus darītavām, un mūsu alus ir bez konservantiem. Alus festivālam brūvējam jaunāko šķirni ”Brālis oriģinālais” – ar izteiksmīgu apiņu garšu un dzintara nokrāsu. Protams, visvairāk alu lieto vasarā – tā ap 250 tūkstošiem litru mēnesī, ziemā kādi 40 procenti no vasaras apjoma. Pats ik dienu izdzeru divas pudeles, nedaudz jau puncis pieaug, taču kā atteiksies no smeķīgā aliņa! Domāju, ka vīns neizkonkurēs alu, kas ir lētāks un ātrāk remdē slāpes, uzlabo arī apetīti. Turklāt daudziem ir grūti orientēties plašajā vīnu piedāvājumā. Tomēr viss atkarīgs no valsts alkohola politikas – ja alum paaugstinās akcīzes nodokli, tad gan būsim sprukās…”
