Alus darītāji par akcīzes nodokļa celšanu: Vai Latvijā iznīcinās arī alus nozari? 26
Valters Paškausks, AS “Tērvetes AL” vadītājs
Pēteris Liniņš, Latvijas Alus Darītāju Savienības valdes priekšsēdētājs
Saskaņā ar jaunās valdības vienošanos līdz 2024. gada 1. aprīlim jāizstrādā un jāapstiprina Ministru kabineta vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2024. – 2027. gadam, kas paredz arī pakāpenisku akcīzes nodokļa celšanu noteiktām akcīzes preču grupām, to skaitā alum.
Atskatoties pavisam nesenā pagātnē, atgādinām, ka akcīzes nodoklis alum tika palielināts trīs gadus pēc kārtas – 2019., 2020. un 2021. gadā., un kopumā laika periodā no 2015. gada līdz 2021. gadam tas palielinājās par 165%. Analizējot pēdējo piecu gadu akcīzes nodokļa likmes kāpumu pret pārdotā alus apjomu un budžeta ieņēmumiem, redzams, ka ieņēmumi no akcīzes nodokļa samazinājās, šī gada pirmajā ceturksnī ir vērojams kritums pat 11,5% apmērā. No iepriekšminētā uzskatāmi redzams, ka akcīzes nodokļa likmes celšana alum neveicina budžeta ieņēmuma palielināšanos, līdz ar to likmes celšana nesasniedz noteikto nodokļu politikas fiskālo mērķi – finansējuma pieaugumu ilgtspējīgu publisko pakalpojumu nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai.
Avots: VID statistikas pārskati 2018. – 2022. gadam.
Turklāt, ņemot vērā ražošanas izmaksu pieaugumu pēdējos gados un negatīvo pandēmijas ietekmi uz tirdzniecību kafejnīcu un restorānu segmentā, alus ražošanas nozare saskaras ar nebijušu realizācijas apjomu samazināšanos, ko akcīzes nodokļa palielināšana varētu ietekmēt vēl dramatiskāk, jo produkta gala cena sadārdzinātos vēl vairāk, kā rezultātā lielākais cietējs ir gala patērētājs.
Atgriežoties pie akcīzes nodokļa viena no pamatmērķiem – mazināt cilvēku veselībai nelabvēlīgu produktu lietošanu – jāmin, ka nav saprotama tieši šī nesamērīgi lielā akcīzes nodokļa palielināšana tieši alus kategorijai, jo, vērtējot periodu no 2015. līdz 2021. gadam, redzams, ka akcīzes nodoklis alkoholisko dzērienu kategorijās visvairāk palielināts tieši alum.
Ja akcīzes nodokļa viens no mērķiem ir mazināt alkoholisko dzērienu patēriņu, tad likmju pieaugumam dažādās produktu grupās būtu jābūt vienlīdzīgam, taču šeit vērojama alus nozares konkurētspējas pasliktināšana attiecībā pret citām alkoholisko dzērienu kategorijām, tādējādi pat veicinot citu kategoriju dzērienu patēriņu. Salīdzinājumam – laika periodā no 2018.gada līdz 2022.gadam pārējo alkoholisko dzērienu realizācijas apjoms ir pieaudzis par 24%, vīna realizācijas apjoms ir pieaudzis par 1,45%, bet alus realizācijas apjoms ir krities par 19%. Kopumā tas nozīmē, ka cilvēki alus vietā izvēlas alkoholiskos dzērienus ar augstāku alkohola saturu, kas, atgriežoties pie ietekmes uz veselību, nodara tai lielāku kaitējumu. Pie šādiem apstākļiem alus darītāji ir neizpratnē par priekšlikumu nodokli proporcionāli visstraujāk palielināt tieši alum nevis, piemēram, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuru patēriņš proporcionāli no visiem dzērienu veidiem ir visaugstākais uz vienu Latvijas iedzīvotāju (2022. gadā absolūtā alkohola patēriņš litros uz vienu iedzīvotāju – 0,9 litri “citi alkoholiskie dzērieni”, 1,6 litri “vīni”, 4,4 litri “alus” un 6 litri “Stiprie alkoholiskie dzērieni”).
Turpinot par bezalkoholisko dzērienu aplikšanu ar akcīzes nodokli, jāmin, ka tikai nedaudz ES valstu piekopj šādu praksi, turklāt šāda nodokļa nav arī mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā. Akcīzes nodokļa piemērošanas prakse ir nepārprotami pierādījusi, ka akcīzes nodokļa politikas veidošanas procesā ir jāņem vērā kaimiņvalstīs esošās nodokļa likmes. Gadījumā, ja kāda valsts būtiski palielina nodokļa likmes konkrētai produktu kategorijai, krītas tās pārdošanas apjomi, bet nesamazinās patēriņš. Attiecinot šo mehānismu uz alkoholiskajiem dzērieniem, kaimiņu valstu pieredze jau ir pierādījusi, ka akcīzes nodokļa palielināšana tieši palielina tā saukto “alkotūrismu”, kā rezultātā valsts zaudē budžeta ieņēmumus, bet nesasniedz neko no izvirzītajiem mērķiem veselības aizsardzības jomā.
Akcīzes nodokļa piemērošana atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz Latvijas bezalkoholisko dzērienu nozares konkurētspēju, un, musuprāt, būtu atceļama vispār, it īpaši ņemot vērā to, ka dzērienu ražotāji ir noslēguši memorandu ar Veselības ministriju, lai veicinātu pāreju uz mazāk cukuru saturošu dzērienu ražošanu, kā arī ir pielāgojuši dzērienu receptūras minētā mērķa sasniegšanai. Nodokļa atcelšana bezalkoholiskajiem dzērieniem būtu praktisks solis Latvijas ražotāju konkurētspējas celšanai, inflācijas mazināšanai pārtikas segmentā un budžeta ienākumu paaugstināšanai ilgtermiņā.
