Padomju periods līdz 1991. gadam 0
1945. gadā tiek likvidēta Tanheizera alus darītava Pārdaugavā. Pēc kara darbību turpina 16 alus darītavas, no kurām līdz 1980. gadam izdzīvo puse. Piecdesmitajos gados tiek likvidētas Lubānas, Madonas, Vandzenes, Aizputes, Bauskas alus darītava, 1965. gadā darbu pārtrauc Rēzeknē, jo ražotni pievieno Daugavpils darītavai, bet 1980. gadā alus darīšanu izbeidz Naukšēnos, pievieno Cēsu alus darītavai 1968. gadā.
Septiņdesmito gadu vidū tiek veidotas alus ražošanas apvienības: “Rīga” – apvienojot Rīgas alus darītavu un Rīgas augļu un ogu vīna fabriku, “Aldaris” – pievienojot “Aldarim” “Iļģuciemu” un “Vārpu”, “Cēsu alus” – pievienojot Gulbenes alus darītavu ar agrāk pievienoto Naukšēnu cehu un Latgales – ar Daugavpils un Rēzeknes alus darītavām.
1985. gadā darbu sāk jaunā apvienības “Aldaris” rūpnīca un tiek slēgtas alus darītavas “Iļģuciems” un “Vārpa”.
1988. gadā, veidojoties agrorūpnieciskajam kompleksam, ražošanas apvienības sadalās. Darbu kā pastāvīgi uzņēmumi atsāk Gulbenes, “Vārpas” un Iļģuciema rūpnīcas.
Padomju gados līdzās valsts uzņēmumiem attīstās kopsaimniecību pārstrādes cehi. Pirmā alus ražošanu 1958. gadā uzsāk kopsaimniecība “Lāčplēsis”, 1969. gadā pievienojas alus cehi “Abula” un “Pāle”. Uz rūpnieciskiem pamatiem tiek būvētas kopsaimniecību alus darītavas Bauskā, Tērvetē, Pāvilostā un Jaunpiebalgā. Kopsaimniecībās ražo arī mājas tipa alu. Tāds top Krāslavā, Ezerciemā, Ādažos, Valgundē un citur. Pēc kopsaimniecību īpašumu pārdales (paju sabiedrību veidošanās) tās kļūst par paju turētāju īpašumiem vai arī tiek likvidētas.
