“Alus brālība”: Latvijas alus darītavām šis gads ir bijis veiksmīgāks nekā iepriekšējais 0
Latvijā alus patēriņš ir būtiski pieaudzis un kopumā Latvijas alus darītavām šis gads ir bijis veiksmīgāks salīdzinājumā ar pagājušo gadu, norādīja biedrībā “Alus brālība”.
Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure pagājušajā nedēļā, komentējot priekšlikumu par alkohola tirdzniecības laika ierobežošanu veikalos Rīgā, tostarp piebilda, ka Latvijas alus ražotājiem šis gads nav bijis viegls. Viņa norādīja, ka, neraugoties uz tirdzniecības apmēru pieaugumu pierobežā, alus patēriņš ir samazinājies par 5%.
Tikmēr biedrībā “Alus brālība” norādīja, ka faktiski visas Latvijas alus darītavas šogad ir strādājušas ar pilnu jaudu un tāpat nav spējušas apmierināt pieprasījumu. “Ik dienu komunicējot ar dažādiem alus nozares uzņēmumiem, mēs lieliski jūtam ražotāju noskaņojumu, zinām par aktualitātēm, nozares tendencēm un varam izdarīt objektīvu secinājumu. Šā gada galvenais secinājums – pateicoties karstai un garai vasarai, arī strādājot pilnā jaudā, daudzi ražotāji pieprasījumu nespēja apmierināt. Turklāt tas attiecināms arī uz uzņēmumiem, kurus tiešā veidā skāra aizliegums, tirgot alu divu litru PET pudelēs,” informēja biedrības “Alus brālība” valdes loceklis Andrejs Šikors.
Viņš uzsvēra, ka šogad Latvijā darbu sāka gandrīz desmit jaunas alus darītavas, no kurām vairums orientējas uz vietējo tirgu, bet daļai no tām produkcija pilnā apmērā paredzēta eksportam. Arī tas liecina par salīdzinoši labo noskaņojumu nozarē. Lai arī ir pāris alus darītavas, kuras dažādu iemeslu dēļ šogad savu darbību gandrīz pārtrauca, kopumā nozarē valda pozitīvs noskaņojums.
“Alus brālībā” atgādina, ka saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem Latvijā patēriņam nodotais alus apmērs šā gada astoņos mēnešos ir palielinājies par 517 000 dekalitru jeb par 5%. Lai arī šā gada astoņos mēnešos Latvijā tika saražots par 6% mazāk alus nekā attiecīgā laika periodā 2017.gadā, ražošanas apmēru samazinājums, pēc biedrības paustā, neatspoguļo faktisko situāciju, jo vairāki Latvijas alus ražotāji daļu no savas produkcijas pasūta ražot kaimiņvalstīs.
Biedrībā skaidroja, ka VID datos redzamo kritumu Latvijā saražotā alus apmērā biedrības aptaujātie alus darītavu pārstāvji saista ar Latvijas nodokļu politiku, kas daudzus mudina meklēt lētākas ražošanas alternatīvas.
“Užavas alus” īpašnieks un vadītājs Uldis Pumpurs norādīja, ka Latvijā ražot ir dārgi darbaspēka un citu nodokļu, kā arī elektroenerģijas izmaksu dēļ. Tāpēc daudzi izvēlas ražošanu pārcelt uz Lietuvu vai Igauniju un Latvijā ieved jau gatavu produktu. “Veikalu plauktos netrūkst latvisku alus zīmolu, kuriem patiesībā vienīgais ar latviskumu kopīgais ir nosaukums – pats alus reāli ražots citviet. Turklāt nu jau reta ir tā darītava, kas pieder latviešiem – dominē lielās ārvalstu kompānijas. Savukārt tās, kas ir vietējās darītavas cīnās kā mācēdamas. Esošā valsts nodokļu politika uzņēmējus ir piespiedusi meklēt veidus, kā izmaksas samazināt,” sacīja Pumpurs.
Pēc Pumpura teiktā, ja valsts vēlas ilgtermiņā attīstīt ražošanu un nodrošināt pienesumu tautsaimniecībā, nodokļu politika ir jāmaina. Īpaši būtiski ir nodrošināt nodokļu atvieglojumus mazajiem alus ražotājiem. Tāpat valstij būtu jāgādā, lai nodokļu sloga pieaugums tiktu izlietots jēgpilni un atbildīgi, piemēram, skolotāju un medmāsu algām vai sociālo problēmu risināšanai nevis valsts aparātam un darba algu palielināšanai tajā.
Jau ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētājas Ināras Šures pausto, Latvijas alus ražotājiem šis gads nav viegls, jo neskatoties uz tirdzniecības apmēru pieaugumu pierobežā, alus patēriņš ir samazinājies par 5%. Alus patēriņu negatīvi esot ietekmējusi akcīzes nodokļa paaugstināšana par 50%, kā arī alus tirdzniecības aizliegums divu litru PET iepakojumā.
Viņa arī atzina, ka tuvākā nākotne alus nozarei Latvijā solās būt ļoti izaicinoša, jo 2019.gada martā gaidāms akcīzes paaugstinājums, savukārt pēc sausās vasaras ir paredzams izejvielu cenu kāpums par 30%. Pieaug arī energoresursu cenas, tāpat ir jācīnās ar darbaspēka problēmām.
