“Alus brālība”: Pieaugot importam, alus ražošana Latvijā tomēr jānotur pašu rokās 1
Pēdējos gados ir ievērojami sarucis Latvijā ražotā alus daudzums un pērn salīdzinājumā ar 2015.gadu tas krities par 13,66%. Vēl vairāk satraucošāks ir fakts, ka tajā pašā laikā par 10,66% pieaudzis alus imports, bet ekports sarucis par 7,08%. Tas viss ir nopietns izaicinājums Latvijas alus ražotājiem, portālam la.lv atzina alus, iesala dzērienu un kvasa biedrības “Alus brālība” valdes loceklis Andrejs Šikors
Viņš arī norādīja, ka patlaban no trim lielākajiem spēlētājiem alus tirgū Latvijā ir palicis viens – AS “Cēsu alus”, jo divi SIA “CIDO grupa” un AS “Aldaris” produkcijas lielražošanu ir pārvietojuši uz ārvalstīm Lietuvu un Igauniju. “Rezultātā, šķiet, pirmo reizi Latvijas alus ražošanas vēsturē produkcijas imports 2016.gadā ir sasniedzis augstāko robežu 54% no kopējā tirgū ienākušā alus daudzuma,” sacīja Šikors.
“Samazinot ražošanu, mēs zaudējam ne tikai darba vietas, ražošanas speciālistus, bet arī Latvijas kā labi pazīstamas ražotājvalsts, prestižu. Tūrisma attīstībā būtiska vieta ir mūsu tautas tradiconālai virtuvei, ēdieniem un dzērieniem. Arī Latvijas nacionālajam produktam – alum,” norādīja Šikors
Viņš arī teica, ka nav nekāds pārsteigums, ka arī alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir zemāks nekā kaimiņvalstīs un citviet Eiropā. Tam iemesls ir Latvijas iedzīvotāju aizbraukšana, kā arī iedzīvotāju novecošanās tendencei. “Liela loma ir izsvērtai valsts nodokļu un demogrāfijas ilgtermiņa politikai. Ne mazāk svarīgs ir nozares kopējais darbs alus tradiconālās lietošanas kultūras popularizācijā. Patiesi skan AS “Aldaris” valdes locekļa Artura Ilziņa publiski sacītais, ka “patiesībā saražot kvalitatīvu alu ir grūti, saražot alu ar nemainīgu kvalitāti ir vēl grūtāk, un spēt ar to nopelnīt naudu arī nav viegli”. Bet vai lielražošanas pārvietošana uz citu valsti nav pats lielākais drauds stabilas kvalitātes nodrošināšanai Latvijā nākotnē?” retoriski vaicāja biedrības vadītājs.
Viņš atgādināja, ka vēsturiski Latvijas alus ražošanas dažādos attīstības laikos alus imports nekad nav pārsniedzis ražošanu. ” Un tas ir nopietns iemesls satraukumam. Nekādi nevaram piekrist A.Ilziņa publiski teiktajam, ka “.. ceturtajam spēlētājam, kas būtu tikpat liels kā mēs, Latvijas alus tirgus trīs lielākie spēlētāji, tirgū vietas nav”. Tas ir pilnīgi nevietā. Un arī pārsteidzoši, ja vien tam par iemeslu nekalpo kādi citi slēpti mērķi,” norādīja Šikors.
Viņaprāt, notikušās izmaiņas Latvijas alus ražošanā un tirgū ir liels izaicinājums ne tikai ražotājiem, patērētājiem, bet arī valdībai. “Tas ir nopietns signāls meklēt iemeslus un attiecīgi rīkoties. Ir nevietā satraukums par to vai būt vai nebūt kādam citam lielākam alus ražotājam un tirgus dalībniekam Latvijā, jo beigu beigās visu noteiks ražotāju spējas un patērētāju izvēle. Protams, arī izsvērtai ilgtermiņa ražošanas attīstības iespēju valsts politikai ir būtiska nozīme,” rezumēja biedrības vadītājs.
Biedrība “Alus brālība” dibināta 2012. gadā un tās mērķi ir popularizēt alus, kā Latvijas nacionālo produktu un radīt saikni starp patērētāju un ražotājiem, veicināt alus patēriņa kāpumu valstī.
