Veselības ministre Anda Čakša ne reizi vien ir sacījusi, ka viņai pirmajā vietā esot pacienti. Tomēr par šiem labajiem centieniem rodas šaubas. Žurnāla “Latvijas Ārsts” oktobra numurā ministre apgalvo, ka Latvijas medicīna ir bijusi soli līdz tam, ka būtu privatizēta un ka no tā būtu cietuši iedzīvotāji. Tātad galvenais, lai neciestu pacientu intereses. Bet, ja mēs runājam par Alūksnes slimnīcas likteni, tad, pazeminot slimnīcas statusu, Alūksnes un Apes reģiona iedzīvotājiem ne par kriksīti neuzlabosies veselības aprūpe. Varu nolikt uz galda tūkstoš eiro, ka pieejamība medicīnai pasliktināsies. 0
Mēs un arī ministre zina, ka mums tuvākajā Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienībā vairāk nekā puse akciju pieder privātpersonām, daļa arī viņas padomniecei Vānes kundzei. Turklāt slimnīcai ir parāds un tā ir ieķīlāta, un no Balviem Alūksnes slimnīcā tiek ievests ne mazums pacientu, jo Balvos ir problēmas ar neatliekamās palīdzības nodrošināšanu. Taču, neraugoties uz to, ministre rosina, ka uz šo slimnīcu ir jāvirza valsts budžeta nauda un arī pacienti no Alūksnes un Apes novadiem. Tas liecina par to, ka ministre atklāti lobē privāto struktūru, bet vienlaikus “Latvijas Ārstā” atzīst, cik labi, ka mēs izglābāmies no medicīnas privatizēšanas.”
Veselības ministre par savu padomnieci nešaubās un nesen Latvijas Radio to apstiprināja, sakot, ka “viņa ir padomniece ekonomikas jautājumos. Palīdz aprēķinos, meklēt sakarības un analizēt tās. Neviena slimnīca netiek izdalīta kā kaut kas atsevišķs!” Vānes kompetence, iegūtā izglītība un pasniedzējas amats augstskolā, pēc Čakšas teiktā, ir pietiekami, lai Vānei uzticētos.
Alūksnes slimnīcas vadītāja M. Kauliņa ir “Vienotības” biedru rindās, un Saeimas “Vienotības” frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns vakar par plānoto reformu Alūksnes slimnīcā informējis frakcijas deputātus. “Izpētot situāciju, konstatēju – ja šajā slimnīcā vairs nesniegs neatliekamo medicīnisko palīdzību, tad akūti slimo pacientu ārstēšana Ziemeļvidzemē nonāks privātuzņēmēju rokās. Jāņem vērā tas, ja grūtībās nonāk valsts vai pašvaldības ārstniecības iestāde, tad kapitāldaļu turētāji meklēs visas iespējas, lai to glābtu. Taču, ja tas notiek ar privātu medicīnas iestādi, tad glābšanas process ir ievērojami sarežģītāks,” sacīja Smiltēns.
Alūksnes novada pašvaldības deputāti valsts augstākajām amatpersonām raksta, ka jau šobrīd slimnīca ir izveidojusies par reģiona slimnīcu, jo, kā liecina pēdējo gadu pieredze, ceturtā daļa no ārstētajiem pacientiem ir no Gulbenes, Balvu, Viļakas, Valkas un Smiltenes novadiem. Teritorija, ko apkalpo šī ārstniecības iestāde, pārsniedz 40 000 iedzīvotāju. Diemžēl šobrīd Veselības ministrijas iedalītā kvota, pēc kuras aprēķina valsts piešķirtā finansējuma apjomu, ir attiecināta vien uz 22 000 Alūksnes un Apes novadu iedzīvotājiem. Alūksnes slimnīca traumatoloģisko palīdzību sniedz visai Gulbenes un Balvu apvienības apkalpojamai teritorijai. Turklāt pacientus no kaimiņu novadiem tālākai ārstēšanai uz Alūksni nosūta pašas kaimiņu novadu slimnīcas. Slimnīcā ir sakārtota ķirurģiskā un traumatoloģiskā infrastruktūra – pilnībā renovēts operāciju bloks ar divām operāciju zālēm, operatīvo loka rentgenu, traumatoloģiski ortopēdisko galdu, kā arī pieejama datortomogrāfija, ultrasonogrāfija, rentgens, laboratorija, radioloģiskie izmeklējumi, speciālistu konsultācijas…
Alūksnes novada pašvaldība apmaksā rezidentūras studijas traumatologam un ķirurgam, kuri slimnīcā uzsāks darbu 2019. gadā. Šogad pašvaldība piešķīrusi stipendijas trīs ārstiem rezidentiem – neirologam, internistam un ģimenes ārstam.
Alūksnes novadā ir dislocētas divas Nacionālo Bruņoto spēku vienības – Kājnieku skola un Zemessardzes 31. bataljons. Slimnīcai ir ilgstoša sadarbība ar Kājnieku skolu, kā arī noslēgts līgums par profesionālā dienesta karavīru, zemessargu un ārvalstu bruņoto spēku karavīru veselības aprūpes nodrošināšanu.
