FOTO. Alūksnē piketos aizstāv skolas 4
Līga Vīksna, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Alūksnes novada pašvaldības iecere jau ar septembri būtiski reorganizēt novada izglītības iestāžu tīklu radījusi ļoti lielu pretestību sabiedrībā: no vecākiem, skolu kolektīviem, iedzīvotājiem un pat novadniekiem – skolu absolventiem. Vakar pie Alūksnes novada pašvaldības ēkas pirms domes sēdes notika piketi skolu un bērnu interešu aizstāvībai. Šoreiz tautas kalpi iedzīvotājus tomēr sadzirdēja, jo vakar no domes sēdes darba kārtības jautājums tika izņemts.
Dažu mēnešu laikā – no novembra līdz februāra sākumam – pašvaldības darba grupa radīja ziņojumu “Par priekšlikumiem kvalitatīvas izglītības pieejamībai novadā”. Tajā 82 lappusēs analizēta pašreizējā situācija un sniegti priekšlikumi: nepietiekama skolēnu skaita, telpu noslodzes un augsto izmaksu dēļ neturpināt mācības četrās pamatskolās: Pededzē, Bejā, Malienā un Jaunannā. No septiņām esošajām saglabāt tikai divas pamatskolas – Liepnas un Ziemeru, bet Strautiņu pamatskolu, kas ir skolēnu skaita ziņā pašlaik vislielākā novada pamatskola, reorganizēt par sākumskolu (1.–6. klase) un izvietot bērnudārza ēkā kopā ar pirmsskolas grupu. Vērienīgas reformas paredzētas arī pilsētas skolās, tās apvienojot. Kā arī pārskatīt sabiedriskā transporta maršrutus skolēnu pārvadāšanai un ēdināšanas organizēšanu.
Ziņojumu publiskoja tikai februāra vidū, kam sekoja liela vecāku, pedagogu neizpratne par datu interpretāciju tajā, tik krasām un ātrām izmaiņām, atteikšanos no valsts ģimnāzijas statusa, nepārdomātu skolēnu pārvadāšanu uz pilsētu un interešu, profesionālās izglītības nodarbību pieejamību. Vecāki iesniedza pašvaldībai un dažādām valsts institūcijām vēstules ar saviem argumentiem, organizēja parakstu vākšanu skolu tīkla saglabāšanai Alūksnes novadā portālā “manabalss.lv”, dažās dienās savācot 2586 parakstus, kas iesniegti pašvaldībā. Salīdzinoši – skaitliski tā ir puse no Alūksnes novada pašvaldības vēlēšanās 2021. gada jūnijā nobalsojušo iedzīvotāju skaita – 4437 vēlētājiem. Strautinieši vērsās arī Tiesībsarga birojā, kur norāda, ka pašvaldībai ir jāņem vērā visu izglītojamo tiesības iegūt izglītību atbilstoši viņu spējām un vajadzībām.
Vakar notika Alūksnes novada domes sēde, kur bija plānots skatīt arī jautājumu par Alūksnes novada skolu reformu. Pirms sēdes pie ēkas notika četri iedzīvotāju pieteikti piketi skolu aizstāvībai.
“Esmu Strautiņu patriots. Kāpēc jāaiztiek skola, kur bērnu skaits ir vairāk nekā 90?! Šī ir reize, kad nevar klusēt, tāpēc piketējam. Līdz šim visaptverošu sarunu, skaidrojumu no pašvaldības nav. Domāju, ka uz vēlēšanām es vairāk neiešu, jo tad no mums vajag tikai balsis, pēc tam neliekas ne zinis,” teica Guntis Ludvigs, kurš pats savulaik absolvējis Strautiņu skolu, tagad tajā mācās bērni.
“Mēs aicinām pašvaldību pārskatīt ieceri kopumā, pārstrādāt ziņojumu, jo tajā ir daudz nepilnību, bet vairāki svarīgi aspekti vispār nav analizēti. Plānojot tik vērienīgu skolu reformu, tā nav arī skatīta kontekstā ar Alūksnes novada attīstības plānu, iedzīvotāju skaita izmaiņām nākotnē,” uzskata Jaunannas mūzikas un mākslas pamatskolas vecāku padomes vadītājs Kaspars Gusts.
Starp piketētājiem bija arī jaunanniete Lana Putniņa, kura ar nožēlu atzina: ja skolas Jaunannā nebūs, viņas bērni pāries mācīties uz Gulbenes novadu. “Ja tā notiks, arī man būs jāmeklē darbs tuvāk bērniem. Ļoti skumji, ka nepārdomāti skolu grib likvidēt. Līdz ar to zudīs viss, jo pašlaik Jaunannā skolēni un jaunieši ar savu kopienu veido ļoti aktīvu sabiedrisko dzīvi. Jaunannā var pastāvēt sākumskola. Pašlaik nav arī plāna, kā visu pagastu bērnus pilsētas skolas spēs uzņemt,” viņa secina.
Rosinot izņemt skolu reformas jautājumu no vakardienas domes sēdes darba kārtības, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers (“Jaunā Vienotība”) pauda, ka jāturpina diskusijas ar iedzīvotājiem un pedagogiem, lai pēc tam domātu, kad un ko darīt tālāk.
Opozīcijas deputāti no Zaļo un zemnieku savienības gan jautāja, kādēļ dialogs ar sabiedrību netika veidots jau līdz šim, un atgādināja, ka uz sēdi iesnieguši savus priekšlikumus. “Izņemot jautājumu no darba kārtības, darba grupas paveiktais tiek atzīts par nekvalitatīvu. Skatīt jautājumu vajag šodien,” secināja deputāts Modris Lazdekalns (ZZS). Bet deputāts Aivars Fomins (Vidzemes partija) uzsvēra – komiteja bezatbildīgi virzījusi jautājumu vispār lemt domes sēdē un ļoti sašķēlusi sabiedrību. “Dzīvojot pie robežas, mums bija jābūt vienotiem, kā vēl nekad, bet tagad jau ģimenē savā starpā strīdas par to,” Krievijas sāktā kara Ukrainā kontekstā teica A. Fomins.
